Vai virzāmies uz jaunām “maksimām”? “KZ” diskusija par būvniecības kvalitāti atklāj vājos punktus 0
Vai arī Latvijas arhitektu vidē ir karteļi, tāpat kā būvniekiem? Cik adekvāti šobrīd, sešus gadus pēc “Maxima” traģēdijas, ir noteiktas atbildības robežas par būvlaukumā notiekošo? Vai virzāmies atkal uz jaunām “maksimām”? Kādēļ Latvijas Arhitektu savienība (LAS) neaizstāvēja savu biedri, arhitekti Zaigu Gaili, konfliktā ar JRT būvniekiem?
Šie ir jautājumi, uz kuriem atbildes izskan “LA” pielikuma “Kultūrzīmes” rīkotajā diskusijā “Vai slikta būvniecība nogalina labu arhitektūru”.
Ierosme tai radās saistībā ar situāciju Jaunā Rīgas teātra būvlaukumā, kas, sākusi gruzdēt 2018. gada rudenī, šovasar uzliesmoja atklātā konfliktā starp pasūtītāju VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) un arhitekti Zaigu Gaili, no vienas puses, un būvniekiem “Re Re Būve”, no otras, un pēc tam, kad VNĪ lauza līgumu ar būvniekiem, izvērsusies tiesvedībā. Turklāt tikko VNĪ izsludinājis jaunu iepirkumu JRT pārbūvei.
Noskaidrojām, cik lielā mērā tā liecina par sistēmiskām problēmām trīsvienībā – arhitekts, pasūtītājs un būvnieks – kopumā.
Viens no diskusijā uzdotajiem jautājumiem – vai arī arhitektu vidē ir karteļi, tāpat kā būvniekiem?
LAS Sertificēšanas centra vadītāja Elīna Rožulapa teic: “2014. gadā KM veica pētījumu, kurā viens no uzdevumiem bija noskaidrot, kurš visvairāk uzvar publiskajos iepirkumos projektēšanas pakalpojumiem.
Izrādījās, ka 25% no publiskā iepirkuma projektēšanā vinnē desmit kantori, un seši no šiem uzņēmumiem paņem 15%.
Pētījumam tagad notiek otrā kārta, kur uzdodam šos pašus jautājumus ar piecu gadu atstarpi. Paredzu, ka rezultāts būs stipri līdzīgs, ja ne šis procents būs vēl stipri lielāks.
Turklāt šie daži uzņēmumi nebūt nav arhitektu biroji, tie pieder nezināmas izcelsmes cilvēkiem – mēs, protams, neesam piepūlējušies, lai noskaidrotu, kas ir patiesie labuma guvēji –, tomēr ir skaidrs, ka amatpersonas tajos nebūt nav arhitekti, lai gan arhitekti tur ir piesaistīti. (..)
Analizējot šo iepriekš pieminēto firmu projektus, tika secināts, ka lielākā to problēma ir – un tas arī atļauj piedāvāt zemāko cenu – ka tur jau nekas būtībā netiek projektēts. Projektēt – nozīmē atrast labāko risinājumu jebkurai problēmai, taču zemākās cenas projektēšanas iepirkumos tiek nodoti formāli rasējumi, kur nav meklēts risinājums pēc būtības.
Tā ir liela atšķirība – tu vari iedot kaut kādu risinājumu, un vari tādu, kas tiecas uz izcilību.
Sabiedrība arhitekta pakalpojumu praktiski nesaņem vai arī saņem to tikai brīnišķīgajos gadījumos, kad laimīgā kārtā ir bijis metu konkurss, ko uzvarējis tiešām arhitektu birojs ar vadošo arhitektu.”
Diskusijā arhitekte Zaiga Gaile arī vaicā: vai ir pareizi, ka Arhitektu savienība ne ar pušplēstu vārdu nepiedalījās strīdā ar Jaunā Rīgas teātra būvniekiem? “Es visu laiku ļoti gaidīju, kad tas notiks, jo situācija taču attiecas uz mums visiem…”
Atbildes uz šo un citiem jautājumiem lasiet “Latvijas Avīzes” kultūras nodaļas vadītājas Anitas Bormanes vadītajā diskusijā “Vai slikta būvniecība nogalina labu arhitektūru” “Latvijas Avīzes” 25. septembra pielikumā “Kultūrzīmes” vai arī nedēļas nogalē LA.lv.
