Vairāk izvēlas nomu ar izpirkumu 0
Pērn Latvijā līzinga nozarē izaugsme naudas izteiksmē bija vairāk nekā 15% liela – ceturtā straujākā Eiropā, kur kopējais izaugsmes rādītājs bija vien 0,3% liels. Jauno darījumu bija par 16% vairāk nekā gadu iepriekš. Ar vēl straujāku izaugsmi pērn varēja lepoties Zviedrijas, Lietuvas un Igaunijas līzinga nozare.
Kopējais līzinga portfelis Latvijā bija 827 miljonu latu apmērā – gandrīz 2006. gada līmenī. “Pēc krituma agrākajos gados nozarē pērn iestājās stabilitāte. Līzinga jauno darījumu kāpums nākamajos divos gados būs 10 – 12% liels,” paredz I. Šmits, Latvijas Līzinga devēju asociācijas valdes loceklis.
Mazāk maksājumu kavētāju
Tautsaimniecības izaugsmi apstiprina arī kavēto līzinga maksājumu samazināšanās. Piemēram, “Nordea Finance Latvia” līdz 60 dienām līzinga maksājumus patlaban kavē vien 2% no klientiem. 2009. gada krīzes laikā maksājumu kavētāju bija divas reizes vairāk. 2010. gadā saistībā ar nespēju norēķināties līzinga kompānija atsavināja vidēji vienu automašīnu dienā, bet patlaban – divas vieglās automašīnas nedēļā un vienu smago automašīnu mēnesī.
Pie septiņiem klāt astotais
Pavisam 2012. gadā privātpersonas nopirka 2582 jaunas automašīnas, tostarp ar līzinga nosacījumiem 1341. Šī ir tikai ceturtā daļa no visiem līzinga darījumiem ar automašīnām. Dzintars Kalniņš, “Swedbank” privātpersonu finansēšanas daļas vadītājs, teic, ka pērn cilvēki aizvien ar līzinga nosacījumiem galvenokārt pirka lietotas automašīnas, īpaši populāras bija mazlietotas automašīnas līdz piecu gadu vecumam. Taču vienlaikus pērn parādījās tendence, ka privātpersonas iegādājas aizvien jaunākus spēkratus – vidējais auto pirmās reģistrācijas gads bija 2007.
“Kāpjot degvielas cenām, daudzi izvērtēja iespēju nomainīt esošo auto pret ekonomiskāku modeli. Savukārt citus autoīpašniekus šādu lēmumu motivēja pieņemt pieaugošās remonta izmaksas. Lai gan auto iegāde vienmēr ir bijusi emocionāls pirkums, patlaban, izvēloties auto, aizvien vairāk parādās arī praktiski apsvērumi. Piemēram, pērn palielinājās universālu (virsbūves tips) spēkratu īpatsvars,” secina D. Kalniņš.
Mazliet sadārdzināsies līzings
Eksperti uzsver – šajā un nākamajos gados Eiropas finanšu nozari sagaida būtiskas, stingri kontrolētas pārmaiņas.
“Līzinga procentu pievienotās likmes gadā varētu kāpt par 0,2 – 0,3 procentiem. No 2014. gada saistībā ar Eiropas Savienības jaunajām prasībām banku pašu kapitāla palielināšanai, kas stājas spēkā 2015. gadā, varētu augt arī EURIBOR indekss,” atzīst Ivars Šmits.
Savukārt “Nordea Markets” vecākais pārdošanas vadītājs Gints Belevičs piebilst, ka EURIBOR indeksu, kas parāda aizņemšanās likmes starpbanku tirgū, BASAEL III nosacījumi ietekmēs nedaudz. “Jaunās kapitāla prasības visvairāk ietekmē pievienotās procentu likmes jeb banku uzcenojumu virs attiecīgajiem naudas tirgus indeksiem,” tā eksperts.
D. Kalniņš paredz – 2013. gadā privātpersonu līzinga tirgus varētu saglabāt uzņemto stabilas attīstības tempus un augt par 15 – 20%. Turklāt prognozējams, ka, pieaugot klientu interesei un vajadzībai iegādāties jaunu automašīnu, auto pārdevēji un līzinga kompānijas aizvien biežāk veidos kopīgas aktivitātes.
