Vairāk, bet ne līdzvērtīgi 0
Eiropas Savienība pirmo reizi vēsturē vienojusies par taupīgu septiņu gadu budžetu. Piekāpjoties maksātājvalstu spiedienam, kopējo naudas kasi lemts samazināt par trim procentiem. No vairāk nekā triljona eiro budžeta kopapjoms sarucis līdz 960 miljardiem, bet izdevumu reālā daļa plānota līdz 908 miljardiem eiro (672 miljardiem latu).
Latvijai izšķirošajās lēmumu stundās izdevies papildus iegūt 47 miljonus latu lauku attīstībai, taču izcīnīt vēl labākus nosacījumus tiešmaksājumiem zemniekiem un kohēzijai salīdzinājumā ar Eiropadomes prezidenta Hermana van Rompeja pēdējiem piedāvājumiem novembrī neizdevās.
Kohēzijas maksājumu griesti Latvijai noteikti 2,59% apmērā no iekšzemes kopprodukta jeb 4,2 miljardi eiro (2,95 miljardi latu), bet Latvijas lauksaimniekiem līdz 2020. gadam paredzēts sasniegt 196 eiro (138 latu) platību maksājumus par hektāru jeb aptuveni 80% no ES vidējā līmeņa.
Drāma nakts garumā
To, ka šis būs ilgs un neprognozējams samits, liecināja jau pirmās sanāksmes minūtes. Ieradušies Briselē, lai pie sarunu galda sēstos ceturtdienas pēcpusdienā ap pulksten diviem, vairākums valstu vadītāju bija spiesti mainīt plānus, saņemot vēsti, ka sarunu sākums atlikts vismaz uz divām stundām. Kuluāros un sociālajos medijos klejoja runas, ka pirms visu dalībvalstu sēšanās pie galda notiek gala pozīcijas saskaņošana starp ietekmīgākajiem un arī sarežģītākajiem spēlētājiem. Eiropadomes prezidents Hermans van Rompejs, Vācijas kanclere Angela Merkele, personiski pieņemot valstu vadītājus, kaulējas ar Lielbritānijas galvu Deividu Kemeronu, kurš pieprasa vispamatīgākos griezienus budžetā, proti, lai budžeta kopējais apjoms sāktos ar skaitli “8”, tas nozīmē, būtu ne lielāks par 800 miljardiem eiro, runā ar Franciju, Nīderlandi, Zviedriju.
Latvijas premjerministrs Valdis Dombrovskis, rīta pusē ticies ar Baltijas un ziemeļvalstu kolēģiem, ES budžeta komisāru Janušu Levandovski un citiem, līdzīgi kā citi jauno valstu premjeri garajās stundās bija gaidītājos nacionālās delegācijas telpās.
Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, no slēgtās sēžu zāles uz īsu brīdi nonākusi satikt žurnālistus, ironizēja, ka nebija domājusi, ka viņai uz Eiropadomes sanāksmi vajadzēs līdzi ņemt zobu birstīti.
Tikai pēc pusnakts visi 27 ES valstu vadītāji un Horvātija, kas 1. jūlijā oficiāli iestāsies Eiropas Savienībā, bija saņēmuši jauno daudzgadu budžeta piedāvājumu, kurš Baltijai nekādas izmaiņas – nedz samazinājumu, nedz palielinājumu – budžetā nesolīja. Kuluārus sasniedza ziņas, ka Latvija pacēlusi balsi pret Eiropadomes prezidentu H. van Rompeju, neatkāpjoties no prasībām par godīgākiem tiešmaksājumiem un izdevīgākiem nosacījumiem kohēzijai.
Diskusijas turpinājās, un samitam iestiepjoties jau otrajā dienā un tikai pēc pāris stundu ilga pārtraukuma rīta pusē, kad valstu vadītājiem pirmo reizi bija atļauts pamest ES Padomes ēku un atsvaidzināties viesnīcā, tās atsākās ar jaunu sparu. Tuvāk pusdienlaikam, kad samits beidzot varētu noslēgties, tapa zināms, ka vairākas valstis tomēr budžetu grasās bloķēt, un to vidū vienīgā no Baltijas valstīm ir Latvija, Malta un Bulgārija. Tas bija izraisījis patiesu satraukumu vairākās delegācijās, kas ar pēdējiem budžeta piedāvājumiem bija mierā.
Taču jau pēc nepilnas stundas ar skaļiem, neslēpta atvieglojuma raisītiem aplausiem preses zālē tika sagaidīta H. van Rompeja vēsts sociālā tīmekļa “Twitter” vietnē, ka vienošanās ir panākta.
Baltijas vienotība salūza
Pēc kopējās statistikas, Baltijas valstis ir starp tām, kas saskaņā ar iekšzemes kopproduktu nākamajos septiņos gados no Eiropas saņems visvairāk. Latvijai ir ceturtā labākā neto pozīcija pēc Bulgārijas, Lietuvas un Ungārijas. Tomēr vismaz ES tiešmaksājumos Baltijas valstis joprojām paliks aiz vidējās summas svītras.
Kopumā no visām Baltijas māsām veiksmīgākā bijusi Lietuva, kas savu nākamo septiņu gadu naudas maku palielinās par gandrīz 10%, kas viss kopumā sasniegs vairāk nekā 9 miljardus latu, Latvijai tie būs 5 miljardi latu, bet Igaunija nākamajos septiņos gados budžetu papildinās ar gandrīz 4 miljardiem latu.
Arī tiešmaksājumos, par ko Baltijas zemnieki vēl samita pirmajā dienā par spīti sniegam un vējam vienoti rīkoja dziedošu akciju pie Eiropadomes ēkas, situācija vismaz sākotnēji būs atšķirīga un visas trīs Baltijas valstis vienotu līmeni, proti, 196 eiro jeb 137,2 latu par hektāru sāks saņemt tikai 2019. gadā. Latvijai 2014. gadā tie būtu 109 eiro jeb 76,3 lati par hektāru, taču, kā sola V. Dombrovskis, hektārmaksājums būs lielāks – 127 eiro jeb 88,9 lati par hekt-āru, jo summu kompensēs ar valsts subsīdijām un papildu lauku attīstībai iegūtajiem 67 miljoniem eiro (47 miljoniem latu).
Tas, ka Baltijas vienotība jau paplēnējusi, neoficiāli bija zināms jau pirms samita izšķirošajām stundām. Kuluāros runāja, ka pirmā no kaujas takas nokāpusi Lietuva, kurai ir svarīgāk nosargāt līdzekļus Visagīnas atomelektrostacijai. Igaunija kopējo pozīciju atbalstīja ilgāk, taču, pēdējā sarunu raundā Latvijai esot uz veto sliekšņa, savu atbalstu nepiedāvāja.
Skaidrojot, kādēļ Latvijai nav izdevies panākt vienotus nosacījumus ar visām Baltijas valstīm, V. Dombrovskis sacīja, ka lielā mērā tas bijis budžeta izmaksu jautājums. “No savas puses mēs ilgstoši uzstājām, ka visām trim Baltijas valstīm ir jānodrošina tiešmaksājumi atbilstoši Rumānijas līmenim. Šīs papildu izmaksas no neto maksātāju puses acīmredzot tika uzskatītas par pārāk augstām. Pret mums tika lietoti argumenti, ka Baltijas valstis jau tā saņem vislielāko atbalsta intensitāti no visām dalībvalstīm, ka Baltija ir arī starp labākajām valstīm attiecībā uz neto bilanci un ka Latvijai tiešo maksājumu apjoms vairāk nekā divkāršojas.”
Lauksaimnieki kritiski
Latvijas lauksaimnieku organizācijas uz budžeta sarunu iznākumu reaģējušas asi, saucot panākto par pilienu jūrā. “Rezultāts ir, bet nekāda gandarījuma nav. Šādu iznākumu varēja sasniegt, guļot mājās uz dīvāna,” norādījis Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes loceklis Armands Krauze. Iznākumu kritizējis arī ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis, norādot, ka V. Dombrov-skis nav izpildījis vienošanos ar ZZS un pakļāvies Eiropas diktātam.
Budžeta cīņa nav galā
Pēc smagajām budžeta sarunām Briselē par lielāko uzvarētāju uzskata Britānijas premjerministru Deividu Kemeronu, kuram izdevies, ja ne pilnībā īstenot budžeta griešanas ieceres, tad tomēr panākt būtisku samazinājumu. Bet zaudētājos ierindots Francijas prezidents Fransuā Olands, kuram nācies piekāpties britu spiedienam un kuram pārmet ietekmes trūkumu uz Eiropas politiskās skatuves.
Tikmēr garo nakti Briselē nebūt nevar uzskatīt par budžeta cīņas noslēgumu. Lai tas stātos spēkā, galavārds būs jāsaka Eiropas Parlamenta (EP) deputātiem. EP prezidents Martins Šulcs brīdinājis, ka deputātiem varētu būt ļauts balsot aizklāti par jauno budžetu. Ja tā notiks, ir lielas iespējas, ka parlaments, kurš ir neapmierināts ar samazinājumiem, budžetu noraidīs.
Fakti * ES budžets 2014. – 2020. gadam – 960 miljardi eiro, faktiskā izdevuma daļa – 908 miljardi eiro. * ES pirmo reizi vēsturē pieņem taupības daudzgadu budžetu, ko samazina par 3 procentiem jeb par 35 miljardiem eiro pēc sākotnējā Eiropas Komisijas piedāvājuma. * Latvija kopumā iegūst gandrīz 7,5 miljardus eiro (5,27 miljardi latu). * Kohēzijas finansējums Latvijai – 4,77 miljardi eiro (3,35 miljardi latu) šā brīža cenās un 4,23 miljardi eiro (1,71 miljards latu). * Lauksaimniecības tiešmaksājumos pieejamais finansējums – 1,72 miljardi eiro (1,21 miljards latu) šā brīža cenās. * Nākamajā plānošanas periodā Latvija lauku attīstībai saņems papildu 67 miljonus eiro (47 miljonus latu). * Kohēzijas maksājumu griesti Latvijai noteikti 2,59% apmērā no iekšzemes kopprodukta jeb 4,2 miljardi eiro (2,95 miljardi latu). * Latvijas lauksaimniekiem līdz 2020. gadam paredzēts sasniegt 196 eiro (138 latu) platību maksājumus par hekt-āru jeb aptuveni 80% no ES vidējā līmeņa. * Kohēzijas piedāvājums ir uzlabots par 148 miljoniem eiro (104 miljoniem latu), tiešmaksājumiem – par 259 miljoniem eiro (182 miljoniem latu). |
Viedokļi
Laimdota Straujuma, zemkopības ministre: “Latvijai, Lietuvai, Igaunijai ir vislielākie atbalsta pieaugumi, kamēr vairāk nekā pusei ES valstu tie ir samazināti. Katrs pieaugums tiek panākts uz kādas citas valsts rēķina. Manuprāt, panākt vēl straujāku pieaugumu nebija iespējams.”
Angela Merkele, Vācijas kanclere: “Šis budžets, lai arī samazināts, ļauj joprojām atbalstīt Eiropas izaugsmi un plānot nozīmīgus projektus.”
Eiropadomes prezidents Hermans van Rompejs: “Iespējams, šis nav perfekts budžets, taču tajā ir daudz kas ikvienam. Protams, uz šo iznākumu var skatīties caur daudzām, daudzām prizmām. Taču, ņemot vērā vispārējās Eiropas Savienības perspektīvas, varu teikt, ka šis budžets ir orientēts uz nākotni, reāls un to ir virzījušas aktuālas problēmas.”
Britānijas premjerministrs Deivids Kemerons: “Britu sabiedrība var būt lepna, ka mēs pirmo reizi vēsturē esam samazinājuši Eiropas Savienības septiņu gadu kredītkartes limitu.”
Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips: “Jā, protams, es esmu apmierināts ar iznākumu, un ieguvējas ir visas trīs Baltijas valstis. Taču pati lielākā ieguvēja ir Eiropas Savienība, jo tagad mums ir budžets 2014. – 2020. gadam, un tā mums visiem tiešām ir liela uzvara. Un salīdzinājumā – vislielākais finansējuma pieaugums ir Latvijai, Lietuvai, Igaunijai.”
