Vai zemenes jau zemē? 0
“Vēlos dārzā iestādīt dažas dobes zemeņu. Zeme ir sataisīta, bet stādus sola atvest tikai septembrī. Vai tad nebūs par vēlu? Vai septembrī stādītās pagūs ieaugt? Kādam jābūt stādīšanas attālumam?” Līvija A. Strenču novadā
“Kā zināt, vai pārdod jaunus, šā gada zemeņu stādus? Gribēju pirkt tirgū, izskatījās šaubīgi.” Elita Freimane Rīgā
Ja vēl neesat paguvuši iestādīt, to varat darīt arī tagad. Taču līdz septembra vidum zemeņu stādiem vajadzētu būt zemē, lai tie paspētu iesakņoties un sagatavoties ziemai.
Prasme izvēlēties
Stādīšanai izmanto tikai veselīgus stādus ar labi attīstītu, sazarotu sakņu sistēmu. Kam jāpievērš uzmanība?
• Vai stādi ir jauni? Viengadīgiem stādiem saknītes ir gaišā krāsā, tumšākas tās var būt saldētajiem frigo stādiem, kā arī kūdrā apsakņotajiem. Tumši brūnas, gandrīz melnas, pārkoksnējušās saknes, bez bārkstainām piesaknītēm un garš, brūns sakņu kakliņš liecina, ka stāds ir vecs vai arī inficēts ar kādu no sakņu – vadaudu slimībām.
• Vai nav iekaltuši? Ja stādiem ir iekaltušas saknes, tie ieaugsies slikti vai arī neieaugsies vispār.
• Aplūkojiet sakņu kakliņu! Tā ir vieta, kur beidzas saknes un sākas lapojums. Jo lielāks sakņu kakliņa diametrs, jo spēcīgāk attīstīts stāds un lielāka raža jau pirmajā audzēšanas gadā. Stāda centrā jābūt arī labi attīstītam galotnes pumpuram.
• Kādas ir stāda lapas? Tām jābūt zaļām un nebojātām, bet krāsas tonis un lapu lielums ir atkarīgs no šķirnes. Pēc lapām vien nevar spriest, vai stāds ir labi audzēts. Tomēr, ja lapojums ir pārmērīgi liels, bet sakņu sistēma salīdzinoši maza, augi, visticamāk, saņēmuši pārāk daudz slāpekļa mēslojuma. Tas var traucēt iesakņošanos un aizkavēt ziedu ieriešanos nākamā gada ražai.
Ja uz lapām ir plankumi vai manāmi tīklērces bojājumi (iedzeltena lapas plātne un tīklojums apakšā), tās pirms stādīšanas nogriež, atstājot 5 – 7 cm garus kātiņus. Augi labi ieaugsies arī bez lapām.
• Infekcijas pazīmes. Īpaši jāuzmanās, lai stādi nebūtu invadēti ar zemeņu ērcēm un nematodēm, ar ko pēc tam būs grūti cīnīties. Diemžēl stādu iegādes brīdī bojājumus grūti pamanīt, tie redzami tikai tad, ja infekcija ir ļoti stipra. Katrā ziņā nevajadzētu iegādāties stādus, kam lapas čokurojas!
Labāk pirkt stādus oficiāli reģistrētās stādaudzētavās, ko regulāri kontrolē Valsts Augu aizsardzības dienests, nekā tirgū pie nepazīstamiem pārdevējiem. Ja var atļauties dārgāk maksāt, ir vērts iegādāties tā sauktos meristēmu stādus, kas iegūti no audu kultūrā pavairotiem mātesaugiem. Tādi augi ir ražīgāki un parasti veido lielākas ogas, tie ir izturīgāki nelabvēlīgos vides apstākļos, tiesa, arī vairāk stīgo. Ražas iegūšanai jāiegādājas M1 un M2 paaudzes stādi, nevis M0 tieši no meristēmu laboratorijas. Lai saglabātu meristēmu stādu veselīgumu, tos nedrīkst stādīt blakus vecām, slimām un kaitēkļu bojātām zemenēm.
Vislabāk ieaugsies podiņos vai kasetēs apsakņotie, kas, protams, ir dārgāki nekā kailsakņu stādi. Tos pārstādot, netraumējas sakņu sistēma, tie arī neiežūst, tāpēc labāk ieaug.
Ja tūlīt pēc iegādes kailsakņus nevar iestādīt īstajā vietā, samitrinātus augus dažas dienas var glabāt pagrabā vai kādā citā vēsā telpā. Ja jāglabā ilgāk, stādus pierok augsnē un aplaista.
Stādīšana: soli pa solim
1. Vispirms iezīmē rindas un augu stādīšanas vietas. To var izdarīt, nostiepjot saiti, mērlenti vai ievelkot svītras ar marķieri vai kapli.
2. Ar stādāmo lāpstiņu izveido bedrīti ar stāvu sieniņu. Bedrītei jābūt nedaudz dziļākai par saknēm.
3. Stādu ievieto bedrītē pie stāvās malas, iztaisno saknes.
4. Pierauš augsni un piespiež tā, lai ap augu veidotos neliels padziļinājums un laistot neaizplūstu ūdens.
5. Iestādītos augus aplaista arī tad, ja augsne mitra. Tas nepieciešams, lai neveidotos gaisa kabatas un zeme labāk pieskalotos saknēm. Ja nav lietus, pirmās divas nedēļas pēc stādīšanas augi jālaista pastiprināti.
Kādā attālumā?
Stādīšanas attālumu izvēlas atkarībā no tā, kā zemenes audzēs: atsevišķās rindās, dobēs, uz vagu skaustiem vai kvadrātligzdās. Jāņem vērā arī šķirnes īpašības. Mazdārziņos lielākoties zemenes audzē dobēs – tā ir vieglāk izplānot stādījumus un apkopt augus. Visbiežāk veido divrindu dobes (60 – 80 cm platas), bet var būt arī dobes ar trim vai četrām zemeņu rindām.
Atkarībā no dobes platuma rindas izvieto 30 – 50 cm attālumā tā, lai no stāda līdz dobes malai paliktu vēl kādi 15 – 20 cm.
Augus rindās stāda pamīšus, vidējais stādīšanas attālums starp augiem ir 30 – 40 cm, bet šķirnēm, kas ļoti cieš no pelēkās puves vai veido augstus, labi aplapotus cerus, tas ir 40 – 50 cm. Ja stādījumu izmantos tikai gadu vai divus, stāda blīvāk, starp augiem atstājot tikai 15 – 20 cm.
Celiņu platumam jābūt tādam, lai varētu ērti staigāt, bet, ja kopšanai izmanto lauksaimniecības tehniku, tad atbilstoši tās gabarītiem.
Nereti augsnes mulčēšanai izmanto melno plēvi vai melno polipropilēna agrotīklu, to uzklāj pēc dobju izveidošanas, malas pierok. Dobēm pirms tam jābūt nolīdzinātām, augsnei – samitrinātai. Dobes vidusdaļu ieteicams veidot nedaudz paaugstinātu (elipsveida), lai vieglāk noplūstu liekais ūdens. Augu stādīšanas vietās mulčēšanas materiālā izdara apmēram 8 – 10 cm garus krusteniskus iegriezumus. Šim nolūkam izmanto nazi vai arī speciālu cirtni.
Uzziņa • Lai nākamajā gadā iegūtu lielāku ražu, zemenes vēlams iedēstīt pēc iespējas agrāk – vasaras vidū vai beigās. Rudenī stādītām nākamgad varētu būt maz ogu, jo pārstādot augiem traucēta ziedu ieriešanās. • Konkrētu datumu, līdz kuram drīkst stādīt zemenes, grūti noteikt – tas atkarīgs no laika apstākļiem rudenī. Mazāk ziemcietīgas šķirnes labāk stādīt pavasarī.
Svarīgi • Zemenes stāda tā, lai sakņu kakliņš būtu vienā līmenī ar augsnes virsmu. Nedrīkst apbērt augšanas pumpuru (stāda centrā) vai iestādīt tā, ka redzamas saknes. Tātad: ne par seklu, ne arī par dziļu! Citādi augi nīkuļos, tie var pat iznīkt. • Jāraugās, lai stādot nesaliektu saknes – arī tādi augi nespēs normāli attīstīties. • Jācenšas saknes pēc iespējas mazāk traumēt. Ja nepieciešams, apgriež atsevišķas pārāk garas saknes, kas traucē iestādīšanu. • Dažkārt, ja saknes ir nedaudz iekaltušas, pirms stādīšanas augus pamērcē ūdenī. Tomēr tas ir riskanti: ja kāds stāds inficēts ar slimībām vai kaitēkļiem, tad mērcot vienā un tai pašā ūdenī, infekcija var pāriet arī uz citiem. |
