Vai vilcienu sāgai jau drīz beigas? 0
Jauno pasažieru elektrovilcienu iepirkuma konkursu savas ilgmūžības ziņā var salīdzināt tikai ar Nacionālās bibliotēkas celtniecību – cīņa par bibliotēku vilkās ilgāk, taču vilcienu konkurss ir stabils otrās vietas ieguvējs, jo process velkas jau gandrīz desmit gadus.
Tā kā šādas ilgmūžības iemesls ir nemitīgā sekmīgā konkursa rezultātu apstrīdēšana, tad nākotnes pētnieki varētu pamatoti uzdot jautājumu – kā tas iespējams, ka vismaz divas reizes ir izstrādāti tādi konkursa noteikumi, ka neuzvarējušie konkursa dalībnieki spēj rezultātus apstrīdēt, faktiski to anulējot un liekot rīkot jaunu konkursu.
Divas reizes tāpēc, ka vēl ir gandrīz nedēļa šī, trešā, konkursa rezultātu apstrīdēšanai, kas, ņemot vērā iepriekšējo sekmīgo pieredzi, varbūt, arī notiks.
Te iespējami tikai trīs izskaidrojumi – vai nu kaut kas nav kārtībā ar Latvijas likumdošanu valsts iepirkumu rīkošanā, proti, tajā ir atstātas pārāk lielas iespējas rezultātu apstrīdēšanai, vai kaut kas nav kārtībā ar valdības un pieaicināto juristu darbu iepirkumu konkursu noteikumu veidošanā.
Par labu tam it kā liecinātu tas, ka valsts regulāri zaudē gandrīz visas ierosinātās prasības Eiropas tiesās. Un trešā – pastāv kāds “ieinteresēto personu” loks, kuru intereses ir jānodrošina ar šī konkursa palīdzību, un tieši tas izraisa izstrādāto konkursa dokumentu apstrīdamību.
Bet padomājiet paši – pēdējos desmit gados Latvijā ir nomainījušās septiņas valdības. Cik gan ietekmīgam jābūt “ieinteresēto personu lokam”, lai spētu savas intereses panākt septiņu valdību garumā. Un vēl pēdējā iespēja ir visu triju minēto faktoru kombinācija.
“Ja vilcienus nenopirks tagad, tad tos vairs nenopirks vispār,” teicis satiksmes ministrs Uldis Augulis. Pēc tā arī izskatās – Eiropas struktūrfondu nauda negaidīs vēl vienu gadu desmitu, kamēr Latvijas politiskās aprindas un ierēdņi beidzot tiks galā ar vilcienu iepirkumu.
