I. Bušmanis: – Kad Uzņēmumu reģistrā ieskatos uzņēmumu bilancēs, par kuriem “LA” raksta, redzu – ļoti liela daļa (no mazajiem – pat lielākā) strādā ar zaudējumiem. Pēc papīriem izskatās, ka viņi paši piemaksā par iespēju citus nodarbināt. 6
– Es domāju, ka tās ir “saceptas” bilances. Bet ar nodokļu optimizēšanu Latvija neatšķiras no citām valstīm, arī Amerikas ne. Visvairāk ienākumus slēpj Grieķijā un nemaksā nodokļus, tāpēc viņiem visvairāk problēmu. Kamēr nemainīsies cilvēku domāšana, tikmēr arī ekonomika tur nemainīsies.
V. Krustiņš: – Nodarbojaties ar māju būvēšanu privātajiem. Vai tās ir domātas iebraucējiem?
– Neatbildu par tiem, kas pērk. Taču to cena – ap 130 tūkstošiem eiro – ir zem tās summas, kas jāiegulda, lai iegūtu uzturēšanās atļaujas.
I. Bušmanis: – Kā vērtējat uzturēšanās atļauju izsniegšanas politiku?
– Tās dod darbu tiem, kas ceļ tās mājas. Tas ekonomikai palīdz īslaicīgi. Ilglaicīgs risinājums tas nav, jo Latvijā demogrāfiskā problēma jārisina pašiem, nevis ar iebraucēju palīdzību. Tā ir vissmagākā problēma, bet neesmu pārliecināts, ka tas būtu jādara ar uzturēšanās atļaujām. Uzturēšanās atļaujas stimulēja ekonomiku, bet tas nav labs pamats, uz kura to būvēt. Jo tad mēs būsim uzbūvējuši daudz māju, kuras piecdesmit nedēļas gadā stāvēs tukšas. Vai visi strādāsim par apkopējiem un sargiem šīm mājām?
Es gan negribētu, ka mēs uzbūvētu lielu aizkaru pret iebraucējiem. Es pats uzaugu tādā Bostonas rajonā, kurā dzīvoja itāļi, ķīnieši, ebreji, melnādainie, un tagad domāju, ka esmu tikai bagātāks, ka uzaugu multikulturālā vidē. Tā es labāk izprotu pasauli.
V. Krustiņš: – Bostona ir viena no visvecākajām kultūras kolonijām Amerikā ar vecām tradīcijām. Pat ar aristokrātiskām tradīcijām.
– Arī Rīga nekad nav bijusi vienas tautības pilsēta, un latvieši bieži bijuši mazākumā. Nav jādzīvo izolācijā.