Savukārt Vaiņodes novada pašvaldība piesaistījusi valsts kontrolieru uzmanību ar novada sniegtajiem galdniecības pakalpojumiem, lai gan reģionā darbojas vairāki kokapstrādes uzņēmumi. Privātpersonām Vaiņodes novads tirgo zārkus, bet pašas pašvaldības iestāžu vajadzībām ražo visu ko. 7
“Galdniecība mums taisa logus, mēs savām [pašvaldības] mājām taisām logus, bērnudārzam taisām skapīšus, galdiņus, ir sekcijas taisītas, sociālās aprūpes centrā ir uztaisīti mazie galdiņi un skapīši,” stāsta Vaiņodes novada domes priekšsēdētājs Visvaldis Jansons (“Vaiņodes novada attīstībai”).
Tam, ka šādi pašvaldība atņem darbu privātajam sektoram, viņš piekrist nevēlas: “Mums neviens uzņēmējs nav atnācis, sakot: “Ja jūs to nedarītu, es to varētu darīt.” Mēs ļaujam jebkuram. Mums jau nemaz nav vēlme to darīt.”
Šaubas rada ne tikai tas, ka pašvaldību darbošanās kaitē privātajam sektoram un apdraud uzņēmējdarbības vidi kopumā, bet arī pašvaldību spēja komercdarbību veikt veiksmīgi un efektīvi. Spilgts piemērs ir Rīgas domes mēģinājums uzsākt pudelēs fasētā dzeramā ūdens “Aqua Riga” tirdzniecību. Plāni bija lieli – iekarot 30% no dzeramā ūdens tirgus, četru gadu laikā atpelnīt nodokļu maksātāju ieguldījumus, kas bijuši lielāki par 150 000 eiro. Tomēr pirmo trīs gadu laikā uzņēmums darbojies ar vairāk nekā 166 000 eiro kopējiem zaudējumiem.
Pārskats par 2016.gadu vēl nav iesniegts, bet uzņēmuma vadītājs Jānis Lapiņš saka, ka šis būšot pirmais gads, kad būs neliela peļņa. “Protams, jebkuram ražošanas uzņēmumam, kas sāk darbību, sākuma periodos ir zaudējumi, bet vienmēr ir posms – agrāk vai vēlāk tas notiek -, kad sākas peļņa. Un mēs ceram, ka ar katru gadu tā peļņa varētu pieaugt, pieaugot apgrozījumam,” raidījumam vērtēja Lapiņš.
Pašvaldību komercdarbība ir atļauta, bet likumā noteikts, ka ir jāvērtē, cik konkrētajā gadījumā tas ir pamatoti, kā arī jākonsultējas ar konkurences uzraugiem. Tomēr Konkurences padomē pašvaldības ar šādiem jautājumiem vēršas reti, bet gadījumi, kad tās iesaistās komercdarbībā, kļuvuši aizvien biežāki.
