“Vairāk jautājumu nekā atbilžu” – Tiesībsargs skeptisks par veselības reformu 1
Savā ziņojumā Saeimai Tiesībsargs šodien skarbus vārdus veltīja pērn uzsāktajai veselības aprūpes sistēmas reformai, kuras ietvaros līdz 2020. gadam ir plānots nozares finansējumu palielināt līdz četriem procentiem no iekšzemes kopprodukta (IKP). Jansona vērtējumā tas ir krietni par maz.
“Finansējums veselības aprūpei citās OECD valstīs svārstās robežās no 5,1-16,4 procentiem no IKP. Šādā situācijā nav skaidrs, kā Latvijas politiķi plāno panākt būtiskus uzlabojumus nozarē, tai nepieciešamo finansējumu joprojām saglabājot kritiski zemu,” aizrādīja tiesībsargs. Savukārt Ministru kabineta piedāvāto Veselības finansēšanas likuma projektu viņš nosauca par brāķi. Kopumā veselības reformā šobrīd viņaprāt ir pārāk daudz neatbildētu jautājumu. Piemēram, vai iedzīvotāji, kuriem veselības apdrošināšanas sistēmai jāpievienojas pašiem, spēs šo maksājumu veikt? Kāds ieguvums būs sabiedrībai kopumā, kā tieši uzlabosies veselības aprūpes pakalpojuma pieejamība? Kāds būs garantētais piekļuves laiks pakalpojumam? Vai jaunais modelis palīdzēs nozarē noturēt un pienācīgi atalgot mediķus?
Jansona ieskatā absolūti nepamatota un nesamērīga ir likumā noteiktā veselības apdrošināšanas likme trīs procenti (jeb 153,80 eiro) un pieci procenti (jeb 258 eiro) no minimālās darba algas 2019. un 2020. gadā tiem iedzīvotājiem, kas sistēmai pievienosies paši. Faktiski likums paredz šiem iedzīvotājiem samaksāt mēnesī veselības iemaksas no summas, kas atbilst ienākumam 1290 eiro (2019. gadā) un 2150 eiro (2020. gadā) mēnesī. “Nav skaidra pamatojuma tam, kāpēc iedzīvotājiem, kas pievienojas sistēmai paši, būs jāveic maksājums tieši no tik lielas summas. Manā ieskatā attiecībā pret šiem iedzīvotājiem tiek pārkāpts Satversmes 91. pantā iekļautais tiesiskās vienlīdzības princips, kas potenciāli var izraisīt arī konstitucionālās tiesvedības risku,” brīdināja tiesībsargs.
Cita starpā tiesībsargs arī vērsa Saeimas uzmanību uz nepamatotu atšķirīgu attieksmi, kompensējot medicīnas darbiniekiem virsstundu darbu. Viņaprāt, jebkurš darbs, kas pārsniedz normālo 40 stundas nedēļā, ir uzskatāms par virsstundu darbu un būtu atbilstoši jāapmaksā, piešķirot piemaksu 100 procentu apmērā no noteiktās algas likmes, vai arī piešķirot apmaksātu atpūtas laiku.
Kā vēstīts, tiesībsargs Juris Jansons vakar iepazīstināja Saeimas deputātus ar savu ziņojumu par 2017. gadā paveikto. Kopumā pērn tiesībsarga birojā saņemti un izskatīti 1738 iesniegumi par visdažādākajām tēmām, sagatavotas 2194 atbildes, ierosinātas 45 pārbaudes lietas, iesniegti četri pieteikumi Satversmes tiesā. Biroja 2017. gadā plānotais valsts budžeta finansējums bija 1 miljons 375 tūkstoši eiro, un faktiskā izpilde bija 1 miljons 344,7 tūkstoši eiro.
