Vika Oļehnoviča, filoloģe: “Stresa situācijās nav viegli reaģēt, tāpēc grūti atcerēties šos numurus. Vairāk piepūloties, varu atcerēties numuru 112. Domāju, ka tie tiek nepietiekami popularizēti. Cilvēkam ir grūti atcerēties, ja tos tikai pāris reižu redzējis vai dzirdējis.

Lasītākie

“Izārdīs Latviju pa vīlēm!” Soctīklotāji “izceļ saulītē” vecu premjeres ierakstu soctīklos, kas izsauc viedokļu vētru

“Asaras acīs!” Tantiņas pie Matīsa kapiem tirgo puķu vainagus. Kāds izsauc policiju, bet viņa rīcība pārsteidz

“Latvija ir iegājusi Nāves spirālē! Ar čurainu lupatu jāpatriec!” Hermanis par politiķiem, kuri valsti ved uz “kapiem”

Lasīt citas ziņas

Jāveido speciāli bukleti, vairāk jāreklamē. Lai cilvēks bez piepūles atcerētos, šie numuri jāskandina visur! Jārēķinās, ka cilvēki ir ļoti dažādi – kādam labāk attīstīta redzes atmiņa, kādam – dzirdes.”

Aleksandra Smirnova, studente: “Domājot par šiem numuriem, uzreiz atceros numuru 911, bet tās ir zināšanas no Holivudas filmām. Par visiem numuriem neesmu informēta, daļēji esmu droša tikai par 112, jo pašai reiz nācās uz to zvanīt. Uzskatu, ka ārkārtas zvanu numuri jāpopularizē daudz vairāk. Neesmu vienīgā, kas ir tik maz informēta. Kā viens no popularizēšanas veidiem varētu būt speciāli informācijas plakāti daudzdzīvokļu māju kāpņu telpās. Vēl varētu tos ieprogrammēt arī mobilo sakaru operatoru SIM kartēs.”

VIDEO. Netālu no Viļņas lidostas avarējusi DHL kravas lidmašīna! Tā nogāzusies divstāvu dzīvojamās ēkas pagalmā, ir viens bojāgājušais

VIDEO. “Nav ko elpot. Viss ir dūmos.” Antaljas lidostā aizdegusies Krievijas pasažieru lidmašīna

Rīts sācies ar brāzmainu vēju! Kāds būs dienas turpinājums?

Ruta Šeršņova, bibliotekāre: “Ja atgadītos kāda nelaime, es zvanītu pa tālruni 112. Zinu, ka 113 ir ātrās palīdzības numurs, taču stresa situācijā var aizmirst gan šo numuru, gan visus pārējos. Šos numurus esmu redzējusi internetā un televīzijā, taču uzskatu, ka tos noteikti vajadzētu vairāk popularizēt gan sociālajā vidē, gan televīzijā, gan avīzēs. Protams, jāstrādā arī ar bērniem skolās, lai viņi kopš mazām dienām zinātu, kā rīkoties.”

Indulis Ķēniņš, pensionēts pedagoģijas zinātņu doktors, vēsturnieks: “Numurus, kur zvanīt nelaimes gadījumos, pārzinu pietiekami labi. Informācijas netrūkst, un arī tās kvalitāte ir pietiekami laba. Informāciju vienmēr esmu guvis televīzijas pārraidēs. Pagājušajā gadā, kad man bija pēkšņas veselības problēmas, es zvanīju pa 113 un saņēmu nepieciešamo palīdzību. Neskatoties uz savām labajām zināšanām, uzskatu, ka šie numuri ir jāpopularizē – ļoti daudziem cilvēkiem vēl aizvien nav pietiekama izpratne par šo numuru lietošanu. Popularizēšanai ieteiktu presē un televīzijā biežāk ievietot reklāmas, ielās plakātus un tamlīdzīgus informatīvos materiālus.”

Līga Salceviča, skolniece: “Vienmēr esmu zinājusi, kur jāzvana, ja notiek kāda nelaime. Ļoti bieži skolotāji stāsta, kurš numurs attiecīgajā situācijā ir jāizmanto. Taču skola nav vienīgā vieta, kur es par to uzzinu, mājās arī tētis palaikam atgādina, kur zvanīt un kā rīkoties. Man liekas, ka par šiem numuriem būtu vairāk jāinformē cilvēki, izmantojot televīziju, radio un avīzes. Taču arī vecākiem, vecvecākiem un citiem pieaugušajiem jāmāca bērni, lai pieaugot viņi zinātu visus numurus un ārkārtas gadījumā varētu palīdzēt gan sev, gan citiem.”