Vairāk naudas partijām? 8
Tuvākajā laikā Saeima galīgajā lasījumā lems par grozījumiem Partiju finansēšanas likumā, kas citstarp uzdod Ministru kabinetam izvērtēt iespēju palielināt valsts finansējumu partijām.
“Latvijā ir viens no mazākajiem valsts finansējumiem partijām Eiropas Savienībā, tādēļ mūsu partijas joprojām atrodas ļoti lielā atkarībā no saviem sponsoriem,” šādi deputāte Lolita Čigāne (“Kustība Par”/”Vienotība”) skaidro savus piedāvātos grozījumus Partiju finansēšanas likumā. Salīdzinājumam – Latvijā kopējais valsts finansējums partijām ir nedaudz vairāk kā 612 000 eiro, kamēr pat mūsu kaimiņos Lietuvā un Igaunijā šī summa svārstās star pieciem un sešiem miljoniem eiro. Čigānes priekšlikumi paredz palielināt valsts finansējumu tām partijām, kuras izveidojušas jaunatnes organizāciju vai arī sekmē reģionu iedzīvotāju iesaistīšanu politiskajos procesos.
Kopš 2012. gada valsts tās politiskās partijas, par kurām Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā divi procenti vēlētāju, var saņemt ikgadēju valsts budžeta finansējumu 71 centa apmērā par katru iegūto balsi. Šos līdzekļus partijas drīkst izmantot telpu īrei, sakaru un interneta pakalpojumiem, darba algām, zvērināta revidenta pakalpojumiem, pētniecības darbiem, aptaujām un konsultācijām, iedzīvotājiem paredzēto izglītošanas pasākumu organizēšanai, grāmatu, informatīvo materiālu izdošanai un izplatīšanai, kā arī politiskajai aģitācijai.
Čigānes priekšlikums paredz, ka papildus šai summai partija, kura izveidojusi noteiktiem kritērijiem atbilstošu jaunatnes organizāciju vai sekmē reģionu iedzīvotāju iesaisti politiskajos procesos, saņemtu vēl 20 centus par katru vēlēšanās saņemto balsi.
Absolūtos skaitļos tas nozīmē, ka, piemēram, “Saskaņa”, kas 12. Saeimas vēlēšanās ieguva 209 887 balsis un valsts finansējumu 149 019,77 eiro apmērā, papildus iegūtu vēl 41 977 eiro jaunatnes organizācijas uzturēšanai vai darbam ar reģioniem. “Pašreiz Saeimas deputātu vidējais vecums ir 54 gadi un partijām ir grūti piesaistīt jauniešus politikai, kaut gan tieši dalība politiskajās organizācijās ir viens no labākajiem veidiem, kā nākotnes politiķi varētu gūt pieredzi. Tāpat partijas kūtri organizē diskusijas un tikšanās reizes ar reģionu iedzīvotājiem, lai skaidrotu viņiem pieņemtos lēmumus. Ja būtu pieejams īpaši šiem mērķiem paredzēts finansējums, tad palielinātos gan jaunatnes iesaiste valsts pārvaldē, gan reģionu iedzīvotāju izpratne par politikā notiekošo,” skaidroja L. Čigāne.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā Čigānes priekšlikumi gan tika noraidīti. “Pirmkārt, uz trešo lasījumu tik būtiski grozījumi, kas paredz papildu budžeta piešķīrumu, nav skatāmi. Otrkārt, nav īsti loģiski, ka valsts, piešķirot līdzekļus, diktētu, kādām programmām to drīkst tērēt. Piemēram, pensionāru partijai jaunatnes jautājumi var nešķist tik aktuāli,” paskaidroja komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (“Saskaņa”), nodēvējot šos priekšlikumus par populistiskiem. Tādēļ komisija piedāvā nesteigties ar finansējuma palielināšanu, bet vispirms uzdot Ministru kabinetam gada laikā sagatavot atzinumu par finansiālajām un juridiskajām iespējām palielināt valsts finansējumu politiskajām partijām. Čigāne gan par šādu vilcināšanos ir neizpratnē: “Šis nav Ministru kabineta jautājums, bet gan parlamenta izšķiršanās – vai mēs vēlamies stiprākas un no sponsoriem neatkarīgākas partijas!” Tādēļ viņa savus priekšlikumus uzturēs spēkā un Saeimai par tiem būs jābalso, skatot likumu galīgajā lasījumā.
Partiju finansēšanas likuma grozījumi paredz arī uzlikt ierobežojumu fizisko personu maksājumiem politiskajām organizācijām. Proti – ziedojumi, biedra naudas un iestāšanās maksas kopā nedrīkstēs pārsniegt 30% no šo personu iepriekšējā gadā deklarētajiem ienākumiem. Šādi grozījumi sagatavoti tāpēc, ka fiziskās personas nereti partijām ziedojušas summas, kas pietuvojas šo ziedotāju gada ienākumiem, radot šaubas par šo līdzekļu patieso izcelsmi.
