Suņu saslimšanā, visticamāk, vainojami pesticīdi barībā 6
“Ar ļoti spēcīgiem epidemioloģiskiem pierādījumiem esam apstiprinājuši, ka ir saistība starp barību un slimību un esam darījuši pareizi, brīdinot sabiedrību un suņu īpašniekus,” tā pēc starptautiskās zinātnieku konferences sarunā ar “LA” sacīja slimības izpētes darba grupas vadītāja profesore Ilze Matīse van Houtana. Pētījumu rezultāti uzrāda ciešu un nepārprotamu suņiem izēdinātās barības un saslimšanas saistību un pie šāda slēdziena nonākuši zinātnieki no Latvijas, Igaunijas, Somijas, Vācijas un ASV, kuri piedalījās Veterinārārstu biedrības rīkotajā zinātniskajā konferencē.
Nerviem bīstama viela
Tieši būtiski zemāks viena noteikta fermenta līmenis mirušo suņu smadzenēs ir tas, kas ļauj secināt – saslimšanā vainojami tieši pesticīdi. Šā fermenta aktivitātes zudumu visbiežāk konstatē dzīvniekiem ar pesticīdu saindēšanos. Lai gan ne barībā, ne suņu organismā biežāk lietotie pesticīdi netika konstatēti, tomēr pastāv iespēja, ka tā ir citādas izcelsmes viela ar līdzīgu toksisku efektu. Šie rezultāti norāda uz turpmāko neirotoksīnu meklējumu virzieniem.
Ilze Matīse van Houtana uzreiz pēc konferences rezumēja: “Visu ekspertu viennozīmīgs secinājums, redzot mūsu epidemioloģiskos datus, – saistība starp saslimšanu un “Dogo” barības ēšanu ir ļoti, ļoti cieša. Ir daudzi citi pierādījumi, kas to apstiprina.” Līdzīgi gadījumi konstatēti valstīs, kur šo suņu barību eksportē, piemēram, Igaunijā, taču tur nav sasniegts epidēmijas slieksnis.
Arī Somijas veterinārās klīnikas “Aisti” neirologs Jānis Jeserevičs atzina, ka visā Eiropā un arī Amerikā speciālisti ir izbrīnīti par augsto suņu saslimšanas skaitu Latvijā. Pētnieki esot uz pareizā ceļa, un šobrīd izskatās, ka barība būs galvenais saslimšanas faktors. “Apzināti vai neapzināti ražotājs noteikti ir pieļāvis kādas kļūdas, un tas izraisījis visu šo problēmu. Tas, kā, ko un kurš atzīst vai neatzīst, ir cits jautājums,” teica speciālists.
Saistība starp saslimšanu un konkrēto barību esot nepārprotama. Ko darīt tālāk? “Cilvēkiem jāapzinās riski, un katram jāizvēlas, vai viņš grib ēdināt savu suni ar to barību vai ne. Kā profesionālis es noteikti minētu riskus un neieteiktu ar to aizrauties,” teica Jeserevičs.
“Dogo” barības ražotāja AS “Tukuma Straume” pārstāvjiem tika atteikta dalība konferencē. Kā skaidro rīkotāji, dalība atteikta, ņemot vērā, ka pieteikušies bija PR speciāliste un advokāte, taču konference bija zinātniska.
Atrod to, kam nav jābūt
“Cēloņa atklāšana ir sarežģīta, tomēr tas ir tikai laika jautājums. Par saistību ar konkrēto barību iesaistīto valstu eksperti vairs nešaubās,” teica profesore I. Matīse van Houtana.
Viņa arī neslēpj, ka, iespējams, šī ir jauna slimība, jo tā ir atšķirīga no iepriekš zināmiem polineiropātijas gadījumiem. Šis uzliesmojums skāris tikai Latviju, un tas nozīmē, ka jāmeklē lokālais faktors. Organofosfāti, kas ir graudos, nav atrasti ne suņu organismā, ne barībā, un tas nozīmē, ka jāmeklē kāda cita toksiska viela. Taču katra atradne zinātniekiem atverot piecus jaunus jautājumus.
I. Matīse van Houtana stāsta, ka suņiem nervu izmaiņas ir garāko nervu galos un tas atbilst toksiskai neiropātijai – ir bojāta signālu novadīšana līdz muskuļiem. Un tas nozīmē, ka barībā jāmeklē neirotoksīni. Šie izmeklējumi tiek veikti ASV. Barībā arī konstatēts, ka tajā ir daudzas reizes vairāk dzelzs, mangāna un magnija, nekā rekomendēts. Turklāt dažos suņu barības paraugos atrasta urīnviela, kurai tur nevajadzētu būt.
Pašlaik pētījumi tiek veikti, pateicoties sabiedrības ziedojumiem, – šā gada jūnija sākumā tika saziedots 31 tūkstotis eiro slimības neatkarīgai izpētei. Iepriekš pētījuma pirmajai daļai tika piešķirti valsts līdzekļi 45 tūkstoši eiro, bet pētījuma otrā daļa netika turpināta, jo Zemkopības ministrija pētījuma pabeigšanai naudu vairs nepiešķīra. Tas savukārt aizkavēja ieplānotos darbus, un, kā tagad atzīst pētnieki, pie dažiem svarīgiem secinājumiem viņi būtu nonākuši nevis tagad, bet aprīlī, ja būtu saņēmuši valsts atbalstu.
Jau ziņots, ka, izpētot saslimušos suņus, atklājies viens saistošs faktors, kas izrādījies kopīgs vairāk nekā 90% suņu, proti, tie bija ēduši viena ražotāja sauso suņu barību. Saslimšana suņiem sākusies pēc tam, kad tos sāka barot ar konkrēto barību, bet suņiem, kam barība nomainīta ar citu, slimības simptomi pakāpeniski mazinājās.
Kamēr zinātnieki cenšas noskaidrot patiesību, tikmēr barības ražotājs turpina apvainot veterinārārstus savas produkcijas nomelnošanā. Jau ziņots, ka “Tukuma Straume” iesniedza prasību tiesā, vēršoties pret veterinārārstiem un pārmetot viņiem kompānijas apmelošanu. “Tukuma Straume” vēlas piedzīt 458,4 tūkstošus eiro no 17 atbildētājiem. Prasība tiesā iesniegta 17. augustā, taču tiesa to atstājusi bez virzības, jo līdz 21. septembrim uzņēmumam bija jānovērš trūkumi lietas pieteikumā. Vakar pēcpusdienā uzzinājām, ka trūkumi vēl nebija novērsti. Ja uzņēmums tos nenovērsīs, tad tiesa prasību izskatīšanai nepieņems. Vēl jāpiebilst – lai pārliecinātu sabiedrību par savu taisnību, šā gada 9. maijā “Tukuma Straume” nomainīja savu līdzšinējo publiskā tēla spodrinātāju, “PUBLIC ID GROUP” vietā izvēloties krietni vien dārgāko “MM&A | Hill+Knowlton”.
UZZIŅA
No 2014. gada aprīļa līdz 2016. gada augustam pavisam reģistrēti 238 gadījumi, ceturtā daļa saslimušo suņu ir miruši.
Šā gada aprīlī vēl tika reģistrēti 20 gadījumi, tad augustā – viens, ko skaidro ar lielāku sabiedrības informētību un to, ka suņu saimnieki pārtraukuši konkrētas barības lietošanu.
AS “Tukuma Straume” šā skandāla dēļ ievērojami samazinājies apgrozījums – no 16 miljoniem eiro 2014. gadā līdz 10,9 miljoniem 2015. gadā. Savukārt uzņēmuma peļņa gada laikā sarukusi no 1,69 miljoniem eiro līdz 153 tūkstošiem eiro.
