Vairāk gaismas – vairāk piena. Pareiza kūts apgaismojuma nozīme 0
Autors: Armīns Laurs, LLU
Daudz tiek runāts par piena lopu novietņu mikroklimata un kūts aprīkojuma ietekmi uz govju labsajūtu un līdz ar to – arī uz produktivitāti, taču tikpat kā nekad netiek pieminēta tāda būtiska lieta kā kūts apgaismojums. Pēdējā laikā tam sāk pievērst uzmanību arī Latvijā.
Gaismai ir svarīga nozīme govju ikdienā. Tā ir vajadzīga, lai govis varētu uztvert apkārtni un tajā orientēties. Turklāt gaisma strukturē diennakts un gada laikus, tā ietekmējot govju fizioloģiskos procesus, veselības stāvokli, produktivitāti un uzvedību.
Gaismas bioloģiskā ietekme uz govīm
Govis redz citādi nekā cilvēki. Tā kā acis tām atrodas galvas sānos, govju abu acu redzes lauki krustojas ļoti šaurā diapazonā (30–50º) tieši galvas priekšā. Tādējādi tās tikai šajā diapazonā apkārtni redz trīs dimensijās. Turklāt govis priekšmetu kontūras redz neskaidri un pārslēgšanās no redzēšanas tālumā uz redzēšanu tuvumā tām ir apgrūtināta. Arī redzes pielāgošanās, govīm pārejot no gaišas uz tumšu vidi, notiek lēnāk. Pienākot pie apgaismojuma maiņas vietas, tās paliek ilglaicīgi stāvot, lai pierastu pie jaunajiem apgaismojuma apstākļiem. Gaisma, neskaitot redzēšanu, arī vēl citādi būtiski iespaido govs fizioloģiskos procesus. Tās ietekmē mainās hormona melatonīna līmenis govju organismā. Ja melatonīna līmenis paaugstinās, govis kļūst mazaktīvas un miegainas, tām samazinās ēstgriba un līdz ar to arī produktivitāte. Melatonīnu izdala epifīze. Tas ir sekrēcijas dziedzeris, kas atrodas pie galvas smadzenēm. Tā sekrēcijas intensitāte mainās atkarībā no gaismas signāliem, ko tas saņem no apkārtējās vides ar acs tīklenes starpniecību. Melatonīns iespaido arī citu hormonu sekrēciju. Tā melatonīna līmeņa pazemināšanās stimulē aknas izdalīt vairāk hormonu IGF–1 (insulīnam līdzīgs augšanas faktors), kas stimulē govs aktivitāti un produktivitāti.
Kādus praktiskus secinājumus varam izdarīt par gaismas ietekmi uz ganāmpulku? Katrs lopkopis zina, ka vasarā, kad dienas ir visgarākās, izslaukumi ir lielāki nekā ziemā, kā arī reprodukcijas procesi norit veiksmīgāk un jaunlopi attīstās labāk. Tas vedināja uz domām, ka lopu mītnēs vajadzētu nodrošināt apgaismojumu, kas ilguma un intensitātes ziņā būtu līdzvērtīgs apgaismojumam vasaras laikā. Pētījumos tika secināts, ka slaucamo govju un jaunlopu kūtī 12–16 stundas, bet cietstāvošo govju kūtī – 8 stundas diennaktī būtu jānodrošina 150–200 luksu apgaismojums. Teliņiem pirmo trīs nedēļu laikā tāds apgaismojums būtu nepieciešams ne mazāk kā 16 stundas. Pārējā diennakts laikā kūtī būtu jānodrošina tikai dežūrapgaismojums. Lietojot iepriekš aprakstīto papildapgaismojumu, govju produktivitāte var pieaugt par 4–15%. 2. attēlā redzami dažādu pētnieku veikto pētījumu rezultāti. Attēlā ar pelēkiem stabiņiem parādīti izslaukumi, kas iegūti kūtīs ar dabisko (8–13,5 st.), bet ar zilajiem stabiņiem – ar pagarinātu (16–18 st.) apgaismojuma laiku.
Pētījuma rezultāti ir parādījuši arī pagarināta apgaismošanas laika labvēlīgo ietekmi uz jaunlopu attīstību. Pagarinot apgaismojuma laiku, tiem palielinās ēstgriba un tie ātrāk aug. Teles ātrāk sasniedz dzimumgatavību, tāpēc iespējama to agrāka apsēklošana, kas eventuāli nozīmē ilgāku produktivitātes aktivitāti. Pagarināts apgaismošanas laiks pozitīvi ietekmē arī govju reprodukciju. Govis ir aktīvākas, un ir vieglāk nosakāms optimālais apsēklošanas laiks. Savlaicīga govju apsēklošana nodrošina īsāku servisa periodu. Cietstāvošām govīm salīdzinājumā ar laktējošām ir vajadzīgs mazāks apgaismojuma ilgums un vairāk miera, tāpēc tām optimāls ir īsāks apgaismojuma laiks.
Apgaismojums kūtī
Lai dienas tumšajos periodos nodrošinātu optimālu apgaismojumu, kūtī virs govju stāvvietām novieto lampas, kas apvienotas vienā apgaismošanas sistēmā. Tā darbojas divos režīmos – aktīvajā un nakts režīmā. Aktīvajā režīmā kūts ir izgaismota ar apgaismojumu 150–200 luksu, nakts režīmā – 5 luksi. Apgaismojums nakts režīmā ir nepieciešams, lai apkalpojošais personāls naktī varētu orientēties kūtī. Apgaismojuma automātisku ieslēgšanu, izslēgšanu un pārslēgšanu no viena režīma uz otru veic speciāls vadības bloks, kura darbības programmu var iestatīt manuāli vai vadīt ar speciālu gaismas jutīgu sensoru, kas novietots kūtī.
Lai noteiktu kūtī uzstādāmo lampu skaitu, to izvietojumu, kā arī novietošanas augstumu, vispirms ir jāizvēlas lampas tips un marka. Parasti katrai lampai līdzi ir tehniskais raksturojums, kurā uzrādīts lampas uzstādīšanas augstums un laukuma lielums, kuru tā izgaismo ar nepieciešamo apgaismojumu (150–200 luksu). Ņemot vērā vienas lampas izgaismoto un visas kūts kopīgi izgaismojamo platību, var aprēķināt nepieciešamo lampu skaitu. Lampas kūtī jānovieto tā, lai visa kūts platība būtu izgaismota vienmērīgi.
Apgaismojums slaukšanas zālē un priekšslaukšanas laukumā
Pilnvērtīgam apgaismojumam slaukšanas zālē ir liela nozīme, jo no tā ir ļoti atkarīga slaukšanas kvalitāte. Apgaismojumam jābūt tādam, lai slaucēja bez grūtībām varētu:
– pazīt slaukšanas iekārtā ienākušās govis un nolasīt to numurus;
– pamanīt dzīvnieku ekstremitāšu un tesmeņa savainojumus;
– saskatīt pupu patoloģiskas izmaiņas pirms un pēc slaukšanas;
– ieraudzīt izmaiņas pirmajās noslauktajās piena strūklās;
– kontrolēt slaukšanas procesu.
Lai noteiktu optimālo apgaismojumu slaukšanas iekārtās, ir veikti vairāki pētījumi. Pamatojoties uz šo pētījumu rezultātiem, tiek uzskatīts, ka apgaismojumam slaukšanas tranšejas vidū jābūt ne mazākam kā 500 luksu, slaukšanas aparāta uzlikšanas vietā – ne mazākam kā 200 luksu, bet pie pupu galiem – ne mazākam kā 50 luksu (3. att.). Turklāt labi apgaismotai ir jābūt arī slaukšanas zālei. Lampas būtu jānovieto virs slaukšanas vietām, un apgaismojumam vajadzētu būt 200 luksu. Apgaismojumam slaukšanas zālē jābūt nedaudz lielākam nekā priekšslaukšanas laukumā un ejās, pa kurām govis dodas uz kūti. To apgaismojums būtu vēlams 180 luksu. Šāda apgaismojumu kombinācija veicina govju apmaiņu slaukšanas iekārtā. Attiecībā uz gaismas ķermeņu novietojumu virs slaukšanas tranšejas visbiežākā kļūda ir to piestiprināšana pārāk augstu. Parasti lampas tiek piestiprinātas tieši pie griestiem vai katrā ziņā ievērojami augstāk par govju augumu. Tā kā gaismas stariem no lielāka augstuma ir neizdevīgāks krišanas leņķis attiecībā pret tesmeņiem, pasliktinās to apgaismojums (4. att.).
Apgaismojums tesmeņa zonā ievērojami uzlabojas, ja lampas novietotas pēc iespējas zemāk un divās rindās, kā tas redzams 5. attēlā. Ja lampas ir novietotas šādi, tad tesmenim pretējās puses lampas tiešie stari tesmeni izgaismo visvairāk.
Kūts apgaismojumam izmantotie gaismas ķermeņi
Kūts apgaismojuma gaismas ķermeņi sastāv no korpusa, kurā ievietota lampa, reflektors un elektroinstalācija. Visplašāk tiek izmantotas šādas lampas:
– dienas gaismas lampas;
– metāla halogēnlampas;
– augsta spiediena nātrija lampas;
– LED lampas.
Katrai lampai ir savas priekšrocības un trūkumi, kā arī tām ir atšķirīgi tehniskie parametri un cena. Jo lielāks ir lampas apgaismošanas efektivitātes rādītājs, jo mazāks ir elektroenerģijas patēriņš tā paša apgaismojuma nodrošināšanai.
Kas Latvijā piedāvā kūts apgaismošanas sistēmas
Latvijā galvenokārt tiek piedāvātas DeLaval, Lely un GEA kūts apgaismošanas sistēmas. Iespējams, var iegādāties arī kādu citu elektrotehnisko firmu produkciju, taču diezin vai tā ir paredzēta speciāli piena lopu fermām. DeLaval visizplatītākie kūts apgaismes ķermeņi ir FL2520F un FL400F, kas sastāv no korpusa ar reflektoru un kur tiek lietotas 200 vai 400 W metāla halogēnlampas. Kūtī uzstādītie gaismas ķermeņi ir savienoti ar kūts vadības bloku BSC, kas vada ne tikai apgaismošanas sistēmu, bet arī pārējo mikroklimata nodrošināšanas aprīkojumu. Apgaismojuma ieslēgšanas un izslēgšanas programmu var iestatīt manuāli vai arī vadīt ar gaismas jutīgu sensoru.Bez halogēnlampām tiek izmantotas arī augsta spiediena nātrija lampas. Pēdējā laikā DeLaval piedāvā arī jauna tipa gaismas ķermeņus CL6000 un CL9000, kur LED diode ir apvienota ar papildu optisko lēcu, kas dod iespēju padarīt ievērojami platāku apgaismojuma leņķi.
Lely piedāvā kūts apgaismojuma sistēmu L4C, kur katrai lampai ir savs mezglpunkts, kas apvieno lampas, kurām jābūt ieslēgtām vienlaikus. Tādējādi katru lampu grupu pēc programmas var ieslēgt neatkarīgi no citām. Tas dod iespēju nodrošināt katrai kūts daļai tādu apgaismojumu, kāds tai nepieciešams. Lely savos gaismas ķermeņos izmanto metāla halogēnlampas, kā arī augsta spiediena nātrija un LED lampas. Kūts nakts apgaismojumam tiek piedāvātas speciālas lampas ALNL, kas dod sarkanu gaismu. Govs sarkano gaismu neredz, bet apkalpojošais personāls, ja tas ir nepieciešams, var ieiet kūtī, neieslēdzot apgaismojumu. Apgaismojuma ieslēgšanas un izslēgšanas programma var tikt iestatīta manuāli vai vadīta ar gaismas jutīgu sensoru.
GEA arī piedāvā kūts apgaismošanas sistēmu ar kopīgu vadības bloku. Savā sistēmā GEA galvenokārt izmanto dienas gaismas lampas. Kūts apgaismošanas sistēmas ir jau uzstādītas dažādos Latvijas novados. Piemēram, DeLaval apgaismošanas sistēma ir uzstādīta zemnieku saimniecībā Kocēni Ventspils novadā; Lely sistēma – z/s Krasti Neretas novadā; GEA sistēma – agrofirmā Turība Preiļu novadā.
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
