Vai visi politiski represētie Rīgā brauks bez maksas? 14
Jūrmalas pilsētas iedzīvotājs Ojārs Bārda vērsās redakcijā, lai dalītos sarūgtinājumā pēc kāda brauciena Rīgas pilsētas sabiedriskajā transportā.
O. Bārda: “Esmu politiski represēta persona. Iekāpu trolejbusā, tā vadītājam uzrādīju savu represētās personas apliecību, vadītājs izsniedza bezmaksas jeb “o” braukšanas biļeti tāpat, kā tas notiek starppilsētu autobusos. Taču pēc dažām pieturām trolejbusā iekāpa “Rīgas satiksmes” kontrolieri. Viņi, paskatoties uz manu represētā apliecību, kas izsniegta Jūrmalas pilsētā, ieteica vai nu pirkt biļeti par pilnu cenu, vai tūlīt pat atstāt transporta līdzekli. Protams, no šā trolejbusa izkāpu. Taču iekāpu nākamajā, un, uzrādot represētā apliecību, vadītājs atkal izsniedza bezmaksas braukšanas biļeti. Tā veiksmīgi tiku līdz mana brauciena galamērķim Teikai un pēc tam atpakaļ uz centru. Neviens transportlīdzekļa vadītājs man nejautāja, no kuras pašvaldības esmu. Arī kontrole šoreiz negadījās.”
Ojārs Bārda atzina, ka viņš kā Jūrmalas iedzīvotājs savā pilsētā autobusos brauc bez maksas. Tomēr uzskata, ka Rīgā, valsts galvaspilsētā, šāds pakalpojums būtu jāsaņem represētajiem no visas Latvijas neatkarīgi no pašvaldības, kurā viņi deklarējuši savu dzīvesvietu. Līdzīgi domā grupa represēto personu no Bauskas novada. Viņu pārstāvis Helmuts minēja, ka represētie uz Rīgu visbiežāk braucot vai nu uz kādu no Rīgas slimnīcām, vai pie ārstiem speciālistiem. Tagad, ja no 1. februāra spēkā stāsies biļešu padārdzinājums (biļetes cena, pērkot pie vadītāja, 2 eiro), var gadīties, ka brauciens no autoostas līdz ārstniecības iestādei un atpakaļ izmaksās dārgāk nekā ceļš no Bauskas uz Rīgu! Vai tas ir normāli?
Sazinājos ar “Rīgas satiksmes” sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāju Baibu Bartaševiču. Viņa informēja, ka šobrīd attiecībā uz represētajām personām spēkā ir līdzšinējie nosacījumi: katra pašvaldība gādā par savā teritorijā dzīvojošiem politiski represētajiem, un tas nozīmē, ka patlaban Rīgas sabiedriskajā transportā bez maksas drīkst braukt vienīgi tie represētie, kuru dzīvesvieta deklarēta Rīgā. “Savulaik Rīgas dome jau vērsās pie valdības, aicinot piešķirt dotāciju, lai bezmaksas braucienus varētu nodrošināt arī citām iedzīvotāju grupām, tostarp politiski represētajām personām no visas Latvijas. Taču dotācija tika atteikta,” sacīja B. Bartaševiča.
Uzrunāju Latvijas Politiski represēto apvienības (LPRA) valdes priekšsēdētāju Gunāru Resno. Zinot, ka šobrīd politiski represētajām personām ir tiesības braukt bez maksas starppilsētu autobusos, jautāju, kad represētie varētu cerēt uz bezmaksas braucieniem Rīgas sabiedriskajā transportā? Pagaidām šis jautājums ar Rīgas domi neesot risināts, atzina G. Resnais. Uzklausot represētos – LPRA biedrus no visiem Latvijas novadiem – secināts, ka aktuālāks jautājums ir panākt, lai šie cilvēki varētu bez maksas izmantot piepilsētas autotransportu, tas ir, no sava pagasta aizbraukt līdz novada centram vai tuvākajai lielākajai pilsētai. Tas arī risināts ar Satiksmes ministriju, tā G. Resnais. “Nesteigsimies, pagaidīsim, kāds būs iznākums šai “epopejai”. Pašlaik esam vienojušies, ka no šā gada 1. marta piepilsētu autobusos represētajiem vairs nebūtu jāmaksā par braukšanas biļeti. Bet šī informācija, ko jums sniedzu, vēl ir neoficiāla,” teic represēto vadītājs, piebilstot – ja minētie atvieglojumi stāsies spēkā, varēs skatīt, kuru no esošajām prioritātēm represēto apvienība varētu risināt kā nākamo.
