Vēlas precīzas vadlīnijas 0
R. Osis centās pārliecināt, ka Veselības ministrija mēģinot mazināt ārstniecības iestāžu baiļu slieksni, mēģinot pārliecināt, ka visās situācijās jārīkojas samērīgi.
No vienas puses, reizēm nonākot līdz absurdam, ka ārstniecības iestāde nevar identificēt cilvēku, kurš vēlas pa telefonu saņemt informāciju par sevi vai radinieku. No otras puses, tas taču nav normāli, ka jebkuram, kurš piezvana un stādās priekšā, uzreiz atklāj visu prasīto informāciju. Ministrija uzskata, lai saprastu, vai persona, kura zvana, ir informēta, samērīgais risinājums ir uzdot identificējošus jautājumus – medicīniskajā dokumentācijā ierakstīto kontakta telefonu, personas kodu, dzīvesvietas adresi, ārstējošā ārsta uzvārdu… “Ja informācija ir izpaužama, tad ne jau diagnoze vai analīžu rezultāti, bet gan vispārīga informācija – minimāla un samērīga.
Slimnīcām ir tāda pati piesardzība kā jebkuram cilvēkam attiecībā uz to, ka var sodīt. Sadzīviskās situācijas ir neprognozējamas,” skaidroja Osis.
Laboratorijās vienu brīdi atteica pieņemt klientus, jo nevarēja identificēt, ka bērnu uz analīzēm atvedis viņa tēvs vai māte. Veselības ministrija laboratorijām skaidroja, ka bērnu drīkst pieņemt, ja māte vai tēvs mutiski apliecina, ka ir bērna vecāki un uzrāda personu apliecinošu dokumentu – pasi un bērna dzimšanas apliecību.
“Ārstniecības iestādei nav jābūt izmeklētājam. Vecāku atbildība ir sniegt patiesu informāciju. Nevar prasīt ārstniecības iestādei veikt dokumentu ekspertīzi.
Šobrīd tā piesardzība dažviet ir izveidojusies pat par augstu. Mēs no savas puses cenšamies kaut kādā veidā to “atvēsināt”.
Regula veselības aprūpi daudz neiespaido, jo veselība ir izņēmums, to regulē nacionālā sistēma, kura tāpat kā regula nodrošina datu aizsardzību,” sacīja ministrijas juridiskās nodaļas vadītājs.
LSB priekšsēdētāja vietniece Egija Širova uzskata, ka Veselības ministrijai tomēr jādod skaidri saprotamas precīzas vadlīnijas atsevišķos būtiskos jautājumos un ka nepietiek tikai ar vispārīgiem norādījumiem un paļaušanos uz to, ka katra ārstniecības iestāde zinās, kā rīkoties. Diskusijas par šo jautājumu turpināsies.
Slimnīcu vadītāji: Nepieciešama padziļināta izpratne par slimnieku datu aizsardzību
Dainis Širovs, Ogres rajona slimnīcas valdes priekšsēdētājs: “Valstī ir spēkā Pacientu tiesību likums, Fizisko personu datu aizsardzības likums, kas liedz mediķiem izpaust informāciju par pacientiem. Līdz šim neviens mums nav viesis skaidrību, kas īsti ir tā datu aizsardzības regula. Veselības ministrijā ir bijušas vairākas sanāksmes par šo jautājumu, bet saprotamas rekomendācijas joprojām nav iedotas.
Slimnīcai spiež pieņemt darbā datu drošības speciālistu, kuram būs jāmaksā vismaz 1000 eiro mēnesī, bet viņš taču nestrādās visu nedēļu un cauru diennakti un nestāvēs klāt katram darbiniekam. Ogres slimnīcā strādā informāciju tehnoloģiju speciālists un kāpēc viņš nevarētu būt arī datu aizsardzības speciālists? Kāpēc spiež pieņemt vēl kādu cilvēku, kuram būs tiesības piekļūt pacientu datiem? Ja parēķina, cik cilvēku tiek pie informācijas par pacientu bez šiem speciālistiem, tad tie ir vismaz desmit mediķi.
Esmu izdevis iekšēju rīkojumu par datu aizsardzību, diendienā darām visu nepieciešamo, lai pacientiem nebūtu jāsūdzas, ka slimnīcā nav kārtības ar datu aizsardzību.”
Inga Ozoliņa, Vidzemes slimnīcas ārstnieciskā direktore: “Mediķiem ir nepieciešama padziļināta izpratne par slimnieku datu aizsardzību, un es ļoti ceru, ka to veidos datu aizsardzības speciālists. Pēc regulas piemērošanas ir jau parādījušās pirmās sūdzības, tādēļ vēl jo vairāk liela nozīme būs pieminētajam speciālistam, jo tas būs viņa tiešais darbs – mācīt un skaidrot mediķiem, ko viņi drīkst un ko nedrīkst izpaust.”
Dzintra Rabkeviča, Tukuma slimnīcas valdes priekšsēdētāja: “Slimnīca ir noslēgusi līgumu ar datu aizsardzības speciālistu, un ir veikta revīzija, kā un kas ir jāmaina, lai trešās personas netiktu pie pacienta sensitīvajiem datiem. Arī līdz šim Tukuma slimnīcā ir bijusi stingra datu aizsardzība, bet regula liek to pārrevidēt, lai konstatētu, kas būtu uzlabojams. Tam būs nepieciešami finansiāli ieguldījumi.
Cilvēki bieži zvana uz uzņemšanas nodaļu, interesējas par saviem piederīgajiem, bet kā lai zina, vai zvanītājs patiešām ir radinieks? Lai personu datu aizsardzība būtu saprāta robežās, vēl ir daudz jautājumu, uz kuriem trūkst atbilžu. Katra ārstniecības iestāde rīkojas, kā māk.”
