Somu inženieris: paviršība būvkonstrukcijās vērojama visā Ziemeļeiropā 0
Zolitūdes lielveikala jumta iebrukšanu varēja izraisīt tikai īpaši rupjas kļūdas projektēšanā, pie kā vainojamas fundamentālas problēmas izglītības sistēmā, kas sagatavo celtniecības konstrukciju inženierus, sestdien sarīkotajā preses konferencē uzsvēra Somijas kompānijas “Rak Tek Solutions” galvenais inženieris Tomass Kaljass.
Viņš secinājis, ka projektā nav ņemta vērā divu tonnu papildu noslodze uz kvadrātmetru. Kaljass kritizēja arī projekta dizainu, kas esot neloģisks un izšķērdīgs un radīts tikai tāpēc, lai izskatītos labi. Atsevišķas detaļas nesošajās konstrukcijās tikpat labi varēja netikt iekļautas, jo uz tām nebija teju nekādas slodzes. Konstrukcijas dizains radījis situāciju, kad slodze nevis sadalās vienmērīgi, bet gan koncentrējas savienojuma vietās, kas ar eksplozijai līdzīgu troksni padevušās pašas pirmās. Kaljass norādīja, ka avārijas dēļ ēkas konstrukcijās mainījusies slodze citās vietās, kas izraisīja otro un trešo nogruvumu. Turklāt pārējās ēkas konstrukcija šobrīd ir droša, ņemot vērā, ka nedrošais jumts ir sabrucis un šo svaru izturējusi veikala grīda un sienu konstrukcijas.
Pēc somu būvinženiera uzskata, Baltijas valstīs un tāpat arī Ziemeļeiropā ir ļoti daudzu publisko un industriālo būvju, kuru konstruktīvajā risinājumā izmantoti tie paši tehniskie risinājumi, kas izraisīja traģēdiju lielveikalā “Maxima”. Atsevišķos gadījumos konstrukcijās jau esot vērojamas deformācijas pazīmes. Somu eksperts norādīja, ka šādas konstrukcijas ir bumbas ar laika degli – kaut arī sākotnēji tās tur slodzi, pastāvīgas slodzes iedarbības dēļ mainās izmantoto materiālu atomu struktūra, laika gaitā padarot to mazāk izturīgu un novedot pie traģiskām sekām. “”Maxima” veikala gadījumā “detonators” šai avārijai bija uz jumta notiekošie būvdarbi, kas ierosināja ķēdes reakciju,” teica Kaljass, piebilstot, ka Somijā līdzīga jumta iebrukšana notika ziemas laikā, turklāt apstākļos, kad uz jumta nebija uzsnidzis pārāk biezs sniegs.
Kaljass uzsvēra, ka šis gadījums tikai kārtējo reizi pierāda inženierzinātņu un konstruktoru kompetences līmeņa zemo kvalitāti, par ko ne vien Latvijā, bet visā Ziemeļeiropā liecina pieļautās kļūdas jauno speciālistu sagatavošanā. Turklāt pēdējā laikā celtniecībā Ziemeļvalstu reģionā arvien vairāk ir manāma tendence, kad konstrukciju slodzes drošības prasības tiek ignorētas.
Uz jautājumu, vai un kā ir iespējams nonākt pie šādiem secinājumiem, tikai pavērojot bildes no notikuma vietas, Kaljass atbildēja, ka savā darba pieredzē esot saskāries ar tūkstošiem līdzīgu konstrukciju un galvenos trūkumus esot pamanījis uzreiz. Tiesa, inženieris piebilda, ka pēc attēliem esot nedaudz kļūdījies un novērtējis, ka skrūvēm būtu jābūt divas reizes lielākām nekā tās, kuras tika izmantotas, – patiesībā tām esot jābūt pat trīs reizes lielākām.
Jau vēstīts, ka Latvijas Būvinženieru savienības sertifikācijas un novērtēšanas komisija nolēma apturēt septiņu Zolitūdes traģēdijā iesaistīto sertificēto būvinženieru sertifikātus. Nolemts apturēt sertifikāta darbību ēkas konstrukcijas projektētājiem Ivaram Sergetam un Jānim Malcānam, būvekspertīzes veicējam Andrim Gulbim, būvuzraugam Mārtiņam Draudiņam un trim ēku būvdarbu vadītājiem – Staņislavam Kumpiņam, Jevgeņijam Ņesterovičam un Andrejam Kuļešovam. Kad tiks pabeigta traģēdijas iemeslu ekspertīze, tiem speciālistiem, kuru vaina tiks atzīta, sertifikātus anulēs. Tie, kuri netiks atzīti par vainīgiem, varēs atjaunot savu sertifikātu darbību.
