Vaidere: ģeopolitiskās cīņas ap Austrumu kaimiņiem 0
Strādājot EP Ārlietu komitejā, Inese Vaidere ir vairākkārt uzsvērusi, ka jaunajam Partnerības un sadarbības nolīgumam ar Krieviju jābūt detalizētam un tiesiski saistošam, lai attiecības padarītu prognozējamākas.
Kad tika veidota ES kaimiņattiecību politika un Austrumu partnerība, Krievija nevēlējās tikt minēta līdzās Armēnijai, Azerbaidžānai, Baltkrievijai, Gruzijai, Moldovai un Ukrainai. Krievija uzstāja, ka tai jābūt ES stratēģiskajam partnerim. Šādu apzīmējumu ES dokumentos tā arī ieguva, taču nereti rīkojas kā “stratēģisks pretinieks”.
Vaidere skaidro, ka, tuvojoties Viļņas Austrumu partnerības samitam (28. – 29. novembris), Krievija cenšas nostiprināt ietekmi reģionā, mudinot ES partnervalstis pievienoties Muitas savienībai. Kremli satrauc to apņēmīgā rīcība, veidojot ciešākas attiecības ar ES. Armēnija, Gruzija un Moldova Viļņā bija plānojušas parafēt Asociācijas un Brīvās tirdzniecības nolīgumus ar ES, Ukraina to cer parakstīt. Ukrainai šovasar tika piemērotas pastiprinātas muitas kontroles un draudēts ar tirdzniecības ierobežojumiem. Moldovai paziņoja, ka tās vīni neatbilst Krievijas standartiem, un Kišiņevas iedzīvotāji tika ciniski brīdināti, ka “cerams, šoziem nenosalsit”.
Vaidere norāda: “Vājākais ķēdes posms jau padevies Krievijas spiedienam. Trīs gadus ilgušo ES un Armēnijas sarunu rezultāts tika izsviests papīrgrozā īsas tikšanās laikā starp Putinu un Sargsjanu, pēc kuras Armēnija paziņoja, ka vēlas pievienoties Krievijas Muitas savienībai. Tas Erevānai neļaus uzsākt brīvās tirdzniecības sarunas arī ar citām pasaules valstīm, jo būs jāievēro Krievijas diktētie ārējās tirdzniecības tarifi.”
Starptautiskās tirdzniecības komitejā un ES–Austrumu partnerval-stu parlamentārajā asamblejā Vaidere ir strādājusi, lai panāktu ES uzņēmējiem labākus noteikumus. “Sagatavotie nolīgumi Latvijai ir izdevīgi, un nevajadzētu pieļaut, ka Krievija mainītu mūsu partneru apņēmību tuvināties ES,” uzsver deputāte.
