Vaira Paegle skarbi un atklāti par ASV prezidenta vēlēšanām 15
“Gan Donalds Tramps, gan Hilarija Klintone ir ļoti nepopulāri vēlētāju acīs,” secina Konektikutā (ASV) dzīvojošā VAIRA PAEGLE intervijā “Latvijas Avīzei”. “Es savos gados varu atļauties pateikt, ka, manuprāt, viņi abi jau ir par veciem, lai kandidētu uz prezidenta amatu.”
V. Paegles vērtējumi ir ļoti skarbi – šī ASV prezidenta kampaņa ir ļoti neordināra, iepriekš ASV vēsturē nepieredzēta. Tajā ir vērojama politiskās kultūras degradācija. Un tā ir politiskās sistēmas krīze. Jo sistēma izvirzījusi priekšplānā tādu cilvēku kā Tramps.
“Dažās aprindās izplatīts viedoklis, ka tā ir līdzšinējā prezidenta Obamas vaina, jo viņš ar savu politiku veicinājis tāda kandidāta parādīšanos,” saka V. Paegle. “Bet tas ir tikai iegansts. Tad arī republikāņus var vainot tikpat lielā mērā, jo viņu stratēģija jau kopš Obamas ievēlēšanas bija bloķēt Kongresā visu, ko ierosināja Obama. Šī stindzinošā bezdarbība partijas biedros sāka raisīt pretestību pret pastāvošo iekārtu un arī pašiem pret savu partiju. Tagad ir apjukums, ka Tramps apsteidzis citus kandidātus, un republikāņi paši vairs nezina, ko iesākt. Trampa atbalstītājiem ir pilnīgi vienalga, kādus apvainojumus viņš izsaka, un tas, ka bieži maina viedokļus. Viņi tikai grib kaut ko citu nekā pašreiz. Interesanti noskatīties, ka publiskajās diskusijās Trampam apkārt ir “kloni” – pulks blondu sieviešu, kas uzvedas kā minitrampi un no kuru mutēm nāk tāda pati informācija kā no viņa.”
Atbildot uz “LA” galvenās redaktores vietnieka Māra Antoneviča jautājumu: “Trampam ir lozungs – padarīsim Ameriku atkal varenu – “great again”. Kurā laikā viņš grib atgriezties?”, V. Paegle sacīja:
– Viņš iztēlo ārkārtīgi drūmu skatu – ASV esot ārkārtīgi nopietni pasaules apdraudēta; visas darbavietas ir pārceltas uz Meksiku un Ķīnu utt. “Amerika – vispirms” bija lozungs pirms Otrā pasaules kara. Tas velk uz izolāciju. Tramps pārmet, ka Obama un Klintone ir mazinājuši ASV kā lielvalsts statusu. Tramps nepārtraukti runā par tirdzniecības līgumiem un teic, ka veiks daudz labākus darījumus, jo viņam ir liela pieredze biznesā. Bet konkrētas atbildes nedod. Tāpat kā uz jautājumu par “Islāma valsts” apkarošanu – viņš nevēloties atklāt savas kārtis. Domājošie cilvēki saprot šīs retorikas būtību. Bet daudzi Trampa atbalstītāji neskatās televīzijā analītiskos raidījumus, nelasa viedokļrakstus lielajos laikrakstos. Viņi lasa īsos ierakstus “tviterī”.
– Bet tā tomēr ir ievērojama cilvēku daļa. Runa jau nav par Trampu, bet sabiedriskās domas virzienu.
– ASV tie, kas ir neapmierināti ar pašreizējo situāciju un grib kaut ko citu, atbalsta tādu cilvēku kā Tramps. Latvijā cilvēki sapako koferus un brauc prom. Aptaujas liecina, ka Trampa atbalstītāji lielākoties ir vīrieši ar ne pārāk augstu izglītību, darba cilvēki, baltādainie, lielākoties no Dienvidu štatiem. Viņi uzskata, ka atstāti novārtā, ir bez darba vai pelna nelielas algas un viņiem nav veselības apdrošināšanas, bet valstī pārāk daudz tiek domāts par minoritātēm.
– Vai mums Latvijā arī ASV vēlēšanu naktī jāsēž pie televizora un jāraizējas, kas notiks?
– ASV konstitucionālajā sistēmā ir varas līdzsvarošanas un sadales principi. Jā, prezidentam ir lielāka vara nekā daudzās citās valstīs, bet ir Kongress, kas var līdzsvarot rīcību, un ir arī Konstitucionālā tiesa. Šī noteikti ir laba mācība. Es ceru, ka šo vēlēšanu situācija liks partijām jau tagad domāt par laiku pēc četriem gadiem.
Protams, ļoti labi, ka beidzot ASV vēsturē sieviete izvirzīta tik augstam amatam. Bet tam, ka neparādījās citi spēcīgi kandidāti, ir vairāki iemesli. Pirmkārt, vēlēšanas izmaksā neticami lielas summas, un ASV būtu jādomā, kā tās mazināt. Otrkārt, priekšvēlēšanu laiks ir 18 mēneši, tas ir ļoti smagi būt nepārtrauktā uzmanības centrā. Ne visi to spējīgi izturēt. Katru rītu TV žurnālisti un eksperti analizē katru niansi, ko kandidāts ir darījis iepriekšējā dienā un kā izskatījies. No otras puses, ja Tramps tomēr neuzvarēs, tas notiks, lielā mērā pateicoties žurnālistiem, kas pratuši viņu atmaskot.
Visu interviju ar V. Paegli lasiet 10. oktobra “Latvijas Avīzē” un “LA” e-izdevumā!
