V. Krustiņš: – Kad skatos televīzijā, ko “Latvija var”, redzu, ka jaunie uzņēmēji taisīs bērnu rotaļu klucīšus, gādās par suņu sacensību noformēšanu. No tā mēs dzīvosim? Vai Latvija var izdzīvot ar sīkražotājiem? 6
– Kādam arī tas jādara. Ir uzņēmēji, kas rada pieprasījumu. Arī “Microsoft” un “Apple” sāka ar dažiem cilvēkiem garāžā.
I. Bušmanis: – Mūsdienu garāžas ir “Techub”, un tajās daži jaunie sāk itin veiksmīgi, piemēram, “Infogram”. Vai, jūsuprāt, mikrouzņēmums jāatstāj kā pastāvīga forma vai arī tam jābūt kā tramplīnam?
– Es vairāk sliecos, ka tas tomēr ir tramplīns uzņēmējdarbībai.
– Ir pat ekonomisti, kas apgalvo, ka paši varam saražot visas nepieciešamās preces. Nevajagot importu.
– Tās gan ir muļķības. Nevaru pateikt priekšā, vai tā ir grāmata, krēsls vai krūze, kas noteikti jāražo pašiem. Tas ir atkarīgs no tirgus un katra uzņēmības. Valstij ir tikai jārada apstākļi, ka var brīvi strādāt. Mēs esam diezgan augsti vērtēti pēc “Doing Business” indeksa (23. vietā.)
– Jums valsts ir radījusi apstākļus uzņēmējdarbībai?
– Valsts man nav kaitējusi. Un tas ir liels sasniegums, jo daudzos gadījumos valsts ir kaitējusi. Tiesa, Latvijā koka karkasa mājas ļauj celt tikai līdz trīsarpus stāviem jeb astoņiem metriem līdz pēdējās grīdas augstumam. Mūsu asociācija rosina Ekonomikas ministriju to mainīt – ja reiz Lielbritānijā drīkst astoņstāvu koka mājas celt, kāpēc šeit ne?
V. Krustiņš: – Tad jūs esat liberālis, kas uzskata: “Turies, kapitālist, kā vari, un valstij tur nav ko bāzt savus nagus!” Un nodokļus pēc iespējas mazāk.
– Drīzāk jā. Kaut gan Amerikā tādus sauc par konservatīviem uzskatiem. Bet nodokļi vienkārši jāmaksā. Tas ir pienākums pret valsti.
