Vainīgā persona aizlaidusies uz ārzemēm. Kā panākt viņas izdošanu? 0
Pirms pusgada mani apzaga kaimiņienes civilvīrs. Tika ierosināta krimināllieta pēc 175. panta trešās daļas, bet vainīgo neapcietināja, un, kamēr notika lietas izmeklēšana, viņš pazuda. Tikai tagad es netīšām uzzināju, ka šis cilvēks aizbraucis uz Ukrainu – zinu pat pilsētu, kur viņš dzīvo. Vai viņu var piespiedu kārtā atvest uz Latviju, lai šeit sodītu, vai arī tas nemaz nav iespējams? ANASTASIJA DAUGAVPILĪ
Līgums starp Latviju un Ukrainu
Kopš 1996. gada 11. augusta ir spēkā līgums starp Latvijas Republiku un Ukrainu par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes, darba un kriminālajās lietās. Tajā abas puses apņemas pēc pieprasījuma izdot personas, kuras atrodas to teritorijās, lai sauktu pie kriminālatbildības vai lai izpildītu spriedumu.
Izdošana notiek par nodarījumiem, kuri saskaņā ar abu līgumslēdzēju pušu likumdošanu ir uzskatāmi par noziegumiem un par kuru izdarīšanu paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, kas ilgāks par vienu gadu, vai kāds smagāks sods.
Latvijā par zādzību, kas kvalificēta pēc 175. panta trešās daļas (zādzība, kas izdarīta, iekļūstot dzīvoklī vai citā telpā, vai izdarīta no glabātavas, ietaises, kura savieno glabātavas, vai no transportlīdzekļa) var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Savukārt Ukrainas Kriminālkodeksa 185. panta trešajā daļā sods par zādzību ar iekļūšanu dzīvoklī, citā telpā vai glabātavā ir brīvības atņemšana uz laiku no trim līdz sešiem gadiem. Tātad par šādu nodarījumu persona var tikt izdota otrai pusei.
Var arī atteikt
Līgums paredz arī vairākus gadījumus, kad izdošanu var atteikt. Tas var notikt, ja:
1) persona, par kuru nosūtīts izdošanas lūgums, ir otras puses, kurai lūgums nosūtīts, pilsonis vai šai personai tajā valstī piešķirtas patvēruma tiesības (piemēram, ja cilvēks, kurš jūs apzaga, ir Ukrainas pilsonis, izdošanu var atteikt);
2) kriminālvajāšana saskaņā ar abu līgumslēdzēju pušu likumdošanu ir ierosināma tikai pēc cietušā privātsūdzības;
3) lūguma saņemšanas brīdī kriminālvajāšana saskaņā ar līgumslēdzējas puses, kurai lūgums nosūtīts, likumdošanu nevar tikt ierosināta vai spriedums nevar tikt izpildīts termiņa noilguma vai cita likumīga iemesla dēļ;
4) personai, par kuras izdošanu nosūtīts lūgums, otras valsts teritorijā par to pašu noziegumu ir spēkā stājies spriedums vai lēmums par lietas izbeigšanu;
5) noziegums, kura dēļ nosūtīts lūgums par izdošanu, izdarīts tās līgumslēdzējas puses teritorijā, kurai nosūtīts lūgums;
6) noziegumam ir karaklausības pienākumu pārkāpuma raksturs;
7) tas traucētu sabiedrisko kārtību;
8) noziegumam ir politisks raksturs (bez krimināla rakstura).
Atsakoties izdot, līgumslēdzēja puse, kurai nosūtīts lūgums, paziņo otrai pusei atteikuma pamatojumu.
Tāpat izdošanu var atlikt, ja tiek veikta attiecīgās personas kriminālvajāšana vai tā izcieš sodu par citu noziegumu otras valsts teritorijā vai ir smagi slima. To var atlikt līdz galīgā lēmuma pieņemšanai krimināllietā, līdz soda izciešanas beigām vai atbrīvošanai no kriminālatbildības jebkura cita likumīga pamatojuma dēļ, vai līdz personas atveseļošanās brīdim. Tātad, ja vainīgais, atrodoties Ukrainas teritorijā, būs tur izdarījis noziegumu, iespējams, vispirms viņš atbildēs par šo noziegumu, un tikai pēc tam tiks lemts jautājums par viņa izdošanu Latvijai.
! Ja jūsu rīcībā ir ziņas, ka vainīgais patlaban atrodas Ukrainas teritorijā, iesakām nekavējoties par to informēt amatpersonu, kura veic izmeklēšanu šajā lietā, un lūgt viņu veikt visus pasākumus, lai panāktu šīs personas izdošanu.
SVARĪGI
Pēc izdošanas lūguma saņemšanas līgumslēdzēja puse, kurai lūgums nosūtīts, nekavējoties veiks pasākumus, lai apcietinātu izdodamo personu, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar līguma noteikumiem izdošana netiek pieļauta.
KONSULTĒJUSI JURISTE KRISTĪNE KRĒSLIŅA
