Vaidere: Spēcīgas sankcijas ir pēdējā iespēja apturēt atklātu karu Ukrainā 76
Spēcīgas sankcijas ir pēdējā iespēja apturēt atklātu karu Ukrainā, uzskata Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere (JV).
Kā aģentūru LETA informēja Eiropas Tautas partijas (ETP) grupas Latvijas preses un komunikācijas padomnieks Ģirts Salmgriezis, pēc politiķes paustā, meli, ko var varēja dzirdēt Krievijas prezidenta Vladimira Putina runā, atsaukuši atmiņā padomju vēstures grāmatas, kuras bija pilnas ar absurdiem un sagrozītiem faktiem.
“Citkārt par to varētu pat pasmīnēt, bet ne šoreiz, kad Kremlis sāk atklātu militāru agresiju Ukrainas suverēnajā teritorijā. Tam jāstājas pretī ar ļoti spēcīgām Rietumu sankcijām, jo vienīgais, ko Kremlis saprot, ir spēka pozīcijas,” pauda Vaidere.
EP deputāte norādīja, ka ar dekrētu par “tautas republiku” neatkarību Putins veic vēl vienu nekaunīgu provokāciju, atklāti un atkārtoti pārkāpjot Ukrainas neatkarību un tādas starptautiskās vienošanās kā Budapeštas memorandu par Ukrainas teritorijas neaizskaramību un Minskas vienošanos par karadarbības izbeigšanu Ukrainas austrumos.
“Tas, kā Eiropas Savienība (ES) un sabiedrotie tagad reaģēs, noteiks visu turpmāko konflikta attīstību, un bez stiprām sankcijām ir liels risks, ka Putins neapstāsies. Tādēļ patlaban nepieciešams ātri rīkoties, tostarp apturot “Nord Stream 2″, Krieviju izslēdzot no starptautiskās finanšu sistēmas un nosakot individuālas sankcijas personām, kuras ir atbildīgas par uzbrukumu Ukrainas valstiskumam,” uzsvēra Vaidere.
Politiķe arīdzan uzsvēra, ka mērķētas sankcijas, piemēram, kontu iesaldēšana Rietumu bankās, vīzu apturēšana, iebraukšanas aizliegumi ES un sabiedroto teritorijās jāattiecina ne tikai uz nedaudzām amatpersonām, bet arī uz Krievijas prezidentu pašu, viņa administrāciju un Krievijas Domes deputātiem, kā arī viņu ģimenēm, jo šādu prettriecienu viņi izjustu vissāpīgāk.
Vaidere akcentēja, ka Ukrainai jāsaņem viss nepieciešamais atbalsts no Rietumvalstīm, tai skaitā militārais aprīkojums un ekonomiska palīdzība. Viņa pauda cerību, ka šis ir tas brīdis, kad arī Vācija un citas dalībvalstis iesaistīsies militārās palīdzības sniegšanā.
Deputāte atzīmēja, ka pēdējās nedēļās notikušās valstu vadītāju – Francijas prezidenta Emanuela Makrona un Vācijas kanclera Olafa Šolca – vizītes pie Putina, lai pārliecinātu virzīties uz situācijas mierīgu atrisinājumu, ir izgāzušās. Vaideres ieskatā, Rietumu līderiem jābeidz cerēt, ka ar Kremli kaut ko var “diplomātiski sarunāt”, jo nevar.
“Mēs Baltijas valstīs par to jau brīdinājām. Attiecīgi jāmaina stratēģija uz daudz stingrāku rīcību un arī toni,” uzsvēra EP deputāte.
Salmgriezis pavēstīja, ka Vaidere šodien dodas uz Viļņu, kur norisināsies ETP grupas līderu tikšanās ar Baltijas valstu augstākajām amatpersonām, lai kopīgi apspriestu drošības situāciju Eiropā. Pārstāvot Latviju šajā pasākumā, deputāte paudīs stingru nosodījumu Kremļa atklāti provokatīvajai un agresīvajai rīcībai, kā arī uzsvērs valsts nelokāmo atbalstu Ukrainai.
LETA jau rakstīja, ka Krievijas prezidents pirmdien parakstīja par dekrētus divu pašpasludināto veidojumu atzīšanu okupētajā Donbasā. Līgumi, kas noslēgti starp šīm kvazirepublikām un Krieviju, paredz militārās palīdzības sniegšanu.
Putins pirmdienas vakarā uzdeva Aizsardzības ministrijai nodrošināt, lai Krievijas bruņotie spēki “uzturētu mieru” Donbasa pašpasludinātājos veidojumos. Šis dekrēts nozīmē oficiālu Krievijas armijas ievešanu šajās jau iepriekš faktiski okupētajās Ukrainas austrumu teritorijās.
