Vai Zurofs sācis kaut ko saprast? 0
Eiropas Parlamenta deputātei Inesei Vaiderei taisnība: latviešu leģiona piemiņas diena – 16. marts – pa īstam uztrauc un tracina vienīgi Krieviju. Paskatīsimies, kas 16. martā Rīgas viesnīcā “FG Royal Hotel” piedalījās konferencē, kas bija veltīta “nacisma atdzimšanai Latvijā”: no Savienotajām Valstīm bija ieradušies dīvaini “bijušie ASV kongresmeņi” (?)
Leonīds Bards un Alekss Bruks, kā arī “ASV ebreju kopienas pārstāvji” Maša Grišina un Leonīds Nemirovskis. Jau pēc viņu vārdiem spriežot, kļūst skaidrs, ka tie ir nesenie imigranti no PSRS – krievvalodīgie, kas uztur sakarus ar Maskavā izveidoto un Kremļa stutēto apvienību “Pasaule bez nacisma”, ko vada bēdīgi slavenais Krievijas senators Boriss Špīgels.
Turpat uzradies kāds sabiedrisks veidojums ar skaļo nosaukumu “Eiropas ebreju parlaments”. Kas tas tāds? Pirmā dzirdēšana! Izrādās, ka šī asambleja, kurā ir 120 locekļu, “nesen izveidota pēc Eiropas ebreju savienības iniciatīvas. Eiropas ebreju savienību pagājušajā gadā izveidoja Ukrainas miljardieri Igors Kolomoiskis un Vadims Rabinovičs” (pēc DELFI ziņām). Viss skaidrs! Diviem krievvalodīgiem oligarhiem sagribējies “padižoties Eiropā”. Un kurš no šiem “parlamentāriešiem” devies pie LR tiesībsarga Jura Jansona, lai paustu “bažas par iespējamo nacisma atdzimšanu Eiropā”? Valerijs Engels – Krievijas senatora Borisa Špīgela tuvākais līdzgaitnieks un šķēpnesis. Visa šī šņākšana ir Maskavas pasūtījums. Tur nevar būt ne mazāko šaubu.
Šajā sakarā pelna ievērību Latvijas krievu “vēsturnieka” Viktora Guščina teiktais: “Neonacisms ir pirmām kārtām rusofobija ar atsevišķām antisemītisma izpausmēm.” Vai Guščins kā “rusofobijas upuris” ir greizsirdīgs, vērojot Špīgela un Engela rosīšanos?
Un ko 16. martā teicis Vīzentāla centra Jeruzalemes biroja vadītājs, nenogurdināmais “nacistu mednieks” Efraims Zurofs? Viņu redzēja gan pie Bastejkalna, gan minētajā konferencē, bet šoreiz daudzus pārsteidza viņa paziņojums: “Latviešu leģions nebija saistīts ar holokausta noziegumiem, bet tajā ienāca atsevišķi cilvēki, kam pirms tam bija sakars ar ebreju nogalināšanu.” Viņš arī atzinīgi izteicās par tiem, kuri “patiešām cīnījās par Latvijas neatkarību, ieskaitot tos, kas piedalījās Padomju Savienības sagraušanā”. Vai Zurofs sācis kaut ko saprast?
16. martā daudz bija tādu, kas nesa plakātus, kur bija pārsvītrots gan sirpis ar āmuru, gan Hitlera Lielvācijas ērglis ar kāškrustu. Un uzraksts: “Nē – okupācijas varām! Jā – brīvai Latvijai!” Viņiem jāsaka paldies.
