Izglītības iestādēs dominē sievietes. Kāpēc vīrieši negrib strādāt skolās? 17
Psihologa viedoklis – Latvijas situācijā nav tik svarīgi mākslīgi palielināt skolotāju vīriešu skaitu, bet sekmēt, lai skolotāji apgūtu sociāli emocionālās prasmes.
Man laikam nepaveicās, jo tad, kad mācījos skolā, no trīs četriem vīriešiem, kuri strādāja šajā mācību iestādē, tikai viens palicis atmiņā kā personība. Toties no sievietēm skolotājām gan vairākas atceros kā lieliskas sava aroda pratējas. Taču nenoliedzu, ka vīriešu skolotāju vajadzētu vairāk. Tikai kā viņus ieinteresēt strādāt skolā? Un vai tas jādara par katru cenu?
Latvijas skolās – tikai 12% vīriešu
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Komunikācijas un dokumentu pārvaldības nodaļas vecākā konsultante Inta Bērziņa: – 2014./ 2015. mācību gadā Latvijas skolās strādāja 23 tūkstoši skolotāju, no tiem tikai 11,8% vīriešu. Tā nav tikai pēdējiem gadiem raksturīga situācija. Proporcija starp skolotājiem vīriešiem un sievietēm nav mainījusies jau sen. Desmit gadu griezumā vispārizglītojošās skolās skolotāju sieviešu īpatsvars no kopējā skolotāju skaita ir 87 – 88%. Labāka situācija ir profesionālās izglītības iestādēs un augstskolās. 2014./2015. gadā tajās strādāja 3515 skolotāji, no kuriem 67,9% bija sievietes, bet šajā pašā mācību gadā augstskolās un koledžās strādāja 4867 pedagogi, no kuriem 56% bija sievietes.
Skolotāju sieviešu ievērojamais pārsvars pedagoga profesijā nav tikai Latvijas problēma. Eiropas Komisijas veidotajā interneta tīklā “Eurydice” 2015. gadā publicētajā ziņojumā “Skolotāja profesija Eiropā: prakse, paštēls un politika” uzsvērts, ka mūsdienās sieviešu skaits skolotāja profesijā ir lielāks nekā vīriešu. Pat valstīs, kurās ir labāks līdzsvars starp dzimumiem, mūsdienās par skolotājiem kļūst mazāk vīriešu, nekā tas bija agrāk.
Arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) 2016. gada aptaujā “Skolotāja profesijas prestižs Latvijā” norādīts, ka viena no izglītības sistēmas problēmām gandrīz visās pasaules valstīs ir vīriešu pedagogu zemais īpatsvars nozarē. Aptaujas dalībniekiem bija jāatbild, kādēļ, pēc viņu domām, vīrieši neizvēlas skolotāja profesiju. Vairākums respondentu piekrita apgalvojumiem, ka vīriešiem skolā nav karjeras iespēju, ka sievietēm vairāk nekā vīriešiem patīk strādāt ar bērniem. Attiecībā uz to, ka vīriešiem skolotāja profesija nebūtu saistoša, respondentiem nebija skaidra vērtējuma, dominēja neitrāls viedoklis. Paši pedagogi ir cieši pārliecināti, ka vīriešiem profesija nešķiet saistoša zemā atalgojuma un zemā profesijas prestiža dēļ.
Pedagogu vērtējumā pārliecinoši lielāks atbalsts izteikts vairākiem faktoriem, kas varētu paaugstināt skolotāja profesijas prestižu, tostarp – augstāks skolotāja darba finansiālais novērtējums; mazāka skolotāja darba slodze u. c. Tieši šo jautājumu risināšana šobrīd ir Izglītības un zinātnes primāro mērķu sarakstā – sakārtot izglītības sistēmu, nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu un noteikt tādu darba slodzi, lai skolotājs varētu saņemt adekvātu samaksu, nepārstrādājoties un “neizdegot”.
