17
Ja vīriešu skolotāju būtu vairāk
Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes psiholoģijas nodaļas docente, psiholoģijas doktore, klīniskā psiholoģe Ilze Damberga: – Jautājums par vīriešu piesaisti pirmsskolas un vispārizglītojošajām mācību iestādēm nodarbina ne tikai Latviju, bet visu Eiropu un arī ASV, jo situācija visur ir līdzīga. Pat Skandināvijas valstīs, kur aktīvi iestājas par dzimumu līdztiesību, izglītības iestādēs galvenokārt strādā sievietes. Šajā ziņā mazliet labāka situācija ir, piemēram, Somijā – pateicoties atšķirīgai izglītības sistēmai, šīs valsts izglītības iestādēs vīrieši sastopami biežāk. Tiesa, situācija Latvijā, iespējams, ir vēl krasāk nelīdzsvarota kā daudzās citās valstīs – mūsu bērnudārzos un skolās strādā vēl mazāk vīriešu.
Galvenie iemesli, kāpēc vīrieši negrib strādāt Latvijas mācību iestādēs, ir zemais atalgojums un prestižs, kā arī salīdzinoši mazās karjeras iespējas (to atzinusi Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, 2016). Kā zināms, ja atalgojums nav augsts, arī profesijas prestižs diez kāds nav. Liela nozīme ir arī dzimumu stereotipiem. Agrāk vīrietis skolotājs bija diezgan ierasta lieta, bet gadsimtu gaitā situācija ir mainījusies – šobrīd skolotāja profesija vairāk saistās ar sievieti.
Kas mainītos bērnudārzos un skolās, ja par skolotājiem strādātu vairāk vīriešu? Viens no pētījumu virzieniem, kas aktualizēts pēdējos gados, – vai tas, ja mācību priekšmetu māca sava dzimuma skolotājs, ļauj bērnam labāk apgūt vielu? Īpaši aktuāls šis jautājums ir saistībā ar zēniem. Dažādos pētījumos gūtie rezultāti ir pretrunīgi. Viena daļa pētījumu apliecina, ka zēni no sava dzimuma skolotāju trūkuma cieš. Viņiem ir zemāki rādītāji nekā meitenēm tādos mācību priekšmetos, kurus biežāk pasniedz skolotājas sievietes, piemēram, dzimtajā valodā, lasīšanas prasmēs, literatūrā, bet labākas atzīmes eksaktajos priekšmetos, kurus bieži vien pasniedz skolotāji vīrieši. Izdarot secinājumus, var domāt, ka sava dzimuma skolotājs palīdz labāk apgūt noteiktus mācību priekšmetus. Taču ir pētījumi, kuros skolotāja dzimuma ietekme uz bērnu mācību sekmēm neapstiprinās.
Vēl viens aspekts, par ko interesējas psihologi, – kā skolotāja dzimums ietekmē bērnu uzvedību un motivāciju. Bērniem ir vieglāk identificēties ar sava dzimuma skolotāju, un līdz ar to stundās viņi ir motivētāki cītīgāk strādāt un labāk uzvesties. Bieži vien arī paši skolotāji labāk saprot un ērtāk jūtas ar sava dzimuma skolēniem un tāpēc viņus vairāk iedrošina un atbalsta. Zēniem jebkurā vecumā ir ļoti svarīga vīrieša klātbūtne – kā labs paraugs, kuram līdzināties un no kura pārņemt vērtības, attieksmes un izturēšanās veidus. Ja zēns redz, ka skolotājs vīrietis ir aizrautīgs, motivēts, ieinteresēts, arī viņa motivācija mācīties būs augstāka un viņš spēs pieņemt domu, ka izglītība ir svarīga. Kā zināms, ļoti daudzi puiši pēc pamatskolas beigšanas neizvēlas mācīties tālāk vidusskolā un mazāk puišu nekā meiteņu dodas mācīties augstskolās. Tas lielā mērā saistīts ar motivāciju un liek secināt – ja skolās strādātu vairāk vīriešu, iespējams, puišiem apgūt mācību priekšmetus būtu vieglāk un viņiem būtu lielāka motivācija mācīties.
Latvijā vēl joprojām ir augsti emocionālās un fiziskās vardarbības rādītāji attiecībā pret bērniem ģimenē. Bieži vien tieši tēvi ir tie, kuri uzskata, ka disciplīnu un labu uzvedību var panākt ar fizisku sodīšanu. Daļai bērnu nav pozitīva vīrieša parauga arī tēva alkoholisma vai citu atkarību dēļ. No šāda aspekta raugoties, būtu svarīgi, lai skolēni iepazīst skolotāju vīrieti, kurš ir adekvāts un sakarīgs. Dažos pētījumos arī secināts, ka skolotājam vīrietim ir vieglāk klasē ieviest disciplīnu, līdz ar to viņam ir vieglāk “savākt” puišus, kuriem biežāk nekā meitenēm vērojamas uzvedības problēmas. Tas nozīmē, ka skolotāji vīrieši tiek vairāk respektēti. Skolotājas sievietes skolēni, it īpaši zēni, respektē mazāk, līdz ar to viņām ir jāpatērē vairāk laika un enerģijas, lai nodrošinātu disciplīnu. Pateicoties lielākam skolotāju vīriešu skaitam, skolā nenoliedzami veidotos labāks mikroklimats, uzlabotos skolotāju savstarpējās attiecības.
Vīrieši skolās – vai “par katru cenu”?
Pēdējos gados dažādās psihologu publikācijas arvien vairāk runā par to, ka skolotāja dzimumam nav īpašas nozīmes, daudz svarīgākas ir konkrētā skolotāja personības iezīmes un viņa sociāli emocionālās prasmes – kā viņš prot tikt galā ar konfliktsituācijām, vai atpazīst savas un bērnu emocijas, vai prot tās noregulēt efektīvā veidā, vai prot veidot cieņpilnas attiecības ar skolēniem un kolēģiem. Līdz ar to var secināt, ka Latvijas situācijā nav tik svarīgi mākslīgi palielināt skolotāju vīriešu skaitu, bet drīzāk skolotājiem mācīt šīs sociāli emocionālās prasmes. Šai tēmai šobrīd ir pievērsta uzmanība visā pasaulē. Nevajag piešķirt pārāk lielu lomu skolotāja dzimumam, bet tam, vai viņš kā cilvēks ir pietiekami sakārtots, saprot, kas ar viņu notiek, prot labi vadīt savas emocijas un mācīt to skolēniem. Jo ne jau visi skolotāji vīrieši atbilst šiem kritērijiem. Vēl pirms dažiem gadiem man stāstīja par kādu skolotāju vīrieti, kurš atļāvās bērniem sist ar lineālu pa pirkstiem. Svarīgi, lai cilvēks, kurš stājas bērnudārza grupiņas vai klases priekšā, pats ir pietiekami sakarīgs un nobriedis kā cilvēks un viņam piemīt noteiktas vērtības kā cieņa, atbildība un godīgums.
