Vaira Vīķe-Freiberga par kandidēšanu 5
Vaira Vīķe-Freiberga vakar pusotru stundu valdības namā apspriedās ar Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu, kas viņu bija ielūgusi uz tikšanos. Pēc sarunas bija iespēja eksprezidentei pajautāt, vai viņa ir ar mieru kandidēt uz pirmās valsts amatpersonas amatu, kā tas neoficiāli izskanējis. “Nevarētu teikt, ka esmu atteikusies. Taču, lai atteiktos, kādam ir jāaicina. Nevar atteikt, ja nav aicināts.”
“Es neesmu saistīta ne ar vienu partiju. Toreiz, kad mani ievēlēja par Valsts prezidenti, piedāvājums nāca pēdējā brīdī. Kaut partijām bija savi kandidāti, mana izvirzīšana notika tādā neparastā veidā. Esmu astoņus gadus nokalpojusi par prezidenti un izpildījusi savu pienākumu pret valsti. Man savā ziņā tas ir noiets etaps, un pagaidām sarunas notiek par to, kuras personas varētu kandidēt šobrīd. Tiesa, esmu patriote un, ja valsts būtu kaut kādās briesmās, draudos, es būtu gatava likt galvu uz altāra utt.,” sacīja V. Vīķe-Freiberga. Uz jautājumu, vai Valsts prezidents būtu jāievēl atklātā balsojumā, viņa atbildēja: “Kamēr prezidenta ievēlēšanas process ir aizklāts, politiķiem ir varen liela rīcības brīvība. Tā iekļauj arī tādu brīvību, kas varbūt nav tā ideālākā no valsts viedokļa. Ja process būtu atklāts, katrs atbildētu par savu balsi, bet partijām droši vien zināmos brīžos būtu grūtāk vienoties. Partijām ir jāsaskaņo savi viedokļi, jālīdzsvaro dažādie spēki, un tas politikā ir normāls process, jo ir daļa no demokrātijas.
Ja mums būtu tautas vēlēts prezidents, rastos citas problēmas. Piemēram, Latvijā varētu tikt ieplūdināta ārzemju nauda, kas iespaidotu vēlēšanu rezultātu. Pašreizējā pasaules situācijā man tas šķiet diezgan bīstami. Agrākos gados, kad mēs jutāmies drošība, es būtu domājusi: kāpēc gan lai tauta nevēlētu valsts prezidentu! Bet šobrīd, redzot, kāda ir pasaules situācija, redzot, kā ar naudas palīdzību var kandidātus dabūt zināmos posteņos, man šķiet, ka Latvijai tas nebūtu pieņemami.”
Valdības vadītāja Straujuma pēc tikšanās atklāja, ka bijusī Valsts prezidente devusi vairākus vērtīgus padomus. V. Vīķe-Freiberga secinājusi, ka Latvijas prezidentūra sākusies uz pareizās nots, ka starptautiskajā mērogā pozitīvi tiekot novērtēts latviešiem raksturīgais, ka viņi ir ļoti labi organizatori, esot pilnīgi skaidrs, kas notiks, kas jādara…
Bijusī Valsts prezidente uzsvēra, ka prezidentūras sešos mēnešos amatpersonām slodze būs lielāka, nekā parasti savā amatā esot, jo Eiropas prezidentūra ir vēl viena slodze klāt.
V. Vīķe-Freiberga: “Man savulaik bija mātes brālis – čempions soļošanā. Kad viņam vaicāja, kā viņš ieguvis tos daudzos kausus, viņam bija labs ieteikums – sacīkstēs visu enerģiju nedrīkst izgāzt pašā sākumā, vienmēr jāpatur elpa priekš tā pēdējā izrāviena pirms finiša līnijas. Teicu Straujumas kundzei, ka viņai tie savi spēki ne tikai jāmobilizē, bet arī jātaupa. Džekam Londonam ir tāds romāns par to, kā zeltrači devās uz Kanādas ziemeļiem. Tur ir tāda kalnu pāreja, kur daudzi nogura, apsēdās un nosala. Rakstnieka varonim ir tīri praktisks psihologa padoms – negaidi, līdz kamēr esi galīgi pārguris, nokrīti un nosalsti, taupi savus spēkus, ik pa laikam atpūšoties.”
