Vai zini, cik ātri tu brauc? Par spidometriem un ļaudīm, kuri tiem tic 26
Ātrie tiek rāti, un šos audzināt mēģināts visdažādākajām metodēm. Bēdīgā meitene no televizoru ekrāniem gan, šķiet, pazudusi, taču viss esošais radaru bruņojums šauj, cik spēj. Nedēļas nogalē atkal daži protokolu simti.
Valsts ceļu uzskaite tomēr liecina – mazumā šie neiet. Daudzviet vidējais ātrums (ieskaitot kravas transportu) tuvu simtam. Smagu avāriju statistika gan ar šo maģistrāļu žiglumu, kā saka, nekorelē. Nedēļā bojā gājušas divas gājējas – abas apdzīvotās un relatīvi lēnas kustības vietās (Rīgā un Ādažos).
Bet – lai paliek šoreiz maliņā vairāk vai mazāk pārsniegtie ātruma limiti. Vērojot ielas un ceļus, nobriedis, šķiet, cits temats. Lēnie. Tos neskaita ne LVC, ne CP. Acumērs rāda – mazumā šī kaite neiet. Viņus nesoda (noteikumi gan aizliedz “pārāk lēnu” kustību, taču tulkot šo frāzi amatpersonas negrib) un pat skaļi nepeļ neviens. Bet ziepes šie taisa lielākas nekā mēreni ātrie.
Piemērs. Bolderājas šoseja. Limits 70. Teorētiski un praktiski drošs ātrums gaišā sausā dienā, iespējams, krietni lielāks. Taču – ja kāds “uzdevis toni” tā ap 73 – 75, agresori un lidotāji manāmi reti. Akceptējam. Bet pietiek vienam noskaņoties uz 65, kad “panesas”. Apdzinēju temps sasniedz 100 un vairāk. Zibsnī stopsignāli un pretējie prožektori. Distances sarūk līdz kriminālam īsumam. Jautrība pilnā apmērā…
Apdzinēji vainīgi un sliktie? Atļaujiet šādu spriedumu apšaubīt. Tas lēnais atņem citiem viņu likumīgās tiesības pārvietoties pa šo ceļu ar maksimāli atļauto ātrumu (kurš jau tā noteikts piesardzīgi). Viņš, skarbi sakot, laupa citiem brīvību un traucē dzīvot. Šajā ziņā viņš, nevis apdzinējs, ir agresors. Ātrais lēnajam neko neatņem. Ja nu vienīgi nepamatoti augsto pašcieņu padrupina.
Pārāk lēnie nav labi. Ap viņiem virmo sarežģīti manevri un sliktas emocijas. Kāpēc viņi ir tādi? Virkne psiholoģiski emocionālu minējumu. Līdz pārspīlējumam lojāli – labāk mīnus pieci nekā plus 1 km/h. Nobijušies – briesmu stāstus no seriāla “Ātrums nogalina” saklausījušies. Nekur un nemaz nesteidzas, piedevām domās klejo kaut kur pavisam citur. Reče, šī, piemēram, telefonā gluži vai iekšā ielīdusi…
Psiholoģija… Bet ir arī tehnika. Ļoti iespējams, ka viņi nemaz nezina, cik ātri (vai lēni) brauc. Maldīgais priekšstats par to, ka auto spidometrs ir precīzs mēr-instruments, joprojām ir pārāk plaši izplatīts. Tādēļ vēlreiz mēģinu šo problēmu skaidrot un risinājumu ieteikt.
Daudzi dzirdējuši, ka spidometra rādījumus var ietekmēt auto ražotāja ieteiktā un lietotā riepu izmēra nomaiņa pret citu. Taisnība. Ne tikai nomaiņa. Pat zems spiediens riepās vai liela krava var radīt dažu procentu kļūdu (virzienā “plus” – spidometrs rādīs vairāk). Ja maiņas riepas izvēlēsieties par 10 mm šaurākas, kļūda būs plus divi procenti, par solīti vai diviem zemākas – kļūda attiecīgi 3 vai 6 procenti. Visas šīs izmaiņas jums paskaidros labs riepu tirgotājs, attiecīgus aprēķinus varat veikt arī pats. Ierakstiet “google” meklētājā “tire size calculator” un kā pirmo atradīsiet MIATA aprēķinu rīku, kurš ir teicams. Tabuliņu tiem, kuru “štata” riteņu izmērs ir 195/65 15, šeit pievienoju. Kā redzams, pārejas ne tikai starp dažādiem profiliem (pirmie divi skaitļi), bet arī uz cita izmēra (trešais skaitlis – collas) diskiem ir iespējamas bez lielu spidometra kļūdu izraisīšanas – ja šos aprēķinus laikus veic un ievēro.
Bet – “riepu kļūdas” nav lielākā nelaime. Problēmas sakne ir Eiropas spidometru standarts. “Regulation No 39 of the Economic Commission for Europe of the United Nations (UN/ECE). Speedometer equipment.” Tajā melns uz balta drukāta pārsteidzoša formula, kuras vienīgais mērķis var būt visiem spēkiem pasargāt pilsoni no konflikta ar ceļu policiju (bet ar līdzpilsoņiem nu nekādi). 0 ≤ (V1 – V2 ) ≤ 0,1 V2 + 4 km/h. Skaidroju. Pirmkārt, spidometrs nedrīkst rādīt mazāk par faktisko ātrumu. Otrkārt, tā pieļaujamā kļūda ir 10% plus vēl 4 km. Tātad – regulai atbilstošs spidometrs būs arī tāds, kurš, braucot ar ātrumu 70 km/h, rādīs 81. Un otrādi – rādīs 70, kad faktiski brauksiet 60… Te nu jums ir viena no iespējamām konflikta tehniskām saknēm. Ja “tam lēnajam” vēl gadījies procentus piecus tajā pašā “plus” virzienā nokļūdīties riepu maiņā, viņš – ar svētu lojāla pilsoņa pārliecību un EU standartiem atbilstošam spidometram rādot tieši 90 – var vilkties pa šoseju ar faktisko ātrumu tā ap 75.
Nav gan teikts, ka tādi ir visi spidometri. Iespēju robežās esmu (ar zemāk aprakstīto metodi) pārbaudījis daudzu šā gadsimta auto rādījumus. Visai mazu kļūdu ieregulējuši, piemēram, “VW” un “Audi” (2–3%), arī “Ford”. Mans “Nissan Qashqai” turpretim dzīvo tuvu kļūdas limitam. 90 km/h vietā tas rāda optimistisku simtu (ar standarta riepām).
Ko darīt? Tehniskā apskatē spidometru nepārbauda. Klasiskajās servisu apkopēs arī ne. Primitīvākā kontrole – šosejas kilometrs (precīzi ir tikai jaunbūvēto ceļu attālumu stabiņi!) un hronometrs. Spidometram rādot 90, pulkstenim būtu jānoskaita 40 sekundes. Kļūdu un korekcijas aprēķināsiet paši. Modernāka metode – GPS. Amerikāņu globālās pozicionēšanas sistēmas uztvērēji jau sen vairs nav jāmeklē specializētos veikalos. Ar tiem apgādāti daudzi mobilie telefoni un planšetdatori. Dažādu veidu spidometru aplikācijas šajos aparātos lejuplādējamas un instalējamas bez maksas. Rādījumu precizitāte (vēlams, uz taisna ceļa un klajā vietā, uztvērējam atrodoties uz priekšējā paneļa, nevis zem metāla jumta) – līdz pat kilometru desmitdaļām. Ja sava uztvērēja nav, palienējiet no kāda un brīdi dažādos režīmos paspēlējieties. Drīz spidometra korekcijas jau būs atrastas un pierastas. Varbūt kļūsiet dažviet ātrāks un citiem mazāk traucējošs.
