Rihards Kozlovskis: “Komisija secināja, ka jābūt profesionālam krīzes vadības centram, kurā tiktu iekļauti atsevišķi profesionāļi, kuri ir sagatavoti tieši krīzes vadībai. Latvijā kopumā ir 35 apdraudējumi, tajā skaitā epidēmijas. Mēs nevaram paredzēt, kāda krīze mūs sagaida pēc pāris gadiem.”
Rihards Kozlovskis: “Komisija secināja, ka jābūt profesionālam krīzes vadības centram, kurā tiktu iekļauti atsevišķi profesionāļi, kuri ir sagatavoti tieši krīzes vadībai. Latvijā kopumā ir 35 apdraudējumi, tajā skaitā epidēmijas. Mēs nevaram paredzēt, kāda krīze mūs sagaida pēc pāris gadiem.”
Foto: Ieva Ābele/SAEIMA

“Vainīgos pandēmijas pārvarēšanas kļūdās nosauks prokuratūra!” Saruna ar Rihardu Kozlovski 111

Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
2025. gads sola “stabilu melno svītru” 5 zodiaka zīmēm
Lasīt citas ziņas

Šo ceturtdien Saeima plāno izskatīt Riharda Kozlovska (“Jaunā Vienotība”) vadītās parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojumu. Komisijas uzdevums bija izmeklēt valdības kļūdaino rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā, kā arī nosaukt to politisko amatpersonu vārdus, kuras izraisījušas neatgriezeniski negatīvas sekas Latvijai.

Taču komisija nav nosaukusi nevienu atbildīgo amatpersonu, kas izraisījusi neatgriezeniski negatīvas sekas Latvijai kļūdainās rīcības dēļ pandēmijas pārvarēšanā. Pat bijusī veselības ministre Ilze Viņķele nav nosaukta, kura bija spiesta demisionēt. Tad kāda jēga no šādas komisijas?

CITI ŠOBRĪD LASA

To vaicāju komisijas vadītājam. R. Kozlovskis: “Komisijas svarīgākais uzdevums bija analizēt kļūdas, lai tās nepieļautu nākotnē. Ņemot vērā to, ka komisijā šis ziņojums ir jāpieņem ar balsu vairākumu, bija skaidrs – ja mēs sāktu meklēt vainīgās politiskās amatpersonas, ziņojums netiktu pieņemts.

Jāņem vērā, ka deputātiem saskaņā ar likumu ir iespēja pievienot savus atsevišķos viedokļus (to ir izdarījis Viktors Valainis un Ralfs Nemiro. – M. L.) un tie kopā ar ziņojumu tiks publicēti “Latvijas Vēstnesī”. Šo ziņojumu redzu kā ceļamaizi valdībai – secinājumi un ieteikumi tiks nosūtīti Ministru prezidentam kā krīzes vadītājam.”

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītājs intervijā “Latvijas Avīzei” saka: “Šī ir bijusi pamatīga mācība, ka krīzes situācijā jāspēj uzņemties atbildību un arī iniciatīvu, kā arī jābūt skaidri noteiktam jau pirms tam, kurš ko darīs. Ļoti ceru, ka Latvijai šī bija pamatīga mācība un šādas kļūdas vairs neatkārtosies, neraugoties uz to, ka valdības mainīsies.”

Kas komisijas izpratnē ir negatīvi neatgriezeniskas sekas?

R. Kozlovskis: Tās netika definētas.

Komisijas sastāvā bija iekļauts arī Ģenerālprokuratūras pārstāvis Gints Bērziņš. Vai komisija nodeva prokuratūrai kādu informāciju izmeklēšanai?

Komisija prokuratūrai nosūtīja opozīcijas deputāta Ivara Zariņa komisijai iesniegto iesniegumu par gandrīz miljona neatbilstīgu respiratoru iepirkumu no SIA “Titled”. Deputāts lūdza, lai tas tiktu nosūtīts arī Finanšu izlūkošanas dienestam, un mēs to izdarījām.

Ja runājam par vainīgajām amatpersonām, tad tās, pabeidzot kriminālprocesu, nosauks prokuratūra. Mēs ar politisku balsojumu nevaram pateikt, ka persona ir vainīga kādā noziegumā. It sevišķi, ja paralēli notiek kriminālprocess, tad politiķu balsojums par kādas personas vainu zināmā mērā izskatās pēc kriminālprocesa ietekmēšanas.

Reklāma
Reklāma

Visi komisijas pārstāvji, tajā skaitā arī opozīcijas, pilnībā vienojās par ziņojuma saturu. Bet jautājumā par amatpersonu nosaukšanu mums radās atšķirīgi viedokļi. Galvenais ziņojuma pienesums sabiedrībai kopumā ir turpmākā rīcība krīzes vadības uzlabošanai.

Arī Lielbritānijas parlamentā tika analizētas pieļautās kļūdas pandēmijas radītās krīzes vadībā. To analizēja daudz plašāks cilvēku loks nekā Latvijā, un viņi, neraugoties uz to, ka tika konstatēts daudz dažādu kļūdu, jau pašā sākumā nolēma, ka šīs izmeklēšanas mērķis nebūs raganu medības. Galvenais ir tas, lai šī analīze tiktu izmantota nākotnē.

Kā jūs to skaidrojat, ka laikā, kad citas Eiropas Savienības valstis lēma, cik daudz un kādas vakcīnas iepirkt, mūsu Veselības ministrija (VM) regulāri rīkoja sēdes, kurās piedalās par vakcīnām atbildīgo iestāžu amatpersonas, bet neviena no tām neuzdrošinās nākt klajā ar saviem priekšlikumiem, kā ministrijai vajadzētu rīkoties? Turklāt šajās sēdēs piedalījās arī Latvijas pārstāvis Ainārs Lācbergs, kurš atbildēja par saziņu ar Eiropas Komisiju un pirmais saņem informāciju.

Komisijas viens no galvenajiem secinājumiem ir tas, ka ministrija nebija izvirzījusi konkrētus uzdevumus un beigās izrādījās, ka kolektīvā apspriešana bez skaidri definētiem uzdevumiem bija iemesls tam, ka vakcīnas netika laikus nopirktas. Saskaņā ar tiesību aktiem pandēmijas gadījumā VM ir galvenā koordinējošā institūcija.

Uzklausot Lācberga kungu, komisija secināja, ka viņa sadarbība ar Eiropas Komisiju ir aprobežojusies tikai ar parakstītu dokumentu pārsūtīšanu. Diemžēl jāatzīst, ka no viņa nebija tāda pienesuma, lai varētu salīdzināt situāciju Latvijā ar citām ES valstīm. Mums nav vajadzīgs pastnieks starp Eiropas Komisiju un Latvijas valdību, mums ir nepieciešams konkrēts pienesums tam, lai mēs varētu izmantot citu valstu argumentāciju un pieredzi.

Vai esat pārliecināts, ka ministrija un valdība vairs neuzkāps uz tā paša grābekļa?

Komisija nevērtēja to, kā vakcinācija tiek virzīta patlaban, es to zinu pastarpināti. Kļūdas ir labotas, tagad par ikvienu jautājumu, kas skar vakcīnu iepirkumu, diskutē Ministru kabinetā.

Komisijas ziņojumā ir pieminēts civilās aizsardzības plāns, kas paredz konkrētu rīcību. Tajā ir rakstīts, ka sabiedrības vakcināciju nodrošina un lēmumu pieņem VM un trīs institūcijas – Nacionālais veselības dienests, Slimību profilakses un kontroles centrs un Zāļu valsts aģentūra. Šī ir bijusi pamatīga mācība, ka krīzes situācijā jāspēj uzņemties atbildību un arī iniciatīvu, kā arī jābūt skaidri noteiktam jau pirms tam, kurš to darīs un kas ir jādara. Ļoti ceru, ka Latvijai šī bija pamatīga mācība un šādas kļūdas vairs neatkārtosies, neraugoties uz to, ka valdības mainīsies.

Vai tieši Vakcinācijas biroja izveide ir bijis viens no būtiskiem iemesliem, kas daļā sabiedrības radīja negatīvu attieksmi un šaubas pret vakcināciju?

Komisija nav padziļināti vērtējusi Vakcinācijas biroja darbinieku atlases kritērijus un kārtību. Taču komisija atzina, ka Vakcinācijas biroja izveide bija pareizs solis, jo kādam bija jākoordinē vakcinācija kopumā. Mērķis bija iespējami ātrāk uzsākt vakcināciju, līdz ar to atrast darbiniekus, kuri būtu uzreiz spējīgi īstenot vakcinācijas plānu. Bet kļūda bija tā, ka piesaistītajām personām, kurām bija pārnozaru koordinācijas projektu pieredze, nebija nekādas pieredzes tieši veselības aprūpes sistēmā. Tāpēc viņiem bija nepieciešams ieskriešanās laiks. Daudz labāks rezultāts būtu bijis tad, ja birojs būtu izveidots no veselības aprūpes nozares ekspertiem.

Komisija secināja, ka šāda biroja izveide nekādā veidā nevarēja veicināt sabiedrības pozitīvu attieksmi pret vakcināciju kopumā.

Izlasot komisijas ziņojumu, grūti pat saskaitīt, cik darba grupu izveidots, lai izstrādātu priekšlikumus pandēmijas ierobežošanai, taču efektivitāte tikpat kā nekāda. Piemēram, operatīvās vadības grupā, kuru vada Valsts kancelejas direktors Citskovskis un kurai jāsniedz priekšlikumi valdībai pandēmijas ierobežošanai, ir vairāk nekā 70 personas. Kāpēc tiek veidotas šādas darba grupas, kur nav iespējams vienoties?

Ministru prezidents izveidoja darba grupu Valsts kancelejas direktora Citskovska vadībā, kuras uzdevums bija pēc pirmā pandēmijas viļņa nākt klajā ar priekšlikumiem nākamā gaidāmā pandēmijas viļņa ierobežošanai. Citskovskis joprojām vada operatīvās vadības grupu un nebūtu pareizi šajā omikrona uzliesmojuma laikā viņu nomainīt, ņemot vērā viņa iegūto pieredzi.

Bet es uzskatu, ka Valsts kancelejas direktoram nav jāvada darba grupa saistībā ar krīzes koordināciju. Komisija secināja, ka tam ir jābūt profesionālam krīzes vadības centram, kurā tiktu iekļauti atsevišķi profesionāļi, kuri ir sagatavoti tieši krīzes vadībai.

Latvijā kopumā ir 35 apdraudējumi, tajā skaitā epidēmijas. Mēs nevaram paredzēt, kāda krīze mūs sagaida pēc pāris gadiem. Latvijā ir cilvēki, kuri spēj vadīt krīzes. Sākotnēji viņi būtu meklējami Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD) un uz šī resursa pamata varētu veidot krīzes vadības centru. VUGD, ikdienā sadarbojoties ar ES institūcijām civilās aizsardzības jomā, ir vislabākās zināšanas par krīzes pārvarēšanas jautājumiem. Bet šis centrs nedrīkstētu palikt tikai VUGD struktūrā, tam jābūt pakļautam Ministru prezidentam.

Piekrītu, ka, veidojot šīs daudzās darba grupas, pazūd pamatprincips, ka krīzes situācijā lēmuma pieņēmēju lokam būtu jāsašaurinās, nevis jāpaplašinās, lai nebūtu jātērē daudz laika diskusijām un arī nesarežģītu lēmumu pieņemšanu. Tāpēc nevajadzētu kavēties ar krīzes vadības centra izveidi – līdz rudenim to ir iespējams izdarīt.

Ministrijās strādā sabiedrisko attiecību speciālisti, savi preses sekretāri ir ministriem, Valsts kancelejā ir izveidota stratēģiskās komunikācijas nodaļa, bet 45% iedzīvotāju, ņemot vērā SKDS aptauju, uzskata, ka valdība pienācīgi neinformē sabiedrību par saviem lēmumiem. Tad kāpēc nodokļu maksātājiem jāuztur šis plašais komunikatoru korpuss, ja no tā nav jēgas?

Pandēmijas laikā ir decentralizēta komunikācija, kur nereti gadās tā, ka vienu valdības lēmumus katra nozare interpretē pēc savas izpratnes.

Krīzes situācijā komunikācijas plāns ir jāizstrādā nevis politiķiem, bet profesionāļiem. Es pieļauju, ka, mācoties tieši krīzes komunikāciju, ir iespējams labi sagatavoties saziņai ar sabiedrību. Jāņem vērā, ka krīzes komunikācija un vadība ir ļoti cieši saistītas.

Vai tad, ja tiesas process būs labvēlīgs bijušajam Zāļu valsts aģentūras direktoram Svenam Henkūzenam un bijušajai VM valsts sekretārei Dainai Mūrmanei-Umbraško, kuri par neprasmīgu vakcīnu iepirkumu saņēmuši divus sodus – gan rājienu, gan arī veselības ministra sodu – pazemināšanu amatā, veselības ministram Danielam Pavļutam būtu jāatkāpjas?

Tad, ja tā būs, lai Pavļuta kungs atbild uz jūsu precīzi formulēto jautājumu.

Parlamentārās izmeklēšanas komisija

* Parlamentārās izmeklēšanas komisiju, kurai bija jāizmeklē valdības kļūdainā rīcība Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā, Saeima izveidoja pērn 8. aprīlī pēc 36 deputātu rosinājuma un tajā iekļāva Rihardu Kozlovski (“Jaunā Vienotība”), Valēriju Agešinu (“Saskaņa”), Viktoru Valaini (ZZS), Ritvaru Jansonu (NA), Inesi Voiku (“Attīstībai/Par”), Sandi Riekstiņu (JKP) un Ralfu Nemiro (“Neatkarīgie”). Nemiro tika ievēlēts komisijā Edgara Kronberga vietā, jo viņš 2021. gada maijā zaudēja deputāta mandātu.

* Pēc komisijas darba noslēgšanās par priekšlikumu neiekļaut galaziņojumā politisko amatpersonu vārdus balsoja R. Kozlovskis, I. Voika, S. Riekstiņš un R. Jansons, bet pret to balsoja R. Nemiro, V. Agešins un V. Valainis. Līdz ar to priekšlikums par Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa, bijušās veselības ministres Ilzes Viņķeles, veselības ministra Daniela Pavļuta un finanšu ministra Jāņa Reira, kā arī Ministru kabineta kopumā iekļaušanu galaziņojumā neguva komisijas atbalstu.

* R. Kozlovskis kā komisijas priekšsēdētājs no 2021. gada 29. aprīļa līdz 2022. gada 9. februārim atalgojumā papildus deputāta algai saņēmis 12 162 eiro pirms nodokļu nomaksas.

E. Kronbergam par komisijas sekretāra pienākumu pildīšanu aprēķināti 437 eiro. Kad viņš beidza pildīt deputāta pienākumus, jauns sekretārs nav ievēlēts. Izmeklēšanas komisijas darbu nodrošināja arī konsultants Renārs Kurmis. Viņš darbu uzsāka 2021. gada 19. maijā un viņam atalgojumā aprēķināti 13 962 eiro. Pārējiem komisijas deputātiem papildu darba samaksa netiek aprēķināta.

AVOTS: Saeima

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.