17
Māris Vitkus, Rīgas 45. vidusskolas direktora vietnieks mūzikas jautājumos, mūzikas nodaļas vadītājs, mūzikas teorētisko priekšmetu skolotājs, J. Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolas džeza nodaļas pedagogs: – Piedāvājumu strādāt skolā saņēmu, jau studējot Latvijas Mūzikas akadēmijas pirmajā kursā. To pieņēmu, jo tas bija gan labs veids, kā praktizēties mūziķa profesijā, gan arī strādāt apmaksātu darbu. Pēc desmit gadiem izglītības sistēmā varu secināt, ka skolotāja darbs man padodas. Esmu solfedžo jeb mūzikas teorijas un muzikālās dzirdes skolotājs. Tas ir specifisks mūzikas mācību priekšmets, šīs jomas speciālistu Latvijā nav daudz. Esmu priecīgs, ka savas zināšanas kādam varu nodot tālāk. Rīgas 45. vidusskolā šo mācību priekšmetu galvenokārt pasniedzu vidusskolēniem. Bērni ir dažādi – tādi, kas negrib un nedara, kas dara un nesanāk, kas nedara un sanāk, un tādi, kas dara un sanāk. Nekad nepienāks brīdis, kad visi skolēni vienādi čakli mācīsies. Ja to ļoti pārdzīvo, tad nebūs labi. Jo ātrāk to saprot, jo vieglāk strādāt. Par laimi, diezgan bieži man izdodas baudīt sava darba augļus – savus bijušos skolēnus sastopu jau kā mūziķus, viņu sasniegto varu novērtēt koncertos un redzēt, kā viņi turpina attīstīties. Daudzi turpina mācības mūzikas augstskolās. Lai gan skolotāja darbs prasa daudz spēka un nervu, tie brīži, kad uzzinu par savu bijušo audzēkņu veiksmi, atsver grūtos brīžus.
Par atalgojumu man arī būtu grēks sūdzēties. Strādāju maksimālo stundu skaitu, cik atļauts strādāt skolotājam. Ne visiem pedagogiem ir tāda iespēja. Pasniedzu arī individuālās stundas klavierspēlē un vadu ansambli. Pa dienu esmu pedagogs, dienas otrajā pusē un brīvdienās – mūziķis.
Vai skolās būtu jāstrādā vairāk vīriešiem? Man šis jautājums nešķiet īpaši aktuāls, jo J. Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolā skolotāju vīriešu un skolotāju sieviešu skaita attiecība ir ap 50 : 50, bet, iespējams, skolotāju vīriešu ir pat vairāk. Arī 45. vidusskolā, ņemot vērā, ka tai ir mūzikas virziens, skolotāju vīriešu ir diezgan daudz – vairāk nekā desmit. Mazāk vīriešu vēlas pasniegt vispārizglītojošos mācību priekšmetus. Manuprāt, izšķirošais, vai cilvēks var strādāt par skolotāju, ir nevis dzimums, bet tas, vai viņam ir ko teikt skolēniem. Pagājuši tie laiki, kad skolotājs nostājas klases priekšā un runā, bet skolēni tikai cītīgi klausās. Mūsdienās tas vairs “nestrādā”. Mūsdienu audzēkņiem, kuri pieraduši pie Latvijas šā brīža izglītības sistēmas, bieži vien nav skaidrs, kāpēc viņiem kaut kas jāmācās. Pedagogam jābūt motivatoram un konkrēto mācību priekšmetu jāprot pasniegt tik radoši un interesanti, lai skolēni ieinteresējas un saprot, kāpēc tas ir vērtība un jāapgūst.
UZZIŅAI:
Somijā sākumskolā strādā 21% vīriešu, Latvijā – 7%;
Somijā pamatskolā – 35% vīriešu, Latvijā – 17%.
IZM paveiktais un iecerētais, kas varētu veicināt vīriešu ieplūšanu skolās
* 2016./ 2017. mācību gadā piešķirts papildu finansējums pedagogu atalgojumam.
* 2017. gadā skolotāju atalgojumam papildus tiks novirzīti 47 miljoni eiro.
* 2016. gada 1. septembrī uzsākta pedagogu jaunā darba samaksas modeļa ieviešana.
* Viena no nākamā gada lielākajām prioritātēm ir pedagogu atalgojuma jaunā modeļa pilnveide un modeļa ieviešanas monitoringa nodrošināšana, kā arī atbalsts pašvaldībām skolu tīkla sakārtošanai.
* Turpināsies kompetenču pieejā balstīta vispārējās izglītības satura izstrāde un aprobācija, kā arī pedagoga profesijas standarta izvērtēšana un izstrāde saistībā ar kompetenču pieejā balstīta satura ieviešanu.
Izglītības iestādēs dominē sievietes
