Latvijā kvieši ir visplašāk audzētie un saimnieciski nozīmīgākie graudaugi – sējumi aizņem vairāk nekā 50% no kopējās laukaugu platības. Pēc Zemkopības ministrijas datiem, intensīvas graudkopības apstākļos vidējais ziemas kviešu graudu ražas līmenis valstī 2016. gadā bija 4,8 t/ha un 5,15 t/ha 2017. gadā. Karstajā un sausajā 2018. gada vasarā vidējā kviešu graudu raža samazinājās līdz 4 t/ha, toties 2019. gada prognozes liecina atkal par ražas kāpumu virs 5 t/ha.
Pateicoties jaunajām augu audzēšanas tehnoloģijām un zinātnes sasniegumiem ģenētikā, augu selekcijā, kā arī uzlabojot kviešu šķirņu izturību pret bīstamākajām slimībām, pasaulē kviešu raža ir ievērojami palielinājusies, dažās valstīs, piemēram, Lielbritānijā, tā ir pat dubultojusies – vidēji no 4 t/ha 1960. gadā līdz 8 t/ha 2018. gadā. Zinātniskie pētījumi liecina, ka pasaulē pieprasījums pēc kviešu graudiem 2050. gadā palielināsies par 60%, bet klimata izmaiņu un apkārtējās vides radītā stresa dēļ saražotā produkcija var samazināties par 29%.
Ziemas kviešus var uzskatīt par vienu no izturīgākajām kultūraugu sugām pret apkārtējās vides izraisīto stresu. Augiem ir jāspēj pielāgoties zemai temperatūrai ziemošanas laikā, jāizdzīvo pavasarī, kad, veģetācijai atjaunojoties, diennakts temperatūra ir ļoti mainīga. Tomēr arī ziemas kvieši, tāpat kā jebkurš cits kultūraugs, krasi reaģē uz temperatūras un mitruma režīma izmaiņām veģetācijas periodā, izmainot savas morfoloģiskās, bioķīmiskās un fizioloģiskās īpašības. Pārlieku augsta gaisa temperatūra un mitruma deficīts augsnē saīsina augu veģetācijas periodu, kavē barības vielu uzņemšanu pietiekamā daudzumā, negatīvi ietekmē produktīvo cerošanu, samazina vārpas garumu, kā arī graudu skaitu vārpā. Tādējādi veidojas sīki, nepilnvērtīgi graudi un raža ir zemāka, nekā bijis cerēts.
Pasaulē katru gadu karstums un sausums samazina graudu ražu par apmēram 40%. Zinātnieki ir izpētījuši, ka karstuma izraisīts šoks var pārtraukt proteīna sintēzi kviešu graudos un enzīmu darbību, kā arī bojāt augu šūnu membrānas. Tas visnegatīvāk ietekmē ziemas kviešus ziedēšanas un graudu veidošanas laikā. Šķirņu izturība pret sausumu ir ļoti atšķirīga, tā ir kompleksa pazīme, un tāpat kā ziemcietību to kontrolē liels skaits gēnu.
Jaunu ražīgu, pret stresa apstākļiem izturīgu šķirņu izveidošana un audzēšana stabilizētu ekonomisko situāciju, saglabātu vai pat palielinātu graudu tirgu pasaulē un nodrošinātu iedzīvotājus ar pārtiku nākotnē.
Ziemcietība vairs nav svarīgākā šķirnes īpašība
Latvijā katru gadu ienāk liels skaits jaunu ziemas kviešu šķirņu, kas selekcionētas Eiropas valstīs un arī Latvijā. Pēdējos gados ziemošanas apstākļi visām šķirnēm ir bijuši samērā labvēlīgi, tāpēc viss, kas rudenī iesēts, pārziemoja un spēcīgais zelmenis jau bija drošības garants labai ražai nākamajā gadā. Protams, ja to neapdraudēja sausums vasarā. Ziemcietība šobrīd vairs netiek uzskatīta par vissvarīgāko ziemas kviešu īpašību. Tomēr derētu atcerēties, ka 2012./2013. gada ziemā kailsals izpostīja vairāk nekā 80% ziemas kviešu sējumu Latvijā un skaidri parādīja, ka ir mazāk ziemcietīgas un ir arī ļoti ziemcietīgas šķirnes.
Kaut nedaudz, tomēr, jau iegādājoties sēklas materiālu, ir iespējams prognozēt šķirnes ziemcietību, zinot šķirnes izcelsmes valsti. Katrā ziņā tā būs atšķirīga šķirnei, kas selekcionēta Dienvidpolijā, Vācijā vai arī ziemeļvalstīs – Somijā, Zviedrijā vai Norvēģijā. Latvijā selekcionētās šķirnes tiek izvērtētas 15–20 gadu garumā selekcijas laukā, tādējādi šķirnes un līnijas ar zemu ziemcietību tiek izbrāķētas jau pašā selekcijas procesa sākumā.
Reklāma
Reklāma
Šķirņu sausumizturība kā pazīme līdz pat 2018. gadam netika vērtēta, jo Latvijā veģetācijas perioda laikā nokrišņu daudzums bija pietiekams vai pat pārāk liels. Savukārt izvērtēt šķirņu sausumizturību var tikai konkrētos apstākļos, kad augsnē ilgstoši ir mitruma deficīts.
Latvija teritorijas ziņā ir neliela, bet augsnes un meteoroloģiskie apstākļi ir ļoti atšķirīgi ne tikai reģionos, bet bieži vien pat pagasta robežās. Arī katras šķirnes uzvedība atšķirīgos audzēšanas apstākļos būs atšķirīga.
Šķirņu izmēģinājums Stendē
Lai salīdzinātu un izvērtētu Latvijā plašāk audzēto ziemas kviešu šķirņu graudu ražas stabilitāti dažādos meteoroloģiskajos apstākļos, Ziemeļkurzemē Agroresursu un ekonomikas institūta Stendes pētniecības centrā 2016., 2017. un 2018. gadā konvencionālās selekcijas augu sekā iekārtoja izmēģinājumus ar 25 Latvijā plašāk audzētajām ziemas kviešu šķirnēm, kas selekcionētas Latvijā, Vācijā, Polijā un Dānijā.
Sēju visos gados veica Ziemeļkurzemei optimālā termiņā – no 15. septembra līdz 25. septembrim. Priekšaugs bija griķi, ko sasmalcināja ziedēšanas fāzē un iestrādāja augsnē. Lauciņu lielums – 5 m2 trijos atkārtojumos, izsējas norma – 450 dīgstošu sēklu uz m2.
Sēklas kodinātas ar kodni Maxim Star 0.25 (darbīgā viela: 18,75 g/l fludioksonils + 6,25 g/l ciprokonazols). Rudenī pirms sējas augsnē iestrādāja komplekso mēslošanas līdzekli NPK 6–26–30 300 kg/ha. Pavasarī pēc augu veģetācijas atjaunošanās tika dots amonija salpetris 250 kg/ha, otro reizi veikta kviešu papildmēslošana kviešu stiebrošanas fāzē – 125 kg/ha. Lai labāk novērtētu šķirņu veldres un slimību izturību lauka apstākļos, augu augšanas regulatoru un fungicīdu nelietoja.
Novāktā graudu raža pārrēķināta ar 100% tīrību un bāzes mitrumu 14%.
Lai noteiktu ziemas kviešu šķirņu spēju pielāgoties apkārtējai videi, izmantota zinātnieku Finlay K.W., Wilkinson G.N. rangu novērtējuma metode (Finlay, Wilkinson, 1963).
Meteoroloģiskie apstākļi
Gaisa temperatūra un nokrišņu daudzums Stendē 2016. un 2017. gadā augu veģetācijas periodā bija piemērots, lai veidotos augstas ziemas kviešu graudu ražas. Savukārt 2018. gadā ilgstošais mitruma deficīts augsnē un gaisa temperatūra virs 25 °C laikā no kviešu vārpošanas līdz pat pilngatavībai visām šķirnēm negatīvi ietekmēja augu cerošanu, produktīvo stiebru un graudu veidošanos. Trūkstot mitrumam augsnē, augi nespēja uzņemt un izmantot mēslojumu. Agrajām šķirnēm (‘Fredis’ un ‘Edvins’) Stendē 2018. gada 6. jūnijā ziedēšanas fāzē vēl papildus sausuma izraisītajam stresam nācās pārdzīvot spēcīgu salnu un mēneša zemāko gaisa temperatūru (-1,6 °C).
Jūlijā karstais laiks un sausums turpinājās. Stendē vidējā gaisa temperatūra bija 19,8 °C – tāda pati kā vidēji visā Latvijā. Karstākais laiks bija, sākot ar jūlija 2. un 3. dekādi, kad 19 dienās no 21 temperatūra dienā pakāpās virs 25 °C. Nokrišņu daudzums jūlijā bija tikai 37,5% no normas. Tā kā karstais un sausais laiks sekmēja augu priekšlaikus nogatavošanos, ziemāju novākšanu sāka jau jūlija pēdējā nedēļā.
Ziemošanas apstākļi visos trijos gados bija apmierinoši, un šķirņu ziemcietība novērtēta kā laba (5–9 balles).
Šķirņu ražas stabilitātes vērtējums
Labvēlīgā meteoroloģiskā situācija Stendē 2016. un 2017. gadā, pietiekams mitruma nodrošinājums augsnē un atbilstoša gaisa temperatūra augu veģetācijas laikā, kā arī barības vielu nodrošinājums ziemas kviešiem veicināja augstu graudu ražu veidošanos. Vidējā graudu raža 2016. gadā bija iegūta 10,19 t/ha (robežās no 8,49 līdz 11,87 t/ha), 2017. gadā – 8,58 t/ha (robežās no 6,38 līdz 10,46 t/ha).
Savukārt 2018. gadā Ziemeļkurzemes klimatiskajiem apstākļiem neraksturīgi augstā gaisa temperatūra (virs 25 oC) un nepietiekamais nokrišņu daudzums augu veģetācijas laikā negatīvi ietekmēja visu ziemas kviešu šķirņu attīstību, graudu ražu un kvalitāti. 2018. gada karstajā un sausajā vasarā vidējā graudu raža bija zemāka nekā iepriekšējos gados – 6,36 t/ha (robežās no 4,07 līdz 8 t/ha).
Analizējot šķirņu stabilitāti ar rangu novērtējuma metodi (sk. tabulu), redzams, ka graudu ražas līmenis pa gadiem bija atšķirīgs. Divos gados (2016. un 2017. gadā) visaugstākā graudu raža bija šķirnei ‘Skagen’, bet 2018. gadā bija vērojams krass ražas samazinājums, un šķirne ierindojās tikai 18. vietā. Savukārt šķirne ‘Juliuss’ no 17. vietas 2016. gadā abus pārējos gadus (2017., 2018.) ražības ziņā bija 3. un 2. vietā. Šķirne ‘Xerxes’ visos gados uzrādīja augstu un stabilu ražas līmeni (4., 4., 1. vieta). Stabila un augsta ražība visos trijos gados bija arī šķirnei ‘Rotax’ (8., 5., 6. vieta). Visaugstākā raža 2018. gadā bija šķirnēm ‘Xerxes’, ‘Juliuss’, ‘Toras’, ‘KWS Emil’, ‘Fideliuss’, ‘Rotax’, ‘SW Magnific’ un ‘Producent’ (7,04–8 t/ha).
Karstā un sausā vasara 2018. gadā visvairāk ietekmēja augstražīgās un vidēji vēlīnās šķirnes. Krass ražas samazinājums (50–40%), salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, bija šķirnēm ‘Skagen’, ‘Olivin’, ‘Memory’, ‘DS Kovas’, ‘KWS Montana’.
Stendē izveidotajai agrīnajai šķirnei ‘Edvins’ un ‘Talsis’ ražas līmenis visos gados bija robežās no 5,56 līdz 9,76 t/ha, bet šķirnei ‘Brencis’ 6,98–9,61 t/ha; ražas samazinājums 2018. gadā bija par 28%.
Vai zema raža nozīmē – slikta šķirne?
Zema raža – tātad izvēlēta slikta šķirne. Tā nereti nākas dzirdēt. Ziemas kviešu šķirnes tāpat kā to audzētāji ir savstarpēji ļoti atšķirīgas, un, pirms pērk sēklu, vajadzētu iegūt pēc iespējas sīkāku informāciju par attiecīgās šķirnes audzēšanas nosacījumiem: vēlamo izsējas normu, augu garumu, veldres noturību, ziemcietību, slimību izturību. Šobrīd Latvijā visas ražošanā esošās šķirnes, ja tās ir labi pārziemojušas un tām ir nodrošināti optimāli apstākļi ražas veidošanai, pietiekams mēslojums un nepieciešamie augu aizsardzības līdzekļi, spēj nodrošināt ražības līmeni 6–9 t/ha un pat vēl vairāk. Tas redzams arī rangu tabulā – lai arī šķirne atrodas vienā no zemākajām vietām (23.–25.), ražības līmenis bija iegūts pietiekami augsts – virs 5 t/ha arī sausajā un karstajā vasarā.
Agrīnas un vidēji agrīnas ziemas kviešu šķirnes spēj produktīvāk izmantot ziemas/pavasara periodā uzkrāto mitrumu augsnē, veidojot virszemes masu, un nodrošināt stabilāku graudu ražu nelabvēlīgos meteoroloģiskajos apstākļos salīdzinājumā ar šķirnēm ar garu veģetācijas periodu. Vēlīnās šķirnes savukārt nebūs pārspējamas labos apstākļos, kad mitruma un temperatūras režīms būs augiem optimāls. Tomēr būtu jāņem vērā, ka smilšainās, kūdrainās, skābās un neiekoptās augsnēs labu kviešu ražu nav ko gaidīt arī optimālos meteoroloģiskajos apstākļos. Kviešu augšanai un attīstībai veģetācijas perioda sākumā optimālais temperatūras režīms vidēji būtu 15,5 °C, laika apstākļiem vajadzētu būt pietiekami siltiem un mitriem, bet vēlāk – pēc graudu noformēšanās – gaisa temperatūra nedrīkstētu ilgstoši pārsniegt 20–22 °C. Ja tā ir augstāka, fizioloģiskie procesi augā apstājas. Mēģinot situāciju labot, šajā laikā lietojot augu aizsardzības līdzekļus, jau tā karstuma stresa izmocītajiem augiem tiks nodarīts vēl lielāks ļaunums.
Dabā pārmaiņas notiek un notiks, un nekas cits neatliks, kā ar tām sadzīvot un mainīties līdzi, vēlreiz labi pārdomājot par šķirņu konveijera nepieciešamību saimniecībā, lauka izvēli un sabalansētām mēslojuma normām, par sējas laikiem un izsējas normām, lai nākamajā gadā visās neveiksmēs atkal nevainotu tikai šķirni.
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
