
Vairāk kā 6000 sūtniecības Londonā lietas nodos vēstures arhīvam 1
Ārlietu ministrijas arhīva speciālisti ir sakārtojuši Latvijas sūtniecības Londonā arhīva lietas, lai tās nodotu Latvijas Valsts vēstures arhīvam, portālu ”LA.lv” informēja ārlietu ministrijas pārstāvji.
Izveidoti saraksti ar vairāk nekā 6000 lietām. Arhīvā esošie dokumenti atspoguļo sūtniecības darbību no tās pirmsākumiem, Otrā pasaules kara laikā un pēckara periodā. Atsevišķi tiks nodotas sūtnim Kārlim Zariņam 1940. gada 23. maijā nosūtītās Latvijas Ministru kabineta 1940. gada 17. maija ārkārtējās pilnvaras.
Akts par Londonas arhīva materiālu nodošanu Latvijas Valsts vēstures muzejam tiks parakstīts rīt, 18.decembrī.
Sūtniecības Lielbritānijā arhīvs būtiski papildinās Latvijas Nacionālā arhīvā esošos Latvijas diplomātijas un ārlietu vēstures dokumentu fondus.
Pamatu sūtniecības Londonā arhīvam („Londonas arhīvs”) izveidoja Zigfrīds Anna Meierovics, kas ar Latviešu pagaidu nacionālās padomes (LPNP) pilnvaru ieradās Londonā 1918. gada septembrī. Latvijas diplomātiskā pārstāvniecība Londonā sāka darboties 1918. gada 11. novembrī, kad Lielbritānija atzina Latvijas pastāvēšanu “de facto”. Sūtniecības dokumentu kopums aptver laikposmu no 1918. gada līdz 1990. gadam.
Londonā esošais sūtniecības arhīvs tika pārvietots vairākas reizes ‑ 1925. gadā un 1971. gadā, sūtniecībai pārejot uz jaunu namu, savukārt 1985. gadā, kad nācās atbrīvot sūtniecības ēku 6 Holland Park Road, arhīva lielāko daļu izvietoja „Daugavas Vanagu” īpašumā „Straumēni” Anglijas vidienē.
Ārlietu ministrijas arhīvs sūtniecības Londonā dokumentus sāka saņemt 1993. gada beigās. Lietu pārvešana notika pakāpeniski un ilgākā laika periodā. Vēl šī gada oktobrī arhīvs saņēma sūtījumu no „Straumēniem” ar vērtīgiem dokumentiem par sūtniecības Londonā pirmajiem soļiem diplomātijā.