Eiropas Savienība ir piesardzīga pret Ķīnas projektu 2
Samits Pekinā
Senais Zīda ceļš, kas uzplauka Haņu dinastijas un Romas impērijas laikos, ieguva savu nosaukumu – tas gan notika vēlāk –, pateicoties uz Eiropu vestajai vērtīgākajai Āzijas precei. Tagad veidotā Jaunā Zīda ceļa nepieciešamību un arī vērtību galvenokārt nosaka visdažādāko Ķīnā ražoto preču milzīgie apjomi, kas nogādājami Eiropas tirgos. Senā tirdzniecības ceļa attīstībā bija ieinteresēti pārsvarā eiropieši. Šodien iniciatīvu uzņemas ķīnieši.
Samits Pekinā
To apliecināja Pekinas 14. un 15. maijā rīkotais samits ar 130 valstu pārstāvju piedalīšanos, kura mērķis acīmredzot bija panākt iespējami plašāku atbalstu programmai (“One Belt, One Road”), kas kalpotu par sava veida konceptuālu ietvaru arī investīciju turpmākai piesaistei un izlietojumam. Šim nolūkam 2014. gadā tika nodibināts “Zīda ceļa fonds”, kura darbību ir īpaši aktivizējis pašreizējais Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins, gan lielākoties gādājot par līdzekļu pieplūdumu fondā no Ķīnas Attīstības bankas un citiem valsts pārvaldītiem finanšu avotiem. Tādējādi dažādu objektu būvei jau atvēlētas summas vairāku simtu miljardu dolāru apmērā, un arī samitā tika solīts kārtējais naudas piešķīrums.
Citu valstu ieguldījums ir krietni pieticīgāks, un naudas arvien pietrūkst, jo jāīsteno vērienīgas ieceres – ostu, ceļu, dzelzceļu un citu infrastruktūras objektu būve Āzijā, Eiropā un arī Āfrikā. Precīzi izdevumu aprēķini nav izdarīti vai tie nav publiskoti, bet aptuvenās aplēses attiecībā uz vajadzīgajiem ieguldījumiem tikai Āzijā vien tiek izteiktas teju astronomiskos lielumos. (Piemēram, Āzijas Attīstības banka izskaitļojusi, ka līdz 2030. gadam būtu jāinvestē apmēram 26 000 miljardiem dolāru ekvivalenta summa.) Viens no finansējuma piesaistes veidiem būtu obligāciju izlaišana vietējās valūtās, taču šajā ziņā joprojām trūkst konkrētības.
