Latvija, izvēloties atkritumu dedzināšanu pārstrādes vietā, riskē ar ES doto solījumu neizpildi un soda sankcijām 19
Uldis Graudiņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Dedzināt ar vērienu
Pretēji citu valstu pieredzei, atzītu vides ekspertu ieteikumiem un ES uzstādījumiem, Latvijā saskaņā ar pērn apstiprināto Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu (AAVP) 2021.–2028. gadam, pavisam iecerēts būvēt četras atkritumu dedzināšanas rūpnīcas (Ventspils, Getliņi, Valmiera un Daugavpils), kā arī uzstādīt vienu atkritumu līdzsadedzināšanas iekārtu Jelgavā.
Šiem mērķiem ir plānoti 160 milj. eiro lieli naudas ieguldījumi, aptuveni 29% no kopējām plānā iekļautajām investīcijām (nav ņemti vērā 15 milj. eiro ieguldījumi Ventspils dedzināšanas iekārtas un 3–5 milj. eiro Jelgavas līdzsadedzināšanas iekārtas uzstādīšanai).
Salīdzinājumam – AAVP atkritumu pārstrādes infrastruktūrā iecerēti 57,5 milj. eiro ieguldījumi, bet atkritumu sagatavošanai pārstrādei un reģenerācijai 36,75 milj. eiro.
Šāds ieguldījumu prioritāšu dalījums ir pretrunā ar pirms vairākiem gadiem Eiropas Komisijas Latvijai adresēto agrīnās brīdināšanas ziņojumu, kur bija norādīts uz nepieciešamību investēt atkritumu saimniecības hierarhijas virsotnes projektos, tostarp pārstrādē.
Lai izpildītu ES doto solījumu palielināt pārstrādāto un mazināt poligonos apglabāto atkritumu daudzumu, līdz 2025. gadam ir jāpārstrādā 55% mājsaimniecību un uzņēmumu atkritumu.
Tas nozīmē, ka jāsāk intensīva atkritumu šķirošana, nevis dedzināšana. Jauno dedzināšanas rūpnīcu jauda ir iecerēta aptuveni 170 000 tonnu atkritumu gadā, tostarp Getliņos, Valmierā un Daugavpilī kopā ņemot 120 000 tonnu.
Tiek lēsts, ka cementa ražotājs “Schwenk Latvija” cementa ražošanā izmantos vēl aptuveni 25 000 tonnu no sadzīves un rūpnieciskajiem atkritumiem iegūtu kurināmo (NAIK).
Latviju aicina nebūvēt
Dr. Jenss Peters Mortensens, Dānijas Dabas aizsardzības asociācijas pārstāvis pērn rudenī sarunu festivālā “Lampa” aicināja Latviju atteikties no iecerētās atkritumu dedzinātavu būvniecības, norādot uz savas valsts bēdīgo pieredzi.
Dānijā pavisam darbojas 23 atkritumu reģenerācijas iekārtas ar jaudu 4 miljardi tonnu gadā, visas pieder pašvaldībām. 2019. gadā Dānijas valdība izvirzīja mērķi mazināt sadedzināto atkritumu daudzumu par 90%.
Vai atkritumu vajadzētu dedzināt?
J. P. Mortensens norāda uz dedzināšanas laikā radušos lielo izdedžu daudzumu, to īpatsvars ir 20%, nav iespējams attīrīt arī 2–5% dūmgāzu. Dedzināšanas iekārtas ir dārgas, tās sevi atpelna aptuveni 30 gadu laikā. Patlaban Dānijā kopējie nesamaksātie parādi par to uzstādīšanu vēl ir 1,6 miljardi eiro.
“Dānijas valdības plāns nav ambiciozs, dedzinātavas ir jāslēdz līdz 2030. gadam, kad būs atmaksāti aizdevumi. Šīs atkritumu dedzināšanas rūpnīcas nedrīkstēs būt pašvaldību īpašumā. Dānijas pašvaldībām būs jānodrošina katrai mājsaimniecībai desmit atkritumu frakciju vākšana 2–4 tvertnēs,” tā J. P. Mortensens.
No atkritumu dedzināšanas atsakās arī citās ES dalībvalstīs.
Pjotrs Baržaks, Eiropas Vides biroja pārstāvis, vērsa uzmanību, ka atteikšanās no atkritumu dedzināšanas ir starp desmit prioritātēm atkritumu novēršanā un to atkārtotā izmantošanā.
Atkritumu dedzināšana un apglabāšana atrodas apsaimniekošanas hierarhijas pašā apakšā. Eksperts skaidroja, ka dedzināšana rada pieprasījumu pēc atkritumiem (krāsns darbību, kurā ir +850 °C – +1400 °C temperatūra, apturēt un palaist ir ļoti dārgi).
Vairāk nekā 90% no sadedzinātajiem un apglabātajiem materiāliem ir pārstrādājami. “Subsīdiju nodrošināšana dedzinātājiem iedrošina vietējās pašvaldības iznīcināt šos materiālus, nevis investēt videi draudzīgos un enerģiju taupošos pasākumos, atkritumu pārstrādē un kompostēšanā.
Daudzviet valda mīts, ka dedzināšana ir nekaitīga, tomēr tā nav – kompostējot un pārstrādājot atkritumus, iegūst 3–5 reizes vairāk enerģijas nekā dedzināšanā, kuras laikā sagrauj lielu daudzumu atkārtoti izmantojamus materiālus.
Dedzināšanā rodas arī apglabājami atkritumi. Dedzināšanas laikā izveidojušies pelni ir jāattīra pat gadījumos, kad tos izmanto ceļu būvniecībā,” tā P. Baržaks.
Latvijas Vides konsultatīvā padome (VKP) aicina pārskatīt atkritumu dedzinātavu lietderību un ekonomisko pamatojumu. Vides eksperti arī uzsver – Latvijā stratēģiskajā ietekmes uz vidi novērtējumā nav vērtēts ar atkritumu dedzināšanu saistītais SEG emisiju pieaugums un radītais gaisa piesārņojums un ar to saistītais veselības apdraudējums.
Kāpēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) tomēr neņem vērā ES notiekošos procesus un ekspertu ieteikumus, uzzināt neizdevās. VARAM atbildes uz “Latvijas Avīzes” uzdotajiem jautājumiem desmit dienu laikā nesniedza.
Dedzina Brocēnos, būvē Ventspilī
Brocēnos cementa ražotājs “Schwenk Latvija” patlaban ražošanā izmanto 85% tā saucamā alternatīvā kurināmā – no atkritumiem iegūtā kurināmā (NAIK), smalcinātas nolietoto vieglo automašīnu riepas, riepu tekstilu un neitralizētu piesārņotu augsni no Inčukalna bijušajiem gudrona dīķiem.
Kurināmā maisījumu rūpīgi dozē un kombinē, lai nodrošinātu atbilstošu ķīmisko sastāvu – tā, lai tas būtu atbilstošs cementa ražošanas procesa specifikai, neradītu kaitējumu videi un cilvēkam, neietekmētu gatavā produkta kvalitāti.
“NAIK ir visvairāk izmantotais kurināmais un veido aptuveni 67% no visa alternatīvā kurināmā maisījuma,” teic Santa Kļava, “Schwenk Latvija” Vides departamenta vadītāja.
Brocēnu cementa rūpnīcā ir pilnībā slēgts ražošanas cikls – procesā pāri nepaliek izdedži jeb pelni. Pelni, kas rodas, sadegot kurināmajam, paliek klinkera krāsnī, kur tie kopā ar citiem izejmateriāliem (kaļķakmeni, mālu un smilti) augstā – aptuveni 1400 grādu temperatūrā – veido klinkeru, kas kļūst par galaprodukta – cementa – sastāvdaļu.
Savukārt Ventspilī SIA “Ventspils labiekārtošanas kombināts” iecerējusi dedzināt vien NAIK un iegūt no tā siltumu un elektroenerģiju.
Dedzināšanas rūpnīcas izmaksas ir 15 milj. eiro, toskait 9 milj. eiro ES atbalsts. Dedzināšanas iekārtas jauda būs 10 MW, toskait 8 MW siltuma ražošanai.
Ir jau noslēgti līgumi ar pircējiem. Ik gadu 330 dienas ir iecerēts dedzināt līdz 20 000 t atkritumus, ko reģenerācijai sagatavotu vedīs no Ventspils Atkritumu apsaimniekošanas reģiona (AAR) poligona “Pentuļi” un no Piejūras AAR “Janvāri”.
Jelgavā SIA “Fortum Latvija” atkritumu līdzsadedzināšanas iekārtu ir iecerējis sākt darbināt 2022. gada apkures sezonā. Pēc sagatavošanas darbu pabeigšanas Jelgavas koģenerācijas stacijā galvenais kurināmais aizvien būs šķelda, maksimālais NAIK īpatsvars nepārsniegs 35%. NAIK jau patlaban no pārstrādei nederīgiem materiāliem gatavo atkritumu poligonā “Brakšķi” Jelgavas apkaimē.
“Fortum Latvija” valdes priekšsēdētājs Andris Vanags pēc atkritumu dedzināšanas sākšanas jelgavniekiem sola mazākus siltuma tarifus, kā arī iespēju ik dienu tiešsaistē vērot gāzu emisijas rādītājus.
“Fortum” ražotnēs citās valstīs emisiju līmenis dūmgāzēs ir būtiski zemāks, nekā to pieļauj normatīvi: “Tiks ievērotas visas vides aizsardzības prasības un izmešu normatīvi. Emisiju robežlielumi kļūs vēl stingrāki, nekā strādājot tikai ar biomasu, un tos mēs ievērosim,” tā A. Vanags.
Evolūcija līdz dedzināšanai
Latvijas Universitātes docente Rūta Bendere uzsver – dedzināšana salīdzinājumā ar atkritumu deponēšanu poligonā ir ļoti dārga. Ja izmanto atkritumu dedzināšanā gūto siltumu, tad tā patērētājam ir jāatrodas tuvu reģenerācijas iekārtai.
Docente Bendere atsauc atmiņā: kad Latvijā pēc valsts neatkarības atgūšanas atkritumu šķirošana vēl nešķita svarīga, politiķi izšķīrās par visvienkāršāko un atkritumu radītājiem vislētāko modeli – par poligonu izveidi un sakārtošanu.
Aizvadīto gadu laikā maksājums par atkritumu apsaimniekošanu ir kāpis, tomēr tas nepārsniedz 3–4 eiro, rēķinot uz vienu cilvēku mēnesī, un ir daudz mazāks nekā citās ES dalībvalstīs.
Atkritumu poligonos uzstādīja šķirošanas līnijas, tomēr izrādījās, ka uz tām var atšķirot ne vairāk kā 10% atkārtoti izmantojamu produktu. Pārējā masa ir piesārņota ar dabisku mitru virtuves vai dārzu organiku, tā neļauj atdalīt, piemēram, papīru. Ja ir vēlēšanās pārstrādāt plastmasu, tā ir jāmazgā.
“Tad parādījās iecere pēc primārās atšķirošanas pārējo izmantot kā tehnisko kompostu. Diemžēl analīžu rezultāti rādīja, ka tā sastāvā ir aptuveni 50% nekompostējamu sīku, grūti atdalāmu atkritumu. Ko ar šo masu darīt? Neviens to nevēlas atzīt kā izmantojamu kompostu,” tā R. Bendere.
Viņa uzsver – 2023. gadā Latvijā ir jāievieš bioloģisko atkritumu (BA) šķirošana. Par to tie, kas vēlas dabūt cauri dedzināšanu, nerunā. Proti, kad ieviesīs BA šķirošanu, nešķiroto sadzīves atkritumu daudzums mazināsies gandrīz uz pusi. Ja uzbūvēs iecerētās dedzināšanas rūpnīcas, Latvijā nebūs izejvielu atkritumu dedzināšanai, tās būs jāved no citām valstīm.
Lietuvas un Igaunijas pieredze
Kompānija “Fortum” ir uzstādījusi atkritumu sadedzināšanas iekārtu arī Klaipēdā, Lietuvā. Dedzināšanas rūpnīcas būvniecības izmaksas bija 126 milj. eiro. Tā savas darbības sākumā apkalpoja vien Klaipēdas reģionu un … secināja – atkritumu nepietiek. Klaipēdā pēc pirmā darbības gada sāka ņemt atkritumus dedzināšanai no visas Lietuvas.
Kā ziņo Lietuvas plašsaziņas līdzekļi, “Fortum Klaipeda” pārdotais siltums ir viens no dārgākajiem Lietuvā. Klaipēdas apkaimē pārstrādā vien 15,3% atkritumu, kompostē 15,2%, bet sadedzina 62% atkritumu. Poligonā apglabā 7,5% atkritumu.
Igaunijas energokompānija “Eesti Energia” Tallinā savas darbības sākumā par atkritumiem dedzināšanai Tallinas pilsētai maksu neprasīja. Pēc Somijas piedāvājuma dedzināt šajā valstī radītos atkritumus, turklāt par maksu, notika būtiskas izmaiņas. Igauņi patlaban dedzina arī Somijā radītos atkritumus.
Igaunijā agrāk bija ļoti labi sakārtota atkritumu šķirošana, patlaban, kad tā ir atstāta novārtā, Tallinā radītos atkritumus atkal ved deponēt uz atkritumu poligonu. Ja mēs ejam uz to, tad dodamies bezdibeņa virzienā.
ES dedzināšanu pat ar enerģijas atguvi un izmantošanu elektrībai un siltumam par pārstrādi neuzskata.
Mēs nokļūsim tādā pašā situācijā kā tās valstis, kas uz to gāja. Tās patlaban slēdz rūpnīcas, tāpēc ka atkritumi ir jāšķiro un jāpārstrādā. No atšķirotās biomasas ir jāveido galvenokārt komposts, biogāzes ražotnē ir jāražo gāze un ir jāsāk domāt par tās attīrīšanu un izmantošanu,” teic R. Bendere. Iespējams, ka nākotnē par atkritumu dedzināšanu ES būs jāmaksā dabas resursu nodoklis.
VIEDOKLIS
Neļausim sevi apmānīt ar dedzināšanu
Anna Doškina, biedrības “Zero Waste Latvija” valdes priekšsēdētāja: “ES noteikto 10% apglabāšanas mērķi, kas tiek izmantots kā pamatojums atkritumu dedzināšanas iekārtu izbūvei Latvijā, vides organizācijas vērtē kritiski tāpēc, ka tas nerisina galveno problēmu – kolektīvi tiek radīts pārlieku daudz atkritumu, turklāt, kā redzams arī Latvijas gadījumā, ne vienmēr veicina virzību aprites ekonomikas virzienā.
Jau šobrīd ES augstākajā līmenī tiek strādāts pie šā mērķa pārskatīšanas, piemēram, tā vietā nosakot apglabāto vai radīto atkritumu daudzumu kilogramos uz vienu iedzīvotāju. Latvijai šāds mērķis veicinātu virzību patiesas aprites ekonomikas un atkritumu samazināšanas virzienā.
Vēsturiski Latvija nav nonākusi ķīlnieka lomā ar sen būvētām atkritumu dedzinātavām, kas citās Eiropas valstīs rada problēmas klimatneitralitātes un vides aizsardzības mērķu sasniegšanā. Nesteigsimies šo iespēju pazaudēt.
Virspusēji dedzināšana izskatās kā kārdinošs risinājums, taču pētījumi rāda, ka tai ir negatīva ietekme uz klimata pārmaiņām, piemēram, pārmērīgā radīto CO2 izmešu apjomā.
Citu valstu pieredze rāda, ka brīdī, kad ir ieguldītas investīcijas atkritumu dedzināšanā, samazinās interese atkritumu pārstrādē.
Turklāt briesmonis ir jābaro – atkritumi ir jārada, bieži vien pat ievedot tos no citām valstīm. Pat tie, kas par vides problēmām ikdienā neaizdomājas, ietekmi šoreiz izjutīs no savas kabatas – tā kā šobrīd ne ES, ne citu līmeņu publiskais finansējums šādām iekārtam nav un nevar tikt paredzēts, tās gulsies uz iedzīvotāju pleciem.
Svarīgs ir jautājums, ko varam darīt citādi.
Atbilde nav eleganta, taču vienkārša – būs jāstrādā ar dažādām atkritumu veidu grupām, jārisina to rašanās problēma un jāpaplašina pārstrādes iespējas.
Protams, ir nepieciešamas arī investīcijas derīgo materiālu atdalīšanai no sadzīves atkritumiem.
Esošā infrastruktūra ir jāuzlabo, bet ne būvējot atkritumu dedzinātavu. Būsim gudri, neļausim sevi apmānīt ar dedzināšanu kā universālu risinājumu mūsu atkritumu radīšanas problēmai, jo tā tāda nav. Ir jāmeklē risinājumi, gan ar ražotājiem un likumdevējiem strādājot pie atsevišķu atkritumu rašanās iemesliem, gan motivējot iedzīvotājus lietot atkārtoti, pirkt gudrāk un vairāk pārdomāti.”
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu
