Vai zināt, ka 10% no Latvijas teritorijas ir purvi un liela daļa savu esamību sākuši kā ezeri? 0
Ilze Ozola, Ezeru un purvu izpētes centrs, žurnāls “Baltijas Koks”
I daļa
Ir vairāk nekā skaidrs, ka purvam, pārspējot pašu populāro Greju, ir vismaz 150 nokrāsas, un šoreiz par 15 no tām no mana skatpunkta.
Purvs man
Es saku, ka esmu purvā līdz ausīm un katru gadu eju arvien dziļāk. Visus savus zinātniskos grādus līdz pat doktora grādam esmu ieguvusi, pētot purvus. Arī kūdras ieguves aspekts man ir ļoti tuvs – esmu septiņus gadus strādājusi Kūdras ražotāju asociācijā. Tikpat daudz laika esmu veltījusi Atbildīgi iegūtas kūdras sertifikācijas (Responsibly Produced Peat) izveidei un ieviešanai.
Jau vairāk nekā divus gadus kopā ar kolēģiem no Ezeru un purvu izpētes centra vadu pārgājienus ar purva (sniega) kurpēm. Tajos stāstām, skaidrojam, urbjam, pētām mikroskopos, tāpēc tos esam nodēvējuši par Purva akadēmiju. Šobrīd veicu pēcdoktorantūras pētījumu Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā Silava par purvu rekultivācijas iespējām.
Paralēli kopā ar kolēģiem no Igaunijas, Lietuvas un Vācijas īstenojam projektu par paludikultūrām (augu kultūras, kas aug uz mitrām organiskām augsnēm) Baltijas valstīs. Un, lai būtu purvā līdz ausīm, dzīvoju mājā ar nosaukumu Purvīši.
Purvs ekonomikai
Mūsdienu aktuālais jautājums – būt vai nebūt kūdrai? Kamēr mēs dzīvojām vīrusa mākonī, Eiropa izlēma, ka nebūt. Latvijā domas dalās – ražotāji tagad dara, ko var, lai šo lēmumu mainītu, savukārt ministrijās vienotības nav. It kā jau saprot, ka kūdra ir vitāli svarīga gan mežiem, gan pārtikas nodrošināšanai, bet tas zaļais kuģis uzņēmis citu kursu, un, ai, kā bail būt neērtiem un uzprasīties uz sankcijām.
Kūdras ieguve šobrīd norit aptuveni 15 000 hektāru platībā, un tā mums nodrošina darbu 2200 darbiniekiem un eksportu vairāk kā 200 miljonu eiro vērtībā, trešo daļu no Eiropā izmantotās kūdras daudzuma iegūstam Latvijā.
Ja aizliegsim kūdras izmantošanu substrātu ražošanai, daudzi no mums nevarēs atļauties ne tikai lietot elektrību, gāzi, dzīvot siltā mājoklī, bet arī ēst svaigus augļus, dārzeņus un zaļumus. Arī meža atjaunošana labākajā gadījumā kļūs daudz dārgāka, jo atrast alternatīvu substrāta izejvielu ietvarstādiem nebūs ne lēti, ne ātri.
Esošajos kūdras izstrādes laukos guļ vēl kāds neizmantots resurss, kurš, iespējams, tieši šoziem piedzīvos renesansi – tumšā jeb kurināmā kūdra, kuru nozare ir apsolījusi vairs neiegūt, bet tas bija ilgi pirms 24. februāra.
Purva deviņas dzīvības
Vai zināt cik daudz purvu ir Latvijā? Viena cipara nav – atkarībā no lieluma 6000–9000 jeb aptuveni 10% no Latvijas teritorijas. Vai zinājāt, ka liela daļa no tiem savu dzīvi sākuši kā ezeri? Tad tie aizauga, pārpurvojās, daži kā rūgstoša rauga mīkla izkāpa no bļodas, tāpēc uzprasījās uz meliorāciju, daži kļuva pievilcīgi lauksaimniekiem un mežsaimniekiem (apmēram 23%), kūdriniekiem (4%), bet vēl dažus apjoza ar neredzamu aizsardzības jostu (35%), pārējie (35%) ir vienkārši purvi – ne kā izmantoti, ne aizsargāti.
Latvijas teritorijā purvam izveidoties nav grūti – mums ir viegli viļņots reljefs, nokrišņu daudz, iztvaikošanas maz un visam bonusā – sliktā stāvoklī esošās meliorācijas sistēmas. Tur, kur ilgstoši krājas ūdens, veidojas purvs.
Kas notiek ar purvu, kad to nosusina? Visbiežāk tas apaug ar mežu. Ir purvi, kas nav nosusināti un tāpat apaug ar mežu. Kas notiek ar purvu, kad no tā izrok kūdru? Ja vien purvs var padzerties – ir nokrišņi un pa grāvjiem neaiztek ūdens, tas turpina savu dzīvi kā purvs – uzkrāj kūdru un ar laiku izkāpj no bļodiņas.
Teiču purvā kūdras pieaugums pēdējo 150 gadu laikā bijis vidēji 3 mm, kas nozīmē, ka 1000 gados var uzkrāties 3 m kūdras. Jā, purva veidošanās prasa vairākus tūkstošus gadus. Tas nav ātri, salīdzinot ar cilvēka mūžu, bet ir ātri, salīdzinot ar Zemes mūžu.
Purvs zinātnei
Pirmie purvi sāka veidoties, kad beidzās pēdējais ledus laikmets (pirms apmēram 15 000 gadu) un klimats kļuva siltāks. Pa šo laiku tie savos kūdras slāņos ir saglabājuši informāciju par daudzām vides izmaiņām. Tie zina, kāda Latvijas teriotrija izskatījās tundras kleitā, zina, kad te parādījās pirmie cilvēki, kad viņi sāka izcirst mežus, audzēt labību. Tie ir redzējuši plašus platlapju mežus, ugunsgrēkus un pat ieelpojuši vulkāniskos pelnus no Islandes. Iespējams, arī mūsu purvi, tāpat kā purvi Dānijā un Īrijā, glabā purva mūmijas. Pavisam noteikti tie glabā kara laikā notriektās lidmašīnas un kritušos kareivjus.
Purvam ir atbildes uz daudziem jautājumiem, arī uz tiem, ko mēs vēl nemākam pajautāt. Mēs vairs nebūsim, bet purvi būs un nākamajām paaudzēm stāstīs stāstu par to, kādā pasaulē mēs dzīvojām.
Purvs elpas aizraušanai
Vai esi bijis purvā saullēktā? Tas ir skats, kas jāredz katram latvietim un Latvijas ciemiņam. Manuprāt, purva saullēkti visskaistākie ir augustā. Purvs ir biezā miglā un cauri mazo priedīšu siluetiem un miljoniem zirnekļu tīklu kāpj liela, oranža bumba.
Kaut kur tālumā dzird dzērvju klaigas, tās pārlaižās pāri purvam, un tas brīdis paliek ierakstīts teju DNS, izraisot atkarību, jo to gribas pieredzēt vēl un vēl… Es purvā eju ar purva kurpēm, jo bieži vien skaistākie skati paveras pie purva akačiem, kad no tiem kāpj miglas vāli un saule atspīd ūdenī.
Divi purvi, kuros arī saullēkts no purva laipas gala, būs skaists, ir Planču purvs pie Staiceles un Niedrāju-Pilkas purvs pie Pāles. Jā, abi, tāpat kā es, dzīvo Limbažu novadā.
Uz tikšanos nākamajā žurnāla ” Baltijas Koks” numurā, kad stāstīšu par purva aptieciņu, purvu izglītībai, fitnesam, ogleklim un komandas saliedēšanai.
