Vaikulis: Amerikā risinās politiskais cirks, nevis parāda krīze 0
“Tas, kas pašlaik notiek Amerikā, par laimi, ir politiskais cirks un nevis parāda krīze. ASV valdības defolta iespējamība ir tuva nullei,” norises ASV skaidro bankas “Citadele” galvenais ekonomists Zigurds Vaikulis.
Viņš norāda, ka ASV valdības maksātspēja netiek apšaubīta. ASV parāds ir denominēts dolāros, bet dolāru “drukāšanas mašīna” atrodas Amerikas vienpersoniskā valdījumā. Atšķirībā no, piemēram, Grieķijas vai Spānijas Amerikai nevienam ārpusē nav jālūdz atļauja dolāru papildu drukāšanai, ja tāda vajadzība rastos. Tajā pat laikā ir zināmas iekšējās procedūras, kas saistītas ar ASV budžeta un valdības parāda apkalpošanu.
Pirms dažām nedēļām divas vadošās ASV partijas nopietni “salecās” par tā saucamo “Obamacare” jeb ASV prezidenta Baraka Obamas panākto veselības aprūpes sistēmas reformu jaunā budžeta kontekstā. Šīs nesaskaņas sakrita ar tehniskas dabas nepieciešamību kārtējo reizi nobalsot par ASV parāda griestu pacelšanu. Un, tāpat kā pirms diviem gadiem, arī šoreiz parāda griestu jautājums tiek izmantots kā svira politiskajās batālijās, skaidro ekonomists.
Parāda griesti ASV tika sasniegti jau maija vidū, savukārt nauda ASV Valsts kasei beigsies pēc pāris dienām. Ja politiķi nevienosies līdz tam laikam, ASV Valsts kasei var pietrūkt līdzekļu, ar ko norēķināties par savām iepriekšējām saistībām, un var iestāties tehniskais defolts. Nekas tāds ar šo lielvalsti modernajā vēsturē nav noticis, un var tikai minēt, tieši cik traģisku lavīnveida reakciju tas varētu aizsākt savstarpēji cieši sasaistītajā globālajā finanšu sistēmā. ASV valdības obligācijas pieder gan centrālajām bankām, gan komercbankām, gan pensiju fondiem, kompānijām un privātpersonām visā pasaulē, norāda Vaikulis.
Viņš atzīst, ka nav nekādas jēgas mocīties apokaliptiskos minējumos, jo ASV valdības defolta iespējamība ir tuva nullei. “Domājams, arī ASV kongresmeņi un senatori no abām partijām apzinās milzu riskus globālajai finanšu sistēmai un, kas nav mazsvarīgi, arī viņu pašu personiskajai labklājībai. Šajā principu un veselā saprāta cīņā, visdrīzāk, galu galā uzvarēs pēdējais. Politiķi, lai saglabātu savu seju vēlētāju acīs, vilks laiku līdz pēdējam brīdim, tad “apstākļu spiesti un lai glābtu Ameriku un pasauli no vispārēja finanšu kraha” katra puse nedaudz piekāpsies “Obamacare” strīdā un vienosies par parāda griestu pacelšanu. Ja nu viss noiet greizi un šīs nedēļas laikā vienošanās netiek panākta, ASV Federālo rezervju sistēmai, cik zināms, ir kabatā pāris ekstraordināru risinājumu, kā ierobežotā termiņā finansēt Amerikas Valsts kases izdevumus,” komentē Vaikulis.
“Citadeles” galvenais ekonomists arī atzīmē, ka, spriežot pēc ASV valdības īstermiņa parādzīmju ienesīguma likmēm, investori ASV maksātnespējas varbūtību neuztver diez cik nopietni. ASV defolta iespējamība tiek vērtēta kā 0,5%. Tātad nav apaļa nulle, bet joprojām ļoti maza, lai visu pamestu un dotos uz mežu būvēt zemnīcas, rezumē Vaikulis.
Kā ziņots, ASV vēl nav panākta vienošanās par nosacījumiem valdības darbības atsākšanai un valsts aizņemšanās griestu paaugstināšanai.
Budžeta krīzes dēļ ASV valdība 1.oktobrī bija spiesta pārtraukt darbību.
Ja ASV parādsaistību griesti netiks paaugstināti līdz 17.oktobrim, valstij aptrūksies finanšu līdzekļu un tā pirmo reizi vēsturē piedzīvos parādsaistību maksātnespēju.
