Vai zvērināti revidenti neredz un pat piesedz pret Krieviju vērsto sankciju pārkāpšanu? Atbilde kādā konkrētā gadījumā šķiet apstiprinoša… 0
Uģis Spandegs, speciāli LA.LV
Analizējot publiskajā telpā jau vairākkārt nonākušā uzņēmuma “RD Alfa Mikroelektronikas departaments” gada pārskatus, rodas šaubas, vai visi Latvijas zvērinātie revidenti pilda tiem uzticēto lomu pret Krieviju noteikto sankciju pārkāpšanas gadījumu atklāšanā. Pastāv ļoti ticama varbūtība, ka vismaz šajā gadījumā patiesībā noticis tieši otrādi – zvērināts revidents, iespējams, pat palīdzējis savam maksājošajam klientam slēpt patiesos sankcijām pakļautos sadarbības partnerus.
Sankcijas efektīvas tikai tad, ja ir mehānisms to ievērošanas garantēšanai
Kopš 2022. gada februāra, kad sākās Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā, gan Eiropas Savienība, gan ASV nekavējoties vērsa pret agresorvalsti dažāda veida ekonomiskās sankcijas. Viens no to galvenajiem mērķiem (protams, ne vienīgais) – vājināt Krievijas militāro potenciālu, maksimāli izslēdzot arī iespēju, ka Putina kara mašinērija savu agresīvo mērķu īstenošanā izmantotu no Rietumiem nākošas tehnoloģijas.
Tomēr globāli lēmumi paši par sevi nav ne plika graša vērti, ja netiek izveidota sistēma to īstenošanai. Par atsevišķu šādu mehānismu izveidi tika panākta vienošanās starpvalstu līmenī, tomēr liela atbildības daļa par konsekventu sankciju īstenošanu palika katras konkrētas valsts – arī Latvijas – ziņā.
“Uz papīra” jau viss tika it kā skaisti sakārtots – tika pieņemti un papildināti vairāki likumi, piemēram, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likums. To ietvaros galvenā uzraudzība par sankciju ievērošanu tika deliģēta konkrētām institūcijām, piemēram, Finanšu izlūkošanas dienestam. Savas likumā noteiktās funkcijas pildīja un joprojām, cerams, pilda par valsts drošību tieši atbildīgās struktūras utt. Augstākstāvošās institūcijas savukārt noteiktus uzraudzības pienākumus sadalīja konkrētāk, vismaz formāli cenšoties izveidot tīklu, caur kuru ikvienam sankciju pārkāpt gribētājam izspraukties būtu teju neiespējami.
Palielina zvērinātu revidentu lomu
Būtiska loma sankciju ievērošanas kontrolē un iespējamu pārkāpumu atklāšanā tika uzticēta zvērinātiem revidentiem – tieši viņi, veicot revīzijas un apstiprinot uzņēmumu darbības gada pārskatus, varēja tieši un nepastarpināti iepazīties ar visiem konkrēta uzņēmuma veiktajiem darījumiem. Tādējādi jebkurai darbībai, kas, revidenta ieskatā, kaut vai tikai saturētu aizdomu ēnu par iespējamu sankciju pārkāpumu, vajadzētu iezvanīt visus iespējamos “trauksmes zvanus”, proti, revidentam, neskatoties uz viņa līgumattiecībām ar konkrētu klientu, būtu jāziņo attiecīgām institūcijām par iespējamu likumpārkāpumu.
Latvijas Zvērinātu Revidentu asociācija ar mērķi nodrošināt, lai tās biedri – atsevišķi zvērināti revidenti vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības – tiešām izpilda šīs prasības, ir pat nodibinājusi speciālu komiteju – Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas un sankciju ievērošanas normatīvo aktu izpildes uzraudzības komiteja (saīsināti – AML komiteja). Caur šo komiteju zvērinātiem revidentiem ir iespēja sniegt primāro informāciju par iespējamu pārkāpumu konstatāciju. Komiteja veic arī pārbaudes par pašu revidentu darbību, sekojot likuma prasību konsekventai ievērošanai un reaģējot uz informāciju par šo prasību iespējamu neievērošanu no kāda konkrēta revidenta vai revidentu komercsabiedrības puses.
Viss it kā ir labi un skaisti, bet vai praksē šis izstrādātais mehānisms patiešām darbojas?
Jau zināmie “RD. Alfa Mikroelektronikas departamenta” darījumi ar aizdomīgiem partneriem
Apmēram pirms pusotra gada Latvijas publiskajā telpā nonāca Krievijas pētnieciskās žurnālistikas portāla “The Insider” atklātā informācija, ka Latvijas mikroshēmu ražotājs uzņēmums “RD Alfa Mikroelektronikas departaments” arī pēc visu sankciju paketes ieviešanas turpinājis piegādes vairākiem uzņēmumiem Ķīnā un Baltkrievijā, kurus savukārt vienoja ciešas biznesa saites ar sankcijām pakļautiem Krievijas uzņēmumiem. Turklāt šī preču plūsma turpinājusies arī tad, kad bija pagājuši visi noteiktie termiņi, kas tika doti, iepriekš noslēgto darījumu pabeigšanai.
Tolaik uzņēmumam pārstāvji šķīla dusmu zibeņus un sita pie krūts, apliecinot savu nevainību un tīros nolūkus. Kaut kādu pārbaudi it kā uzsāka gan Valsts Drošības dienests, gan citas institūcijas, tomēr, kā jau tas mūsu valstī nereti notiek, ar laiku viss tā klusi un pamazām aizmirsās.
Revidente Sandra Dzerele pārkāpumus nesaredz
Tikmēr “RD Alfa Mikroelektronikas departamentam” pienāca laiks apstiprināt un iesniegt kārtējo gada darbības pārskatu (par 2022.gadu). Šim mērķim uzņēmums noslēdza līgumu ar zvērinātu revidentu biroju “Dzerele un Partneris”, kas veica visas nepieciešamās darbības un galu galā uzņēmuma gada pārskatu apstiprināja. Zem šī dokumenta atrodams gan revidenta licences numurs – 38, gan zvērināta revidenta sertifikāta numurs – 82. Abi šie numuri atbilstoši publiski pieejamajai klasifikācijai norāda, ka tie izsniegti zvērinātai revidentei Sandrai Dzerelei.
Tātad, revīzija tika veikta, gada pārskats apstiprināts, bet uz jau pieminēto ALM komiteju (vai kādu citu institūciju) netika nosūtīts pat ne mazākais mājiens uz to, ka uzņēmuma sadarbības partneru vidū varētu kādi, teiksim, “aizdomīgi” uzņēmumi ārpus Latvijas (tieši sankciju apiešanas kontekstā.)
Caur Honkongu līdz krievu “TITAN”
Fakts – veicot žurnālistiskās izpētes darbu, ir izdevies iegūt absolūti drošu informāciju, ka minētajā laika periodā “RD Alfa Mikroelektronikas departaments” veicis apjomīgus darījumus ar Honkongā reģistrētu uzņēmumu “HongKong BST Automation Technology Limited”, piegādājot tam savu produkciju. (sk. pievienoto dokumentu)
Pētot tālāk šo Honkongas uzņēmumu bez jebkādām problēmām var atrast neapgāžamus pierādījumus tam, ka “HongKong BST” viens no lielākajiem (un, faktiski, vislielākais) sadarbības partneriem ir Krievijas uzņēmums “TITAN-MIKRO OOO”. Šis uzņēmums, savukārt, atrodams visos iespējamajos sankciju sarakstos, jo tā ražotā produkcija domāta tikai un vienīgi Krievijas militāri rūpnieciskā kompleksa vajadzībām. Arī Latvijas Ārlietu ministrijas publiskotajā sankcijām pakļauto uzņēmumu sarakstā “TITAN-MIKRO OOO” nosaukums atrodams lieliem un trekniem burtiem.
Turpina arī 2023. gadā
Ja iepriekš minētais attiecas uz “RD Alfa Mikroelektronikas departaments” darījumiem 2022. gadā, tad varētu cerēt, ka nežēlīgajam Krievijas izvērstajam karam turpinoties, uzņēmums vismaz tālākā darbībā savu vāji maskēto sadarbību ar krievu militāri rūpniecisko kompleksu būs pārtraucis.
Tomēr nē. Arī 2023. gadā vismaz deviņus mēnešus “Alfas” produkcija turpināja plūst uz Honkongas uzņēmumu, tātad pastarpināti uz jau zināmo “TITAN”. Un šajā gadījumā pat nav būtiski, par cik lielām summām produkcija tika piegādāta un kāpēc pēc deviņiem mēnešiem līdzšinējā ķēdīte pārstāja darboties. Būtiskākais, ka arī šoreiz, apstiprinot nu jau 2023. gada pārskatu, tā pati Sandra Dzerele atkal nesaskatīja nekādus riskus un, loģiski, tāpat kā gadu iepriekš, par iespējamajiem pārkāpumiem nevienam neziņoja.
Vai, godprātīgi un skrupulozi ievērojot visas likumdošanā noteiktās prasības, zvērinātam revidentam, veicot uzņēmuma darbības analīzi, tiešām bija jāpievērš uzmanība tādam sadarbības partnerim, kas kaut vai attāli atrodas “riska zonā”?
Nepašaubāmi, ka jā! Vai varbūt revidentam bija grūtības ar informācijas iegūšanu par potenciāli aizdomīgo “partneri”? Noteikti nē, jo publiski pieejamos interneta resursos iegūt visu augstāk minēto informāciju par patiesajiem produkcijas saņēmējiem apmēram 10 minūšu laikā.
Tad kāpēc revidenti par to ir klusējuši un turpina klusēt?
Maksā par “neredzēšanu”?
Viens no iemesliem varētu būt apstāklis, ka zvērinātu revidentu (šajā gadījumā Sandru Dzereli) un viņas klientu (“RD Alfa Mikroelektronikas departaments) saista līgumiskas attiecības, proti, uzņēmums maksā revidentam atalgojumu par gada pārskata veikšanu un apstiprināšanu (turklāt summas nav mazās). Tādējādi veidojas atklāts interešu konflikts – revidentam, ja tas godprātīgi pildītu sankciju apiešanas kontroles likumdošanas normu nosacījumus, būtu jāvēršas pret to…. kurš tam maksā atalgojumu. Protams, var paļauties uz to, ka ikvienam Latvijas pilsonim, arī revidentei Sandrai Dzerelei, kopējās valstiskās intereses būs augstāk esošas nekā šauri merkantili apsvērumi, tomēr šāda paļaušanās laikam jau tomēr ir ļoti naiva.
Vairumā gadījumu diemžēl dominējošais tomēr būs princips “kurš maksā, tas pasūta mūziku”.
Tomēr ir vēl kāds apstāklis, kas konkrēto situāciju liek aplūkot pat “smagākā” aspektā – analizējot laika nogriezni, kurā risinājās visi šie notikumi, nevar ignorēt kādu pavisam nelāgu lietu – iespējams, ka revīzijas veicēja ne tikai “nav pamanījusi” acīmredzamo, bet pat pamācījusi maksājošo klientu kā šo “nepamanīšanu” tā skaisti noformēt.
Aizsedzas ar līgumu par “nesadarbošanos ar Krieviju”
Nav šaubu, ka “RD Alfa Mikroelektronikas departaments” turpinās līdz šim piekopto taktiku un arī pēc šīs ķēdes atklāšanas mēģinās aizstāvēties kā nu pratīs. Nav šaubu, ka kā galvenais savas nevainības apliecināšanas instruments tiks izmantots noslēgtais papildus līgums ar ‘HongKong BST Automation Technology Limited”, kurā pēdējais apņemas “RD Alfas” produkciju nepiegādāt Krievijai. (Tāds tiešām esot noslēgts.) Tā teikt, “RD Alfas” sirdsapziņa (un papīri) ir tīri, jo honkongieši taču apsolīja…., ka Putinam ni un ni. Situācija tādējādi kļūst gan traģikomiska, bet vienlaikus arī ļoti nopietna.
Žurnālistiskās izpētes laikā no neoficiāliem, bet ļoti ticamiem avotiem tapa zināms, ka vēl pirms 2022. gada pārskata nonākšanas Sandras Dzereles rokās, nekāds “nesadarbošanās līgums” starp honkongiešiem un “alfiešiem” neesot eksistējis. Šis papīrelis tapis tieši tajā laikā, ka “RD Alfa Mikroelektronikas departamenta” darījumus pētījusi tieši nolīgtā zvērinātā revidente. Tādējādi nevar izslēgt iespēju, ka aizdomīgo varbūtējo sankciju apiešanas darījumu viņa pamanīja gan, bet, tā vietā, lai informētu par to atbilstošās institūcijas, pamācīja savu maksājošo klientu kā šo “nesmukumu” padarīt smuku, proti, noslēdzot jau iepriekš vairākkārt piesaukto “nesadarbošanās ar krieviem” formālo līgumu. (Kura ievērošanu, saprotams, nav iespējams izkontrolēt praktiski nekādā veidā.) Vai tā tiešam bija? Tas laikam jau paliks tikai un vienīgi uz pašas revidentes sirdsapziņas. Ja nu vienīgi valsts drošību sargājošās institūcijas gribēs un spēs to noskaidrot.
LZRA atrunājas, ka neesot izziņas iestāde
Uz zvērinātu revidentu “jumta” organizācijas – Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas – iejaukšanos lāgā nav ko cerēt. Jau pēc 2022. gada pārskata apstiprināšanas šīs struktūras vadībai tika nosūtīti jautājumi, atbildot uz kuriem kļuva skaidrs, ka sava “mundiera” tīrības saglabāšana un spodrināšana tai noteikti ir daudz svarīgāka par kaut kādu tur sankciju pārkāpšanu.
Apjomīgajā atbildes rakstā, ko parakstījusi LZRA valdes priekšsēdētāja Lolita Čapkeviča, gari un plaši skaidrots jau labi zināmais mehānisms, kuram būtu jānodrošina iespējamo sankciju pārkāpšanas izķeršana (bet kas, kā jau iepriekš minēts, praksē faktiski neko neizķer), blāķīga atsaukšanās uz dažādiem formāliem sīkumiem, miglaini mājieni par tā kā veiktām, tā kā neveiktām pārbaudēm, atkārtota likumdošanas normu uzskaitīšana un tādā garā. Bet neviena konkrēta vārda par to, vai LZRA ir uzdevusi savai biedrei Sandrai Dzerelei kaut vienu jautājumu pēc būtības, vai vispār plānota kaut jel kāda veida iepazīšanās ar viņas veiktās revīzijas materiāliem – īsāk sakot, tukša atrunāšanās, kas vainagota ar šāda veida institūciju bieži izmantoto frāzi: “Mēs neko nevaram, jo neesam izziņas iestāde.” Taisnība. Bet kas gan kavēja LZRA nodot viņu rīcībā caur žurnālista jautājumiem nonākušo informāciju ar šādu izziņas funkciju apveltītām struktūrām, piemēram, Finanšu izlūkošanas dienestam vai Valsts Drošības dienestam? Nekas, ja vien par pamatotu iemeslu netiek uzskatīta vēlme piesegt asociācijas biedres zvērinātas revidentes Sandras Dzereles iespējamo neizdarību, likuma pārkāpšanu vai vismaz reputācijas apdraudējuma riskus.
Biroja pārstāvis uzsver katra revidenta individuālo atbildību
Pati Sandra Dzerele ar plašsaziņas līdzekļiem komunicē visai skopi, tādēļ jautājumi par iespējamajiem pārkāpumiem tika uzdoti viņas birojam partnerim zvērinātam revidentam Mārim Biernim, kurš birojā ir kontaktpersona ar jau pieminēto ALM komiteju.
Viņš savā atbildē atzina, ka aptuveni pirms pusotra gada biroja notikusi LZRA pārbaude saistībā ar uzņēmumu SIA “RD Alfa Mikroelektronikas departaments”, bet par tās rezultātiem nekādus komentārus sniegt nevarot. “Atbildība par ikvienu revīziju ir tikai konkrētam zvērinātam revidentam, katram revidentam ir savi klienti par ko viņš profesionāli atbild, es nevaru uzņemties atbildību par cita revidenta veikto darbu, tāpat, kā cits revidents nevar uzņemties atbildību par manu veikto darbu. Katram ir jārīkojas atbilstoši normatīvajos aktos un iekšējos normatīvos noteiktajai kārtībai. Kontaktpersona nevar atbildēt par katrā individuālajā revīzijā fiksētajiem konstatējumiem, ja tie nav pašas kontaktpersonas konstatējumi veicot savus revidenta profesionālos pienākumus,” viņš raksta.
VDD atzīst, ka pārbaude sākta, bet no plašākiem komentāriem atturas
Arī Valsts Drošības dienestam tika uzdoti jautājumi, vai iespējamie “RD Alfa Mikroelektronikas departaments” un zvērinātas revidentes Sandra Dzereles darbība ir nonākuši dienesta redzes lokā.
Uz tiem VDD sniedz sekojošu atbildi: “Valsts drošības dienesta (VDD) vērtējumā aktīvai zvērinātu revidentu iesaistei sankciju apiešanas shēmu identificēšanā ir nozīmīga loma. Veicot revīzijas un apstiprinot uzņēmumu darbības gada pārskatus, zvērināti revidenti var pamanīt sankciju apiešanas shēmu pazīmes. Piemēram, revidenti var konstatēt, ka preces, kuras agrāk tika vestas uz Krieviju, tagad tiek nogādātas uz kādu trešo valsti, kurā nav spēkā Eiropas Savienības sankcijas un kura varētu tikt izmantota kā starpniekvalsts sankciju apiešanas shēmā. Tāpat revidenti var pamanīt, ka ticis mainīts preču kods, lai gan uzņēmuma tirgoto preču klāsts faktiski nav mainījies.
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī VDD no revidentiem ir saņēmis divus ziņojumus par iespējamiem sankciju pārkāpumiem. Vienlaikus atzīmējams, ka zvērinātiem revidentiem par iespējamu sankciju apiešanu vai aizdomīgiem darījumiem atbilstoši normatīvo aktu prasībām ir jāziņo Finanšu izlūkošanas dienestam (FID), kas veic šādu gadījumu izpēti. Konstatējot pārkāpuma pazīmes, FID sniedz informāciju attiecīgi vai nu VDD (finanšu sankciju pārkāpumi), vai arī Valsts ieņēmumu dienestam (pārkāpumi muitas jomā).
VDD apstiprina, ka ir sācis uzņēmuma “RD Alfa mikroelektronikas departaments” veikto darījumu izvērtēšanu savas kompetences ietvaros. Patlaban VDD no plašākiem komentāriem par konkrēto gadījumu atturēsies.”
Sankciju ievērošana “uz papīra” un realitātē būtiski atšķiras
Ir praktiski skaidrs, ka valsts drošību sargājošās struktūras nevar zināt visu par visiem uzņēmumiem (un par to, ar kuriem katrs sadarbojas). Tieši tāpēc jau ir izveidota visa šī ALM komiteju būšana un viss pārējais, lai laikus pamanītu un apturētu iespējamus pārkāpumus. Bet realitāte, kā redzams, ir daudz skarbāka. Šī sistēma ne tikai vāji pilda (vai pat nepilda) tai uzticēto, bet pat, iespējams, kalpo kā palīglīdzeklis uzņēmējiem bez sirdsapziņas turpināt savu sadarbību faktiski tieši ar Putina režīmu, Jo – vēlreiz – ir pamats apgalvot, ka līgums “par nesadarbošanos ar Krieviju” tika noslēgts tieši revīzijas veikšanas laikā. Viena iespēja – “ar aklumu” sistais revidents “nepamanīja” arī šo līgumu (kas, savukārt, liktu uzdot jautājumus par revidenta gatavību un spēju veikt savus tiešos pienākumus). Otra – daudz bīstamāka – ir visnotaļ reālā varbūtība, ka šis “līgums” tika noslēgts tieši pēc revidentes ieteikuma savam maksājošajam klientam.
Mūsu valsts vadītāji ļoti labprāt un bieži televīzijas kameru priekšā ir gatavi runāt par Latvijas milzīgajiem nopelniem un vadošo lomu dažādu pret Krieviju vērstu pasākumu īstenošanā un ieviešanā. Diemžēl, realitāte ir nedaudz piezemētāka – uzstājoties starptautiskajā arēnā ar dažādām iniciatīvām, paustajā dedzīgumā un kaismē kaut kur otrā plānā paliek ikdienas darbs – nodrošināt, lai jau ieviestie mehānismi, sistēmas, komitejas tiešām reāli darbotos, nevis pastāvētu tikai uz papīra vai kolektīvajā iztēlē. Citādi viss šis pārādes kareivīgums arvien vairāk sāk smakot pēc liekulības, tukšmuldēšanas un varbūt pat pēc apzinātas īstenības kropļošanas, kādēļ arī Krievijas vadoņu izsmējīgā attieksme pret “bargajām sankcijām” varbūt ir nevis tukša bravūras izrādīšana, bet gan skarbajā realitātē visnotaļ stingri balstīta.
P.S. Interesanti, vai nu jau slavenajā “Gaigalavas dronā” arī neatrastos kādas mūsu pašu uzņēmumu “Honkongai piegādātas” detaļas? Varbūt tieši šis bija vēl viens iemesls, kāpēc “miermīlīgais drons” tika nevis skrupulozi izpētīts, bet gan ar lielu blīkšķi steigšus uzlaists gaisā. Tā teikt, lai nesmukums neatklājas..
