“Vai viņi nav slimi?” Kurščinā krievu taktika un zaudējumi ir katastrofāli 0
Krievijas jūras kājnieki un desantnieki bruņumašīnas laiž tieši pret Ukrainas militārpersonu pozīcijām Kurskas apgabalā un pēc tam panikā bēg, sastopot pretestību no Ukrainas Bruņoto spēku 47. mehanizētās brigādes, kas aprīkota ar amerikāņu kaujas mašīnām M-2, raksta Forbes.
Šāda veida uzbrukumu rezultāts ir tikai pieaugošs iznīcināto iekārtu skaits. “Krievi izmisīgi cenšas atbrīvot Kurskas apgabalu un cieš milzīgus zaudējumus,” sacīja Ukrainas jūras kājnieku bezpilota lidaparātu operators Krigsforšers, kura vienība aizstāv to pašu sektoru ko 47.brigāde.
Tomēr, neskatoties uz ievērojamiem zaudējumiem, tas nenozīmē, ka Krievija zaudē agresijas karu, kas turpinās jau trīs gadus. Ukraina netērē tik daudz tehnikas bezjēdzīgos uzbrukumos, bet tāpat saskaras ar nopietnām grūtībām izstieptajā frontes līnijā.
Trīs dienu ilgajā uzbrukumā, kas sākās 18.janvārī, piedaloties Krievijas Federācijas 155.atsevišķajai jūras kājnieku brigādei un 234.uzbrukuma pulkam, tika iznīcināti 14 BMP un BMD, kā arī trīs tanki T-80. Vēl viens uzbrukums Krievijas Federācijai beidzās ar vismaz četru tanku, kaujas mašīnu un viena pikapa zaudēšanu.
Krievi neizpildīja Putina pavēli
Ukrainas spēki iebruka Kurskā augustā, sagrābjot 650 kvadrātkilometru lielu teritoriju netālu no Sujas. Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja saviem karavīriem un Ziemeļkorejas papildspēkiem likvidēt ukraiņus līdz februārim.
Tomēr pat ar 60 000 karavīru pārsvaru pret 20 000 ukraiņiem Krievijas un Ziemeļkorejas vienības spēja gūt tikai nelielus taktiskos panākumus, raksta izdevums. Par okupantu neveiksmēm liecina daudzas sadegušas tehnikas paliekas netālu no 47. mehanizētās brigādes aizsargātā ciema Nikolskas.
Šīs kaujas kļuvušas par tipisku Krievijas taktikas piemēru. Uzbrukuma grupa ar bruņumašīnām, tankiem un pat pikapu devās uzbrukumā gaišā dienas laikā pa tiem pašiem ceļiem kā iepriekš. Ukrainas bezpilota lidaparāti ātri sagrāba karavānu, pēc tam droni uzbruka tehnikai, bet 47. brigādes M-2 pārējos nobeidza ar ātrās uguns 25 mm lielgabaliem.
“Vai viņi nav slimi un noguruši?” – brīnās Krigsforšers. “Es tiešām nesaprotu jēgu uzbrukt tajā pašā vietā, kur uzbrūk jau trešo mēnesi?” Tajā pašā laikā viņš atzīst, ka Krievijas karaspēkam izdevies gūt panākumus ievērojamā rajona nomalē, “viņi turpina cīnīties un virzīties uz priekšu.”
Krievijas Federācijas un tās sabiedroto zaudējumi ir katastrofāli. Pēc Ukrainas amatpersonu ziņām, Kurskas apkaimē jau likvidēti vai ievainoti 30 000 Krievijas karavīru. Ziemeļkorejiešu vidū zaudējumi sasniedza 4000 cilvēku, tostarp augsta ranga virsniekus. Bruņutehnikas trūkuma dēļ atsevišķas Krievijas vienības ir spiestas uzbrukt civilajām vieglajām automašīnām. Šāds zaudējumu līmenis rada nopietnas problēmas Krievijas Federācijas militārajā pavēlniecībā.
Kremlis cer, ka situācija Ukrainā ir vēl sliktāka. Kaujas gatavības ukraiņu brigādes ir jāpapildina, bet Kijiva nosūta jaunos uz jaunizveidotajām vienībām ar vāju komandēšanu un nepietiekamu atbalstu. Divas šādas brigādes jau ir izjukušas zem Krievijas artilērijas sitieniem, un daudzi jaunie karavīri cietuši sliktas apmācības dēļ.
Abas armijas cīnās nogurdinošā cīņā. Krievija met kaujā savas pēdējās rezerves, lai virzītos uz priekšu pa metram. Ukrainas karaspēks, atvairot uzbrukumus, cieš zaudējumus karaspēka trūkuma apstākļos. Galvenais jautājums paliek nemainīgs: kurš pirmais sabruks?
