“Latvijas gāze” maina tarifus. Vairāk maksās tie, kas patērē mazāk 85
Kristīne Stepiņa, Ieva Ēvalde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pagājušās nedēļas nogalē “Latvijas Vēstnesī” publicēto jauno “Latvijas gāzes” tarifu diferenciācija liecina, ka šoreiz “zem sitiena” tiek likti tieši tie gāzes lietotāji, kas gāzi tērē mazāk vai to īpaši taupa.
Mājsaimniecībām, kuras patērē līdz 250 kubikmetriem dabasgāzes gadā, tarifs ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) un akcīzes nodokli no 2023. gada palielināsies par 11% – no 1,8252 eiro par kubikmetru līdz 2,02508 eiro par kubikmetru. Līdz ar to viens kubikmetrs gāzes maksās par 20 centiem dārgāk.
Papildus tam palielināsies sadales pakalpojuma fiksētā maksa par atļauto slodzi, kas šādām mājsaimniecībām visdrīzāk ir līdz sešiem kubikmetriem stundā: tā pieaugs par 22% – no 3,27 eiro mēnesī līdz 3,99 eiro mēnesī (t. sk. PVN).
“Aptuveni aprēķini rāda, ka no jaunā gada par ēdiena pagatavošanu uz plīts tipiskai mājsaimniecībai, kura patērē, piemēram, četrus kubikmetrus dabasgāzes mēnesī, mēneša rēķins pieaugs par aptuveni nepilniem diviem eiro,” aprēķinājis Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektors Gunārs Valdmanis.
“Ko krāj un taupa taupītājs, to paņem laupītājs,” jaunos tarifus raksturo “Latvijas Avīzes” lasītājs Pēteris Upītis, kurš gāzi izmanto vien ēdiena gatavošanai.
Viņš gāzes apkuri šoziem nomainījis pret malkas apkuri, ir neapmierināts, ka jaunie gāzes tarifi liek atteikties no iespējas ietaupīt.
Apkurei diezin vai pietiks
Mājsaimniecībām, kuras patērē no 250 līdz 500 kubikmetriem dabasgāzes, gala tarifs samazināsies par 31,1% – no 1,6896 eiro par kubikmetru līdz 1,16354 eiro par kubikmetru jeb par 53 centiem kubikmetrā.
Tas varētu attiekties uz lielākiem dzīvokļiem vai privātmājām, kurās gāzes apkure ir viena no vairākām alternatīvām.
Tomēr arī šim tarifam jārēķina klāt sadales pakalpojuma fiksētā maksa par atļauto slodzi. Kā jau minēts, pie slodzes līdz sešiem kubikmetriem stundā fiksētā maksa pieaugs par 72 centiem, bet, ja atļautā slodze ir no 6,1 līdz 10 kubikmetriem stundā, maksa augs par 2,01 eiro: no 8,99 līdz 11 eiro mēnesī.
Arī pie lielākas slodzes fiksētās maksas pieaugums ir plānots nedaudz virs 22%. “Mājsaimniecībām, kuras dabasgāzi patērē apkures un ūdens sildīšanas vajadzībām un spēj iztikt ar apjomu no 250 līdz 500 kubikmetriem gadā, tarifs samazināsies.
Ja pieņemam, ka mājoklī ar 100 kvadrātmetru platību vidējais patēriņš apkurei ir aptuveni 1,5 kubikmetri dabasgāzes uz vienu kvadrātmetru mēnesī, bet mēneša patēriņš attiecīgi 150 kubikmetri, tad izmaksas par šāda mājokļa apkuri atbilstoši jaunajam tarifam, sasniegs ap 175 eiro mēnesī.
Šādā mājsaimniecībā, salīdzinot ar spēkā esošo tarifu, rēķins tarifa izmaiņu rezultātā palielināsies par aptuveni trim eiro mēnesī.
Savukārt mājoklim ar zemāku patēriņu, piemēram, 70 kvadrātmetriem un gada patēriņu, kas ir zemāks par 500 kubikmetriem, mēneša rēķins par janvāri par patērētiem 105 kubikmetriem mēnesī sasniegs ap 122 eiro, un attiecībā pret rēķinu par decembri tas ir par aptuveni 17 eiro mēnesī mazāk,” aprēķinājis Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektors Gunārs Valdmanis.
“Latvijas Avīzes” aptaujāto gāzes apkures katlu īpašnieku pieredze gan liek šaubīties, ka gāzes kā vienīgā apkures veida izmantotājs varētu būt tik taupīgs, ka iekļautos šajā tarifu kategorijā.
Andris teic, ka viņa nebūt ne lielā dzīvokļa gāzes katls gadā patērē pie 1000 kubikmetriem, bet Renāte stāsta, ka savā 115 m2 privātmājā uzstādījusi sistēmas regulatoru, kas apkuri atslēdz naktīs un arī dienā temperatūrai telpās neļauj pacelties virs 19 °C, tomēr gada gāzes patēriņš vienalga ir krietni virs 1000 m2.
Tarifa izmaiņas priecē
Pārsvarā privātmājas un dzīvokļi, kuros ir uzstādīta gāzes apkure, tomēr var rēķināties ar nelielāku tarifa samazinājumu: par 23,8% jeb par 36 eirocentiem uz kubikmetru.
Tādu tarifa samazinājumu “Latvijas gāze” iecerējusi mājsaimniecībām, kuras patērē no 500 līdz 25 000 kubikmetru dabasgāzes gadā. Absolūtos skaitļos – tarifs samazināsies no 1,52715 eiro kubikmetrā līdz 1,16354 eiro kubikmetrā.
Tāpat kā citiem gāzes patērētājiem, arī šiem jārēķina klāt sadales pakalpojuma fiksētā maksa par atļauto slodzi, kas pieaugs par aptuveni 22%.
Kaspars Dzedulis, kurš privātmājas apkurei izmanto dabasgāzi, ar jaunajiem tarifiem ir apmierināts. “Esmu starp tiem, kuriem tarifs saruks. Vēl neesmu rēķinājis, kā tas atspoguļosies manos rēķinos, bet, tā kā šobrīd laiks nav pārāk auksts, gāzes patēriņš nav tik liels kā citās ziemās.
Neesmu pārgājis uz kādu citu mājas apkures veidu, jo neticu, ka gāzes cenas būs tik augstas ilgu laiku. Karš beigsies un situācija mainīsies,” spriež K. Dzedulis, norādot, ka jāņem vērā, ka ar nākamo gadu pieaugs maksājuma par dabasgāzi sadales pakalpojuma fiksētā daļa.
“Tā, protams, nav tā būtiskākā sadaļa rēķinos, bet lieliem patērētājiem tie nebūs vien pāris eiro mēnesī,” teic K. Dzedulis.
“Latvijas gāze” rēķinājusies ar kompensāciju
“Iepazīstoties ar “LG” iesniegto tarifu projektu, var secināt, ka, nosakot tarifu tām mājsaimniecībām, kuras dabasgāzi izmanto apkurei, ir tikuši ņemti vērā arī valsts atbalsta pasākumi, kuri savukārt netiek paredzēti iedzīvotājiem, kuriem dabasgāze ir tikai enerģijas avots ēdiena pagatavošanai vai ūdens sildīšanai,” vērtē Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektors Gunārs Valdmanis.
Saeima ir pieņēmusi grozījumus Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā ar mērķi nodrošināt, ka mājsaimniecībām jeb saistītajiem lietotājiem, kas izmanto gāzi apkurei, 2023. gada 1. janvārī nepieaugtu maksājums par gāzi.
Valstij tas varētu izmaksāt 24 miljonus eiro, kas būs jāsamaksā kā kompensācija “Latvijas gāzei”.
Šie dabasgāzes tarifi būs spēkā no 2023. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 30. aprīlim.
Gunārs Valdmanis arī vēlas vērst uzmanību, ka saskaņā ar Enerģētikas likumu 2023. gada 1. maijā dabasgāzes cenas mājsaimniecībām vairs neregulēs Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, attiecīgi zaudēs spēku pašreizējā kārtība: ka būtiskai daļai patērētāju mājsaimniecību cena par dabasgāzi tiks noteikta pusgadu uz priekšu.
“Šobrīd tomēr ir pāragri spriest, vai līgumi, kurus mājsaimniecību lietotājiem piedāvās tirgotāji, būtiski atšķirsies no esošajiem dabasgāzes tirdzniecības līgumiem,” teic G. Valdmanis.
