Aigars Grugulis saimniekot sācis pēc kolhoza likvidēšanas ar 30 ha, bet saimniecība oficiāli reģistrēta 2000. gadā. Pamazām platības palielinātas, bet pašlaik zemes cena sasniegusi jau 2000 eiro/ha. “Pļaviņu” saimnieks zina teikt, ka ārzemnieki vairs nesteidz iepirkt zemes, gluži otrādi – parādās sludinājumi ar vēlmi pārdot savu īpašumu. Iespējams, tas ir tāpēc, ka ārvalstīs vairs netiek piemaksātas subsīdijas par saimniekošanu Latvijā, kā tas bijis dāņu investoru gadījumā. 4
Saimniecības attīstībai piesaistīts arī ES finansējums, kas ļāvis papildināt tehnikas parku. Nule kā saimnieks iesniedzis projektu tehnikas iegādei jaunā plānošanas perioda investīciju pasākumā un mūsu sarunas brīdī vēl nezināja teikt, vai iesniegtais projekts tiks apstiprināts. Tas, ka attīstībai pieejama ES nauda, saimnieks vērtē ļoti atzinīgi, taču jāņem vērā, ka, iegādājoties tehniku ar Eiropas līdzfinansējumu, preces vērtība ir lielāka nekā bez šī finansējuma. Graudu kalti saimniecībā Aigars Grugulis gan uzbūvējis par paša nopelnīto. Jaunā angāra būvniecība izmaksājusi ap 20 tūkstošiem eiro.
Ģimenes saimniecībā nodarbināti divi strādājošie – grāmatvede un strādnieks, sezonas laikā tiek piesaistīti papildspēki, taču laukos ir grūti atrast cilvēkus, kas grib strādāt. “Kā dabū algu, tā kādu laiku nenāk uz darbu, bet strādnieku jau vajag katru dienu,” par iepriekšējo pieredzi stāsta “Pļaviņu” saimnieks. Situāciju negatīvi ietekmē arī tā saucamā simtlatnieku programma. Lauki pamazām iztukšojas – Aigars Grugulis iegādājies vairākus zemes gabalus ar visām ēkām, kas diemžēl jānojauc, jo neviens tur vairs nedzīvo, mājas ir pamestas. Taču vērojama arī tendence, ka daži rīdzinieki atgriežas laukos un vēlas savu nākotni saistīt ar pārtikas ražošanu.
