Par ko tur aizdomās privātās izglītības iestādes? 2
Valdība pārdalījusi šā gada valsts budžeta finansējumu, lai palielinātu mērķdotācijas skolotāju algām pašvaldībām, kā arī dotāciju privātajām izglītības iestādēm.
Izmaiņas valsts budžeta izdevumos bija nepieciešams veikt, lai no šā gada septembra celtu skolotāju atalgojumu, nosakot, ka zemākais iespējamais atalgojums par vienu pedagoga slodzi nevar būt zemāks par 750 eiro (līdz šim zemākais iespējamais atalgojums bija 710 eiro).
Papildu 5 365 354 eiro finansējumu skolotāju algām valdība piešķīra jau vasarā, taču tagad šis finansējums sadalīts starp Latvijas novadiem un pilsētām.
Mērķdotācija pašvaldībām tieši skolu pedagogu algām, salīdzinot ar gada sākumu, pieaug par nepilniem pieciem miljoniem eiro: no 250 387 389 eiro līdz 255 226 514; piešķirts finansējums arī skolotāju algu celšanai citās izglītības iestādēs, piemēram, bērnudārzos pedagogiem, kas sagatavo skolai piecgadīgos un sešgadīgos bērnus, piešķirts nedaudz vairāk par pusmiljonu eiro.
Lai skolotāji saņemtu paaugstināto algu arī nākamgad, būs nepieciešami jau vairāk nekā 18 miljoni eiro, un arī tie ar vakardienas valdības lēmumiem jau iezīmēti nākamā gada budžetā.
349 933 eiro no pašvaldībām piešķirtās mērķdotācijas gan vakar tika pārdalīti par labu privātajām izglītības iestādēm, kurām no šā gada septembra pieaudzis skolēnu skaits, tāpēc pienākas arī lielāks finansējums skolotāju algām.
Par to, vai privātās izglītības iestādes tiešām pelnījušas aizvien lielāku finansējumu, valdības sēdē gan izvērtās diskusija,
jo Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji vēlējās, lai Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) steigšus sagatavo informatīvo ziņojumu tieši par privātajām izglītības iestādēm.
Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska iebilda: ziņojums būs, taču tikai februārī. Turklāt ziņojums nebūs tieši par privātajām izglītības iestādēm, bet skolu finansēšanu kopumā.
Pēc sēdes I. Šuplinska “Latvijas Avīzei” skaidroja: ministrija plāno pārskatīt skolu finansēšanas modeli “Nauda seko skolēnam”. To mainot, izmaiņas būs arī privātskolu finansēšanā.
“Pētīt tieši privāto sektoru mums šobrīd neļauj ministrijas kapacitāte,” sacīja ministre.
Tikmēr FM valsts sekretāre Baiba Bāne norādīja: visaptverošas izmaiņas IZM sola ieviest tikai no 2021. gada, FM gribētu, lai vismaz uz privāto izglītības jomu tās attiektos ātrāk.
FM ir ziņas, ka jo sevišķi tālmācības programmās privātajās izglītības iestādēs ir liels skolēnu atbirums. Proti, septembrī, kad skaita skolēnus, to skaits ir daudz lielāks nekā reālais izglītojamo daudzums.
Neoficiāli zināms, ka ne tik publiskās sanāksmēs kā valdības sēdes FM pārstāvji pat apgalvojuši, ka daļa privāto izglītības iestāžu apzināti krāpjot valsti.
I. Šuplinska solīja: tas, vai privātās izglītības iestādes pamatoti saņems finansējumu, gan tiks kontrolēts jau agrāk. Patiesībā tas noticis arī līdz šim: privātās izglītības iestādes ne vienmēr saņem visu tām iedalīto finansējumu, ja tās neievada atbilstošus datus Valsts izglītības informācijas sistēmā vai arī sarakstē ar privātskolām IZM ierēdņi secina, ka skolēnu skaits attiecīgajā iestādē krities.
Tomēr kontroli iespējams vēl pastiprināt. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga sacīja: ja ir aizdomas par negodīgām izglītības iestādēm, atbildīgām iestādēm jārīkojas, lai aizdomas novērstu vai atklātu iespējamos pārkāpumus, taču pedagogiem, kuri godprātīgi strādā privātajās izglītības iestādēs, gan tāpēc nevajadzētu ciest.
Valsts budžeta naudas pārdale vēl jāatbalsta Saeimas Budžeta (nodokļu) un finanšu komisijai.
