Vai zirgkastaņu raibkode iekāro citus kokus? 0
Esmu dzirdējis, ka Vācijā zirgkastaņu kode sākusi bojāt arī citas koku sugas. Vai tā varētu būt? RAIMONDS RĪGĀ
Arborists un dabas eksperts Gvido Leiburgs skaidro, ka zirgkastaņu lapu mīnējošās kodes jeb raibkodes barības augi pamatā ir parastās zirgkastaņas, tā mazāk bojā hibrīdās, sārtās un dzeltenās zirgkastaņas. Tātad citām lapu koku sugām šis kaitēklis patlaban nav bīstams. Raibas, brūni plankumainas lapas iekrāso ne tikai zirgkastaņu lapu mīnējošā kode – līdzīgus bojājumus uz liepām, apsēm, ozoliem izraisa alojošās zāģlapsenes, uz ceriņu lapām – ceriņu šaurspārnu kode vai sēņu slimības.
Zirgkastaņu kode ir sīks naktstauriņš. Koku lapas bojā kāpuri, izgraužot lapas mīkstos audus starp epidermu jeb lapas segaudu slāni.
Kaitēkļa ierobežošanas pasākumi ir dažādi. Mazākus kokus var vairākkārt nomiglot ar sistēmas iedarbības insekticīdiem. Lielus kokus apstrādāt ar ķīmiju nav jēgas, jo efektivitāte būs zema. Tauriņam ir arī dabiskie ienaidnieki – zīlītes. Mazie kukaiņēdāji putni visai aktīvi barojas ar kāpuriem. Ja zirgkastaņu ir daudz, kožu populāciju var mēģināt samazināt, rudenī savācot nokritušās lapas un tās kvalitatīvi kompostējot vai sadedzinot (tauriņš pārziemo koku lapās kā kūniņa).
– Nav paredzams, ka zirgkastaņu lapu mīnējošā kode pašreizējā apjomā pie mums būs uz mūžīgiem laikiem, jo kaitēkļa bojājumu intensitāte gadu gaitā mainās. Kaitēkļi attīstās cikliski. Kode pašlaik izplatījusies visā Latvijas teritorijā, tauriņš rada problēmas arī Rietumeiropā, taču tāpēc koki nav jāizzāģē. Bojātās zirgkastaņas nākamajā gadā spēj izplaucēt lapas un uzziedēt. Piemēram, Daugavpilī ielu apstādījumos un parkos arvien stāda sārto zirgkastaņu ‘Briotti’, jo šo šķirni kaitēkļi invadē nedaudz mazāk, – stāsta dendrologs.
