Kuri milti ir veselīgāki? Kas ir pašbriestošie milti 0
Lasītājs jautā: “Veikalā ieraudzīju pašbriestošos miltus. Izlasīju uz iepakojuma, ka tiem pievienots cepamais pulveris. Kāda ir šo miltu jēga? Kurus miltus labāk izvēlēties? Vēl man interesē, kā miltiem nosaka šķiras, vieni ir augstākā labuma, citi pirmās un otrās šķiras milti.”
“Iespējams, šādi milti atvieglo gatavošanas procesu, tomēr es esmu visai piesardzīga pret produktiem, kas tiek piedāvāti jau apstrādāti vai daļēji sagatavoti,” uzskata uztura speciāliste Alise Kindzule. Pašbriestošie ir augstākās kvalitātes milti, kam pievienots cepamais pulveris. Arī daudzās ārzemju receptēs tie minēti (self-rising flour).
Augstākās kvalitātes milti uzturvērtības ziņā ir nevērtīgāki par rupja maluma pilngraudu miltiem. Labi ir rupja maluma milti, jo tajos ir vitamīni un minerālvielas. Kā zināms, grauds sastāv no apvalka (klijas), vidusdaļas (no tās gatavo augstākās kvalitātes miltus) un grauda dīgļa. Baltajos miltos dīglis un klijas ir atdalītas, tādējādi produkts zaudējis lielu daļu uzturvērtības.
Pilngraudu miltus iegūst, samaļot veselus graudus. Produkta garša ir daudz piesātinātāka un izteiksmīgāka, uzturvērtības ziņā tie ir daudz veselīgāki, jo saglabājušies vērtīgie vitamīni un šķiedrvielas. Uzturā lietojot pilngraudu miltus, tie dod ilgstošāku sāta sajūtu, uzlabo vielmaiņu (pārstrādājot tos, organisms tērē enerģiju). Tomēr šie milti ātrāk bojājas, tāpēc ir īsāks realizācijas termiņš, 3–4 mēneši (balto miltu derīguma termiņš ir vidēji divi gadi).
Miltu šķiras atšķiras pēc šķiedrvielu sastāva. Augstākā labuma miltos nav kliju (šķiedrvielu), bet ir diezgan daudz lipekļa. Pirmās šķiras miltos ir nedaudz kliju, otrās šķiras milti nav viendabīgi, toties tajos ir vairāk šķiedrvielu, bet rupjajos miltos ir 14–16% kliju un samērā maz lipekļa. Tātad no veselīguma viedokļa – jo zemāka šķira, jo mazāk milti apstrādāti, jo vērtīgāki veselībai.
