Vai zaļā revolūcija Cēsīs? Beziepakojuma veikals – īstajā laikā 3
Cēsis šovasar ne pa jokam izbrīnīja ar paziņojumu, ka apņemas būt pirmā “zero waste” jeb bezatkritumu dzīvesveida pilsēta Latvijā. Vieni to nosauca par drosmīgu vai ambiciozu, citi – par lecīgu soli. Kā cēsniekiem veicas ar zaļo revolūciju?
Statistika liecina, ka Cēsis ar zaļumu vēl nevar īpaši lepoties – atkritumus šķiro mazāk par trešdaļu jeb 31% iedzīvotāju, šķirošanas konteinerus savās privātmājās izmanto ceturtdaļa namsaimniecību, pirmo beziepakojuma preču veikalu pilsētā atvēra tikai šovasar.
Tomēr domes vadībai bija gana liela dūša, lai sarunu festivāla “Lampa” laikā pievienotos biedrības “Zaļā brīvība” iniciatīvai “Tīri. Labi. Pilsēta bez atkritumiem”, apņemoties pilsētā ieviest bezatkritumu dzīvesveida pamatprincipus.
Solījumu samazināt piesārņojumu un uzlabot dzīves vidi līdz šim parakstījuši 14 uzņēmēji un 237 iedzīvotāji. Dome plāno zaļos uzņēmumus atzīmēt virtuālā kartē.
Domnieki sāk ar sevi
Domes vadība neslēpj, ka “zero waste” memorandam pievienojusies bez īpašas sagatavošanās un tikai pēc tam sākusi spriest, ko darīt tālāk. Konkrēts zaļais plāns vēl neesot uzrakstīts, toties sarīkotas tikšanās ar uzņēmējiem, tūlīt pat 11. – 12. oktobrī notiks bezatkritumu dienas “Cēsis. Tīri. Labi” ar mērķi izglītot cēsniekus, kā kļūt videi draudzīgākiem savā ikdienā.
“Šajā stāstā galvenais ir cilvēks – ja iedzīvotāji izpratīs mūsu apņemšanos un gribēs tai sekot, tad jau viss sastāsies savās vietās,” saka pašvaldības administrācijas vadītāja pienākumu izpildītājs Atis Egliņš-Eglītis un piebilst, ka pašvaldības darbinieku aptauja jau parādījusi, ka bezatkritumu idejai Cēsīs būs nākotne, jo starp šā gada domes iniciatīvām tā ar lielu pārsvaru ieguvusi augstāko novērtējumu.
Domnieki sākuši ar sevi un jau ieviesuši dažas pārmaiņas darba vietās. Papīra dvieļi aizstāti ar auduma, papīra krūzītes – ar stikla, notiek praktiska izpēte par zaļāku kafijas gatavošanu. Tiesa, no ūdens lielajos plastmasas bunduļos vēl neesot atteikušies, lai gan no krāna nāk labu labais. “Tas būs mūsu nākamais solis,” sola domes pārstāvis.
Pašvaldības mērogā aktuāls esot jautājums, kā panākt sociāli atbildīgus un patiesi zaļus iepirkumus, jo līdzšinējā pieredze rāda, ka publiskajai pārvaldei trūkst izpratnes un zināšanu par ekoproduktiem.
Videi draudzīgas pārmaiņas nepieciešamas publiskajos pasākumos, lai pēc saietiem nepaliek drazu kaudzes kā šovasar pilsētas svētkos, kur tika “saražoti” vairāki desmiti kubikmetru plastmasas atkritumu. Labu piemēru ar vairākkārt lietojamu plastmasas glāžu depozīta sistēmu glāzēm šogad jau parādījis festivāls “Lampa”, taču arī viņiem nav veicies tik gludi, kā cerēts.
“Vietējo uzņēmēju atbalstam grantu programmā “Dari Cēsīm” vajadzētu iekļaut īpašu bezatkritumu kritēriju, tā zaļās idejas varam attīstīt arī caur instrumentiem, kuri mums jau pastāv,” spriež A. Egliņš-Eglītis. Kā iespēju videi draudzīgu dzīvesveidu nostiprināt ilgtermiņā plānošanas dokumentos viņš redz pašvaldības attīstības programmu līdz 2026. gadam, kuras izstrāde nupat notiek.
Beziepakojuma veikals – īstajā laikā
Par “zero waste” idejas aktīvistiem ar praktisku risinājumu kļuvis beziepakojuma preču veikals “ieber.lv”, kuru Cēsīs šovasar atvēruši Agnese un Andris Gaidelioni, piepalīdzot abu vecāku ģimenēm.
“Mūsu pirmā atziņa – nākam īstajā laikā,” pasmaida veikala īpašniece. Dzīvojot mājās ar diviem maziem bērniem un regulāri pasūtinot pārtikas preces un tīrīšanas līdzekļus lielākos apjomos uz mājām, viņa nonākusi līdz lēmumam – pilsētā nepieciešams beziepakojuma veikals ar līdzīgu piedāvājumu.
Cerībā uz domes grantu programmas “Dari Cēsīm” finansējumu, iesniegusi projektu, taču tas nav saņēmis atbalstu. Startēšot atkal ar jaunām zaļās uzņēmējdarbības paplašināšanas idejām.
Pirmie trīs darbības mēneši parādījuši, ka virziens ir pareizais – līdzās pašu izvēlētajiem produktiem sortiments kļūst plašāks arī pēc pircēju lūguma un jau sasniedzis 500 dažādu preču klāstu.
“Tā pie mums atnāca izlejamās kaņepju, rapšu un citas eļļas, bārbeles ogas, mārdadžu sēklas,” A. Gaidelione uzskaita jaunumus.
Klientu ieguvumi – preces bez lieka iepakojuma samazina atkritumu apjomu, tātad arī ietaupa naudu. Pircējiem, kas šeit ieradušies bez līdzpaņemtiem maisiņiem vai citu iepakojumu, ir iespēja izmantot bezmaksas stikla burciņas vai iegadāties videi draudzīgāku taru.
Veiksmīgs bizness ir viens no “ieber.lv” mērķiem, taču ar to vien sāta sajūtu nevarot panākt. “Mūsu misija ir “zero waste” ideju attīstīt plašāk,” atzīst īpašniece, tāpēc uzņēmums pie sevis aicina ekskursantus no skolām, uzņēmumiem, lai plašāk iepazīstinātu ar bezatkritumu dzīvesveidu. Nupat ciemos pieteikušās divu Cēsu skolu klašu audzinātājas ar audzēkņiem, gribot karjeras nedēļā izmēģināt iepirkties ar saviem maisiņiem un burciņām.
Pats jaunākais piedāvājums mērķēts vietējo uzņēmumu darbinieku iepirkšanās ērtībām. Veikals ir gatavs piegādāt iepriekš izvēlētas preces tieši uz darba vietām bez liekas taras, būtiski ietaupot arī laiku, kuru cilvēks pavadītu veikalā, un iegādāto produktu apjomu, jo plānoti pirkumi ir viens no efektīvākajiem taupības instrumentiem. “ieber.lv” lielais un ambiciozais mērķis, lai Cēsis patiesi kļūst par pilsētu, kurā var iepirkties bez lieka iepakojuma.
Grūtākais ir pirmais solis
Par vietu, kur Cēsu pašvaldība sarīkoja pirmo “zero waste” dienu ar diskusiju par bezatkritumu dzīvesveida pilsētu, kļuva vecā alus darītava, tagad – zinātnes un mākslas centrs “Brūzis”, nesen kā iekārtojusies mākslas telpa un kafejnīca “Mala”. Līdzīgs pasākums ar afterpartiju šeit gaidāms arī oktobrī bezatkritumu dienu laikā, papildus piedāvājot palīdzību samainīt vai salabot saimniecībā derīgas lietas.
“Malas” īpašniecei un vadītājai Kristīnei Auniņai zaļais dzīvesveids nav ne jaunums, ne modes lieta, tomēr ievērot to savā mājā esot vieglāk nekā ieviest uzņēmumā. “Grūtākais ir spert pirmo soli, kad tas izdarīts, zaļās izvēles kļūst par pieradumu,” spriež K. Auniņa.
Kafejnīcā soli pa solim sākuši ar it kā vienkāršām lietām – iepērkot pārtikas produktus no tuvējiem audzētājiem un ražotājiem, pasniedzot ūdeni bez maksas no krāna, atsakoties no plastmasas salmiņiem, krūzītēm ar vāciņiem, salvetēs ietītām karotēm. “Malas” interjerā izmantotas tikai lietotas mēbeles, daudzas no tām atnesuši iedzīvotāji.
Vadītāja stāsta, ka nupat kafejnīcā ar kolēģiem sprieduši, kā atrisināt bioloģiskā komposta jautājumu, “zero waste” idejas esot daudz vieglāk ievest, ja tās saprot un atbalsta visi darbinieki.
“Esmu nonākusi pie atziņas, ka gan uzņēmējiem, gan pašvaldībai zaļajās izvēlēs un prasībās nevajag minstināties vai šaubīties, jo ir kaut kādas lietas, kuras vienkārši jānosaka kā norma,” viņa atzīst, par piemēru minot neseno pieredzi ar Baltijas Skicēšanas festivāla ēdinātājiem, kuriem noteikusi, ka visiem traukiem jābūt pārstrādājamiem vai atkārtoti izmantojamiem. Nevienam tas neesot sagādājis grūtības.
Par Cēsu pievienošanos iniciatīvai “Tīri. Labi” K. Auniņai tāpat kā daudziem citiem zaļi domājošiem cēsniekiem bijis prieks, taču reizē arī ziņkārība, kā to īstenos? Skaidrs, ka ne jau darbojoties pa vienam, individuāli, bet visiem kopā.
Atbalsta:
