Vairāk domā ar galvu – kā norit jauniešu treniņi attālinātā veidā 0
Lai gan visi sporta objekti ir slēgti un organizēti treniņi nenotiek, bērniem un jauniešiem treniņprocess turpinās attālinātā veidā. Treneri ārkārtējās situācijas ieviestajās ikdienas korekcijās saskata arī pozitīvo pusi, norādot, ka bērni tagad vairāk domās ar galvu un labāk pašrealizēsies.
Entuziasms liels
“Treneriem jābūt kreatīvākiem un jāmēģina atrast citus veidus, kā attīstīt bērna fizisko un intelektuālo pusi,” teic fiziskās sagatavotības speciālists, savā vārdā nosauktās sporta skolas izveidotājs Viktors Lācis. Viņš katru dienu kopā ar meitu filmē vingrinājumus un sūta tos audzēkņiem, skaidrojot nianses, kas un kā jādara. Attālinātā veidā dot padomus sarežģīti esot vienīgi bērniem, kam mazāk par desmit gadiem.
Treneri uzsver – jāizmanto brīvā dabā pieejamās iespējas, skrienot krosus, strādājot uz pulsu. Pieejamas dažādas viedierīces, lai visu mērītu un process būtu interesants. Tāpat svarīga arī vingrošana – izklupieni, pumpēšanās, plankings. “Tās ir lietas, kam superkvalificēta speciālista uzmanība pat nav vajadzīga, tikai jāievēro vadlīnijas nedēļas griezumā kopā ar treneri vai vecākiem. Neskriet katru dienu desmit un vairāk kilometrus, bet sākt ar trijiem un pakāpeniski pagarināt,” piekodina fiziskās sagatavotības treneris Ēriks Visockis.
“Jauniešiem tagad ir ļoti interesanti, jo kaut kas mainījies un visi var lietot soctīklus, filmēt un dalīties ar saviem video. Katrs mūsu treneris atbilstoši audzēkņu vecuma posmam sagatavojis dažādus uzdevumus, lielākiem puišiem katru dienu video formā jāsūta atpakaļ atskaites, mazākajiem – nedēļas laikā,” stāsta “Futbola Parks Academy” izveidotājs un treneris Kristaps Slaidiņš.
Pirmajās dienās audzēkņu entuziasms bijis ļoti liels, un viņš cer, ka tas nenoplaks. Atsūtītie video liecina, ka brīvdienās nodarbēs iesaistīti arī jauno futbolistu vecāki.
Dažu skolu bērni sūdzoties, ka netiek galā ar mājas darbiem, un šādā situācijā sportošana netiek uzspiesta.
Futbols dzīvoklī
Šobrīd internetā arvien vairāk parādās video, kā trenēties mājas apstākļos. Treneru domas dalās – viens akcentē svarīgumu trenēt dziļo muskulatūru uz paklājiņa, otrs vairāk labuma saredz no darbošanās ārā, jo visa ziema pavadīta iekštelpās. Iespējams, kamēr ir atļauts doties svaigā gaisā, šī iespēja jāizmanto, protams, ievērojot visus epidemiologu ieteikumus. Kad skābekli piegriezīs vēl vairāk – vingrosim mājās.
Futbola demokrātisko dabu apliecina arī šā brīža apstākļi, kad dzīvoklī var attīstīt tehniskās iemaņas ar bumbu. “Vingrinājumu iespējas ir ļoti lielas, specifika daudz mazāka, bet ne neiespējama. Lielāki veiksminieki ir tie, kas dzīvo privātmājās,” norāda Kristaps Slaidiņš.
“Mani audzēkņi trenējas kārtīgā režīmā, dažreiz pat ir labāk šādi,” uzskata Viktors Lācis, “jo viņus nekas cits netraucē – treniņi un mācības mājās, tas liek vairāk domāt, iedziļināties vingrinājumu izpildē, mācību procesā. Šis ir daudz labāk nekā ikdienā, kad pieceļas neizgulējušies, vairākas stundas pavadījuši ceļā uz skolu, treniņu, mājām, sēž debilajos telefonos. Man ir trīs bērni, un jūtos daudz labāk, ka viņi dzīvo šādā režīmā, pavadām vairāk laika, redzu, ko viņi ēd.
Problēmas, protams, ir man, jo nevaru nopelnīt naudu, arī sievai mazāk darba. Cerams, ka pietiks ēšanai. Ja skatāmies īstermiņā, tad tas nav slikti – bērni pašrealizēsies labāk, galva vairāk sāks domāt.”
Speciālisti iesaka, skrienot krosu, izvairīties no asfalta un citām cietām virsmām, izvēlēties mežu, pludmali vai skriet blakus asfaltam pa zālīti, lai neiedzīvotos savainojumos. Tāpat arī jāpadomā par veselīgu uzturu. Sēžot blakus ledusskapim, atturēties no vilinājuma ir grūtāk nekā ierastajās ikdienas gaitās.
Iespēja novērst nepilnības
Ēriks Visockis, fiziskās sagatavotības treneris: “Jāskatās uz lietām nevis kā problēmu, bet gan izaicinājumu. Jārod pozitīvais, un šī ir vienreizēja iespēja darīt to, kas Latvijas jaunatnes sportā bijis lielākais klupšanas akmens, proti, agrīnā specializācija konkrētā sporta veidā un pārāk daudz spēļu. Ja ir astoņi mēneši gadā, tad tā jau ir specializācija, bet mums tie bija visi 12. Sistēma tāda izveidota – treniņi un nometnes tiek rīkotas nepārtraukti, lai varētu uzturēt štatus. Šobrīd var pievērsties vispārējām fiziskajām īpašībām, beidzot izdarīt to, ko kardiologi slodzes testos saka, īpaši par komandu sporta spēlēm, ka ir pārāk intensīvs darbs un nav vispārējas elpošanas un sirds attīstības jeb bāzes. Tāds elements mums jauniešu sportā jau kādu laiku nepastāv.”
