Vai ziņas par tūrisma nāvi ir pārspīlētas? 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pēc Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) aplēsēm, Covid-19 dēļ ceļošanas apmēri pasaulē šogad saruks par 40% līdz 70%.
Tomēr ārvalstu mediju ziņotais liecina, ka ziņas par tūrisma nāvi ir stipri pārspīlētas. Pamazām atvieglojot pārvietošanās, pulcēšanās, atpūtas un izklaides pasākumu ierobežojumus, Eiropas valstu valdības šobrīd saviem pilsoņiem dod vairāk vai mazāk stingrus mājienus atvaļinājuma laikā apceļot dzimto zemi.
Lai arī, piemēram, Itālijā, Francijā, Zviedrijā joprojām pastāv pat iekšējās pārvietošanās ierobežojumi, lēš, ka vasaras vidū tos atcels un, iespējams, šo varēs saukt par Eiropas iekšzemes tūrisma aktivizēšanās gadu.
Tā Vācijā un Norvēģijā jau tagad vērojams liels pieprasījums pēc kemperu, motorlaivu un kuteru īres, tūrisma maršrutiem dabā, ar teltīm. Kempingu turētāji būs ieguvēji.
Uzplaukumu paredz arī velotūrismam. Par aizjūras ceļojumiem gan pagaidām likts aizmirst, un tie tūroperatori, kas orientējās uz augstu servisa līmeni cienošajiem, tā saucamajiem “all inclusive” (“viss iekļauts”) ceļotājiem, tā arī paliks zaudētājos.
“Apziņa, ka šobrīd, neriskējot nodarīt kaitējumu savai veselībai, ceļot uz tālām zemēm vairs nevar, sniedz katram iespēju pārdomām.
Tas dod jaunas zināšanas par to, kā iegūt mieru, ko var baudīt arī dabiskā vidē. Uzvarēs ilgtspējīgais tūrisms,” intervijā Vācijas raidītājam “Deutsche Welle” paudis Heilbronnas universitātes tūrisma vadības profesors Kristians Buers.
Ziemeļeiropā, kur vietējais dabas tūrisms tradicionāli cieņā, daudzi ļaudis tomēr labprāt vasarā deva priekšroku Itālijas, Spānijas vai Grieķijas pludmalēm. Norvēģijas premjere Erna Solberga intervijā valsts telekanālam NRK nesen skaidri paziņoja, ka valdība neakceptēs šādu kustību: “Mums nav nepieciešams importēt jaunu infekciju brīdī, kad pār situāciju iedibināta kontrole.”
Norvēģu tūrfirmas ievēro valsts Ārlietu ministrijas norādījumus un perspektīvā iespējamo ārvalstu tūru vietā rekomendē “zaļos ceļojumus” pa valsti.
Piemēram, ar e-auto, ko ļauj valstī plaši izveidotais uzlādes staciju tīkls. Oficiālu ierobežojumu ceļošanai uz ārzemēm nav, taču tiek praktizēti pēc iespējas apgrūtinošāki atgriešanās nosacījumi, lai pilsoņi krietni padomātu, vai vērts sapņot par saulainu kūrortu, ja dzimtenē pēc tam gaidāms daudz neērtību.
Tiesa, mediji apgalvo, ka ne mazums norvēģu joprojām gatavi piekrist 10 dienu karantīnai pēc atgriešanās, ja vien tiem ļautu aizbraukt uz siltajām zemēm. Tomēr varasiestādes brīdina, ka Covid-19 situācijas pasliktināšanās gadījumā šādiem ceļotājiem nāksies rēķināties ar vēl bargākiem atgriešanās nosacījumiem.
Šveicē ik gadu ceļojumos uz ārvalstīm dodas 55% pilsoņu, bet arī šajā kalnu zemē valdība mudina iedzīvotājus pavadīt atvaļinājumu uz vietas un ar saviem maciņiem atbalstīt tūrisma sektoru, kas cietis zaudētās slēpošanas sezonas dēļ.
Vēl lielāks uz ārzemēm ceļojošo īpatsvars – ap 60% – ir Vācijā. Tur tūrisma sadaļas medijos pilda reklāmmateriāli par lielisko atpūtu pie Baltijas jūras, Bavārijas Alpos vai gleznainajā Šprēvaldē. Vācijas Ziemeļjūras piekrastes kūrortos, kur sezona jau sākusies, spēkā ir prasība, ka atpūtniekam viesnīcā jāapmetas vismaz uz nedēļu.
Uz dienu vai dažām numurus izīrēt aizliegts. Tikmēr Vācijas kaimiņzemē Dānijā, kur režīma atslābums gaidāms jūlijā, vērojama reta parādība – parasti trīs no četriem piejūras vasaras namiņiem atvaļinājumu sezonai “izķer” turīgie vācieši, bet tagad, kad šo klientu nav, tos pastiprināti rezervē paši dāņi.
Visnelāgākajā situācijā nonākušas valstis, kuru budžeti un iedzīvotāju ienākumi ierasti atkarīgi no ārvalstu tūristiem.
No Covid-19 smagi cietušajā Itālijā, kur tūrisms dod 10% IKP, pat vietējiem līdz jūnija vidum liegts bez īpašas nepieciešamības šķērsot sava reģiona robežas. Par ārvalstu tūristu uzņemšanu vēl daudz jautājumu, taču ir cerības uz jūniju. Apzinoties, ka daudziem itāliešiem finansiālo sarežģījumu dēļ ceļošana tagad var nebūt prātā, Itālijas valdība pasludinājusi, ka kritērijiem atbilstošas ģimenes varēs saņemt 500 eiro pabalstu atvaļinājuma pavadīšanas vajadzībām.
Par gatavību subsidēt ceļotājus no kontinenta paziņojusi arī Sicīlijas salas pašvaldība. Savukārt Spānijas varasiestādes, par spīti tam, ka tūrisms ienes pat vairāk nekā 14% no IKP, likušas skaidri noprast, ka šovasar neatbalstīs ārvalstu atpūtnieku plūdus. Paši spāņi pārpilda vietējo aviokompāniju reisus, kas dodas uz Covid-19 relatīvi maz skartajām Kanāriju salām, tāpat Baleāru salu arhipelāgu, kurās ietilpst arī slavenā Maļorka.
Radusies ideja, ka abus arhipelāgus varētu pasludināt par Eiropas tūrisma “zaļajām zonām”. Pagaidām saskaņā ar mediju ziņoto Baleāru salu pašvaldība gan nonākusi neērtā situācijā – pēdējās nedēļās to ar dažādas niknuma pakāpes vēstulēm “bombardē” simtiem Vācijas pilsoņu, kas taujā, kad varēs atgriezties savos sezonas īpašumos, par kuriem tie maksā nekustamā īpašuma nodokli, taču nevar izmantot.
Maļorka pludmaļu un izklaides iespēju dēļ ir ārkārtīgi populāra vāciešu vidū, tādēļ to nereti dēvē par “Vācijas 17. federālo zemi”.
2019. gadā salu apmeklēja 4,5 miljoni tūristu no Vācijas. Tagad vācieši draud, ka pārskatīs savas investīcijas. Reģionālā pašvaldība cer, ka ārvalstniekus Maļorkā varētu “kontrolēti” sākt ielaist jūlijā.
Tā gan būtu tikai daļa problēmas, jo vēl jādomā par sociālo distancēšanos sauļojoties. Grieķijā, kur pagājušās nedēļas nogalē pludmales atvērtas vietējiem atpūtniekiem, ir nosacījums, ka starp pludmales saulsargiem nedrīkst būt mazāk par 4 metru atstatumu.
Ekspertu ieskatā, restorānu galdiņu un pludmales sauļošanās vietu norobežošana ar pleksiglasa barjerām ir reāla perspektīva, vismaz līdz vakcīnas iegūšanai.
Runājot par norobežošanos pludmalēs, Vācijā jau tiek spriests par iepriekšējos gadsimtos arī Rīgas jūrmalā populāro pīto pludmales sēdkurvju renesansi – agrāk atpūtnieki tajos tikai patvērās no vēja, bet mūsdienās šķietami vecmodīgā konstrukcija iegūst papildu funkciju.
