Vai vietējie oligarhi atkal rīkojas savā labā? Mazākuma akcionāri neizpratnē par “Latvijas Gāzes” plānoto atpirkumu 65
Saņēmām redakcijā ziņu no kunga – Igora Babiča, – kurš ir uzņēmuma “Latvijas Gāze” mazākuma akcionārs, taču šobrīd viņš ir neizpratnē par to, kas notiek. Igors plānoto akciju izpirkumu uzskata par negodīgu un neloģisku. Vēstuli ar saviem iebildumiem viņš nosūtījis arī Latvijas Bankai, no kuras šobrīd tiek gaidīts apstiprinājums šim darījumam. Te rodas viens lielais jautājums: vai vietējie oligarhi atkal rīkojas savā labā?
Savu redzējumu investors apkopojis vairākos secīgos punktos:
1) Iespējams, daudzi jau ir dzirdējuši, ka daži lielie akcionāri ir nolēmuši izpirkt 100% “Latvijas Gāzes” akciju, par to nolemjot 19.jūnija akcionāru sapulcē. Tas ir tā saucamais akciju atpirkuma piedāvājums, kad par noteiktu cenu mazajiem akcionāriem tiek piedāvāts atpirkt viņu akcijas, lai vēlāk uzņēmums izstātos no biržas.
2) Akcijas cena pirms aptuveni mēneša bija aptuveni 10 eiro, raksta tapšanas dienā – 17.jūlijā – 4,70 eiro, kas, neskatoties uz izveidoto paniku, joprojām pārsniedz izpirkuma piedāvājuma cenu 3,35 eiro apmērā.
3) Svarīgs aspekts – 2023.gada rudenī akcionāri dividendēs izņēma uzkrāto naudu par pēdējiem 3 gadiem. Tobrīd visi “berzēja rokas”, jo dividendēs bija iespējams saņemt teju 40% no akcijas cenas jeb ap 3 eiro par vienu akciju. Statistikas dati liecina, ka pēdējo 6 gadu laikā vidēji gadā dividendēs akcionāri saņēma no 0,90 eiro par vienu akciju, kas nozīmē, ka tikai dividenžu ienākums vien sastādīja ap 9% gadā ja akcijas cena ir 10 eiro, bet vidēji ASV tirgū šis radītājs kompānijām SNP500 indeksā nesāsniedz pat 2% gadā. Tas nozīmē, ka aktīvs ir pelnošs un investīciju ziņā ļoti ienesīgs, nerunājot par to, ka tarifi “Latvijas Gāzes” pakalpojumiem arī nestāv uz vietas un nākotnē ienākumi var augt.
4) Vienlaikus 2023.gads, tika noslēgts ar zaudējumiem, bet investors apgalvo, ka ik pa laikam katram uzņēmumam tas ir normāli un pieņemami, jo attīstībā var būt dažādi cikliskie/periodiskie lielie iepirkumi un izdevumi, tāpēc tikai viena pēdēja gada pārskats nevar attaisnot piedāvāto cenu un jāvērtē visus kritērijus.
5) 2024.gada 1.ceturksnī bruto ienākumi ir pieauguši, kas, pēc mazākuma akcionāra domām, nozīmē, ka īstenībā nākotnes peļņas rādītāji var būt pat rekordlieli, tāpēc loģiska akcijas cena varētu būt pat 20 un vairāk eiro.
6) Pirms pāris nedēļām “Latvijas Gāzes” valde iesniedza akciju izpirkuma piedāvājumu Latvijas Bankai. Tajā akcionāriem piedāvātā cena ir 3,35 eiro par akciju. Igors saka: “Tas nozīmē, ka viņi izpirks visu valsts mēroga kompāniju par viena-divu gada dividenžu cenu.”
Igors vērtē: “Akciju atpirkums ir iespējams un normāls, taču attīstītajās valstīs izpērk akcijas par objektīvu un pieņemamu cenu, nevis nogāž cenu līdz līmenim, lai visa pirkuma maksa tiktu atgriezta gada beigās peļņas veidā.” Igors pieskaita Latviju attīstīto valsts sarakstam.
Komentāru par noteikti akcijas cenu un atpirkumu kopumā lūdzām ekspertam – Andrejam Martinovam, INVL Family Office vadītajam Latvijā. Viņš norāda, ka noteiktā cena atbilst regulējumam un ir uzņēmuma bilances vērtībā saskaņā ar pēdējo revidēto pārskatu. Tiesa gan, tā būtiski atšķiras no vidējās svērtās cenas biržā pēdējā gada laikā.
Tas iespējams, jo likumā ir paredzēts izņēmums: “Ja pēdējo 12 mēnešu apgrozījums ir mazāks par 1% no tirgus kapitalizācijas, tad tā netiek piemērota.
Šis izņēmums ir iekļauts regulējumā, lai izvairītos no gadījumiem, kad “briestot” akciju atpirkšanai biržā tiek “uzdzīta” cena ar nelieliem apjomiem, un cena priekš atpircēja kļūst “negodīga”. Kopumā Akciju atpirkšanas likuma mērķis ir gan aizstāvēt mazākuma akcionāru jeb biržas investoru tiesības uz godīgi un atbilstoši reālai vērtībai noteiktu atlīdzību par akcijām tādu notikumu gadījumos, kad notiek akciju atpirkšana.”
Eksperts turpina: “Runājot par biržas cenu pirms parādījās ziņas par potenciālo akciju atpirkšanu, tad, manuprāt, tai nebija fundamentāla pamatojuma un akciju cena bija nepamatoti augsta un “mākslīgi uzturēta”. Tas pierāda mūsu biržas zemo efektivitāti un liek aizdomāties par akciju patieso vērtību. Diemžēl Baltijas biržā ir vēl piemēri, kad zemas tirdzniecības aktivitātes apstākļos ir grūti pamatot viena vai otra emitenta akciju vērtības biržā atbilstību tās darbības rezultātiem, riskiem un ienesīgumam. Šīs būtiskās novirzes var būt uz vienu vai otru pusi un var nodrošināt biržas investoriem gan “lielu peļņu”, gan “būtiskus zaudējumus”.”
Igors gan Andreja Martinova viedoklim nepiekrīt: “Situācija ir pilnībā pretēja, proti, ja “Latvijas Gāzes” lielie akcionāri uzsāktu izpirkuma procedūru mazākuma akcionāriem biržā, šajā gadījumā akciju cenu izaugtu vairākkārt, jo ne visi mazākuma akcionāri būtu piekrituši akcijas pārdot par 10 un pat 20 eiro.”
Igors atgādina, ka akciju tirgos ir “buļļi un lāči” (jeb cenu kāpumi un kritumi), tāpēc , lai nediskutētu par kompānijas un akciju cenu perspektīvu, kunstruktīvi pareizi piespiedu izpikruma gadījumā veikt izpirkumu par objektīvu tirgus cenu. “Parasti, tas nozīmē, ka izpirkums notiek pēc formulas, piemēram: akcijas cena pirms paziņojuma dienas par akciju piespiedu izpirkšanu plus papildu interese – bonuss mazākuma akcionāriem.
Par piedāvāto cenu – noprotams, ka tā aprēķināta ar vienu no likumā noteiktajām metodēm – bilances vērtību uz vienu akciju, kas pilnībā neievēro mazākuma akcionāru intereses, tāpēc mazākuma akcionāri sagaida, ka Latvijas Banka pildīs vienu no savām funkcijām – aizsargās arī mazākuma akcionāru intereses.”
Jautājumu, kā šādā brīdī rīkoties investoriem, uzdevām arī investīciju ekspertam – portāla “Investoru Klubs” izpilddirektoram Kasparam Peiseniekam. Viņš skaidro: “Tas ir piedāvājums, kas nenozīmē, ka visiem, kam akcijas pieder, uzreiz ir jāsaka jā. Tas nav piespiedu atpirkums. Attiecīgi akcionāri var izlemt, vai vēlas pārdot akcijas vai tomēr palikt par akcionāriem. Paliekot gan jārēķinās, ka uzņēmums vairs nebūs biržā, tāpēc nākotnē individuāli būs jāmeklē risinājumi, kā tikt vaļā no akcijām. Pagaidām pieteikums ir iesniegts Latvijas Bankā un tiek gaidīts atzinums, vai šis darījums tiks atļauts.
Par piedāvāto cenu – noprotams, ka tā aprēķināta ar vienu no likumā noteiktajām metodēm – bilances vērtību uz vienu akciju.”
Noslēgumā der atgādināt, ka “Latvijas Gāzes” akcijas no līdzšinējiem akcionāriem, tostarp Krievijas gāzes milža “Gazprom”, vēlas atpirkt uzņēmuma valdes locekļi Aigars Kalvītis, Elita Dreimane un Egīls Lapsalis. Viņi šo procesu sāka 2023. gada novembrī ar sev piederoša uzņēmuma SIA “Energy Investments” palīdzību iegādājoties 28,97% “Latvijas Gāzes” akciju no Luksemburgas investīciju fonda “Marguerite Gas II” ar “Rietumu bankas” atbalstu. Lai finansētu nākamos akciju iegādes posmus, “Energy Investments” pārdeva akcijas “Rietumu Bankai” ar tiesībām tās atpirkt trīs gadu laikā.
