Vai zārkā līdzi mirušajam drīkst likt krustu, fotogrāfijas un šķērītes? To zina tikai retais 6
Cilvēka bērēs mācītājs vai izvadītājs veic noteiktu rituālu – viņš nolasa runu, noskaita lūgšanas par mirušā dvēseles mierīgu ceļu. Tas viss ir zināms un skaidrs.
Visbiežāk mirušā radinieki labprāt ieliek zārkā, iedod līdzi uz To pasauli naudu, rotaslietas vai pulksteni, lietas, kas bija šim cilvēkam vajadzīgas ikdienā vai bija ļoti mīļas.
Savukārt lentes, ar kurām bēru laikā sasietas mirušā rokas un kājas, pēc tam tiek atraisītas un atstātas virszemē. Ekstremitātes parasti ir sasietas praktiskā nolūkā – tās vajadzīgas, lai rokas gulstas krusta formā. Turklāt, pateicoties saitēm, ja ķermenim iziet cauri kādi impulsi, tas nesakustēsies un nesabiedēs bērēs klātesošos.
Taču tradīcijas un rīcības ir atšķirīgas dažādās kopienās. Piemēram, radinieki dažkārt zārkā dod uz To pasauli līdzi mirušajam kādas noteiktas, dzīvē mīļas lietas, taču pēc ezotērikas, izrādās, ka to īsti nedrīkst izdarīt.
Šīs paražas bieži atspoguļo bailes no pārkāpumiem starp dzīvo un mirušo pasauli. Tās arī simbolizē cieņu pret mirušajiem un atbildību par dvēseles “ceļu”. Bēru paradumi atšķiras reģionāli, un daži var būt dziļi saistīti ar konkrētas dzimtas vai kopienas pārliecību.
Kas jāatceras par šo materiālu – horoskopiem, ezotērikai, mistikai un tamlīdzīgām lietām ir tikai izklaidējošs raksturs, tāpēc aicinām savus ikdienas lēmumus pieņemt, balstoties uz racionāliem apsvērumiem.
