Vainīgi būs “stulbie” vecāki, kuri savus bērnu nevakcinēs. Koziols skarbi par valdības piespiedu plāniem Covid-19 ierobežošanā 211
Uzņēmējs, Latvijas Hokeja federācijas ģenerālsekretārs Viesturs Koziols ir radikāli pret valdības piespiedu plāniem Covid-19 ierobežošanā. Tādu viedokli viņš pauda televīzijas RīgaTV 24 raidījumā “Preses klubs”.
“Es esmu pilnīgi radikāli pretējās domās. Es nesaprotu, kāpēc mēs joprojām mānam sevi,” teica uzņēmējs.
Viņš norāda, ka tagad vakcinācijas centru ir vairāk nekā “Rimi” veikalu, taču viņš pie tiem rindas neesot redzējis. “Jautājums – kāpēc? Kāpēc mēs māžojamies,” neizpratnē ir uzņēmējs.
Viņaprāt, sabiedrība ir ļoti polarizējusies tajos, kas ir par vakcināciju un pret.
“Politiķi meklē dažādus veidus, kā piespiest vakcinēties tos, kas ir pret. Un vēl draud, ja jūs negribat vakcinēties, jūsu dēļ valstij būs lielāki izdevumi. Kāpēc mēs nevaram sākt domāt savādāk,” jautā Latvijas Hokeja federācijas ģenerālsekretārs.
Viņš min, ka citās Eiropas valstīs vidējā vakcinācijas aptvere esot 58%. Piemēram, Šveicē esot vakcinējušies 50% iedzīvotāji, taču tur domājot, ko darīt, nevis ciniski draud un mēģina iedzīt sabiedrībā bailes.
“Man tas personīgi nav pieņemams. Vairākas reizes esmu ticies ar Veselības ministrijas pārstāvjiem, taču nevienu reizi es neesmu dzirdējis stāstu, kā būt veseliem. Kas jādara sabiedrībai, lai bērni, kurus mēs tagad gribam piespiest vakcinēties, būtu veseli, kā viņi var dzīvot veselu, pilnvērtīgu dzīvi. Es par to neesmu dzirdējis,” atklāja Koziols.
Runājot, ka skolēniem mācībām vajadzēs Covid-19 drošības sertifikātu vai negatīvu testu, viņš norāda, ka par testiem kādam būs jāmaksā, ņemot vērā to, ka valstij ir jānodrošina bezmaksas izglītība. Šajā ziņā viņš saprotot finanšu ministru Jāni Reiru.
“Starp rindiņām es lasīju, ka “stulbie” vecāki, kuri savus bērnus nevakcinēs, būs tie vainīgie. Tas nav nekas cits, kā sabiedrības sarīdīšana,” pauda uzņēmējs.
Viņaprāt, tā vietā, lai rīdītu iedzīvotājus vienam pret otru, vajadzēja vērtēt citu valstu pieredzi, kurās ar šo slimību mācās sadzīvot.
“Ir piemēri, kā var turpināt normālu dzīvi, kā var sadzīvot ar šo slimību. Tā ir slimība, kura nekur nepazudīs – ne rīt, ne parīt, ne aizparīt. Meklējam veidus, kā ar šo sadzīvot, kā sabiedrību, nevis biedēt un teikt, ka tūlīt visi nomirsim,” teica Koziols.
