Vai viesmīļi lasīs zemenes 2
Koronavīrusa dēļ slēgtās valstu robežas nozīmē milzu problēmas no sezonālā darbaspēka atkarīgajiem Rietumeiropas fermeriem. Ražas laikam tuvojoties, problēma kļūs akūtāka. Valdības meklē risinājumus, taču aizvien skaļāk skan brīdinājumi, ka bez viesstrādniekiem raža lemta sapūšanai uz lauka.
Trauksmi jau ceļ Vācijas, Francijas, Austrijas, Šveices, Ziemeļeiropas valstu fermeri. Pagaidām gan ir runa lielākoties par agrajām kultūrām. Piemēram, Austrijā un Vācijā valda satraukums, kas novāks šajās zemēs iecienītos sparģeļus. Tos parasti griež no aprīļa beigām līdz jūnija beigām, taču Vācijas valdība, cīnoties pret koronavīrusu, aizvadītajā nedēļā aizliedza sezonas viesstrādnieku ieceļošanu valstī.
Aizliegums “līdz turpmākiem rīkojumiem” attiecas kā uz ES, tā trešo valstu pilsoņiem. Bet Vācijas lauksaimniekiem ik gadu nepieciešami vismaz 300 tūkstoši sezonas strādnieku, kas parasti ierodas no Polijas un Rumānijas. Atbildot uz lauksaimnieku rūpēm, valdības pārstāvji izteikušies, ka tiekot apsvērti “daudzi risinājumi”.
Sezonas darbiem varētu piesaistīt Covid-19 dēļ slēgto uzņēmumu atlaistos darbiniekus, patvēruma meklētājus, kādu Vācijā netrūkst, tāpat lauksaimniecības augstskolu studentus, kam šo laiku sola ieskaitīt kā praksi. Vācu zemnieki gan ir ļoti skeptiski, vai lauksaimniecības ministres Jūlijas Klekneres ideja par slēgto restorānu darbinieku un bēgļu izmantošanu lauku darbos ir saprātīga.
“Tas ir ļoti smags darbs, aukstumā, zem klajas debess. Uz katru rumāni vai poli man vajadzēs piecus vāciešus,” raidītājam “Deutsche Welle” neslēpa Berlīnes apkaimes sparģeļu audzētājs Tomas Sīrings. Turklāt tāds darbs prasa iemaņas un pieredzi. Vācijas Zemnieku biedrības prezidents Joahims Rukvīds medijos izteicies, ka viesstrādnieku iebraukuma aizliegumam vajadzētu palikt spēkā iespējami īsu laiku.
“Šajā brīdī tas mūsu uzņēmumus skar ļoti smagi. Īpaši mūsu sakņu, augļu un vīnkopības nozarēm, kas ir arī daļa no kritiskās infrastruktūras, steidzami nepieciešams darbaspēks,” viņu citē “Deutsche Welle”.
Ar teju identiskām problēmām saskaras arī Francija, Austrija un Šveice. Pēdējai lauku darbiem sezonā nepieciešami 33 tūkstoši viesstrādnieku. Austrijā, tāpat kā Vācijā, darbu uzsākusi īpaša interneta platforma, kurā uzņēmumi izliek vakances, lai lauku darbos varētu pieteikties krīzes dēļ darbu zaudējušie.
Vācijā īsā laikā pieteikušies vairāk nekā 16 tūkstoši interesentu, savukārt Austrijas vietnē nedēļas sākumā reģistrējās jau vairāk nekā 7000. Austrijas Lauksaimniecības ministrija aplēsusi, ka Austrumeiropas viesstrādnieku prombūtnes dēļ sakņu un augļu audzētājiem steidzami nepieciešams ap 5000 darbinieku; gaļas apstrādes sektoram vēl 9000 strādnieku.
Austrijas lauksaimniecības ministre Elizabete Kestingere, mudinot pieteikties, uzsvērusi, ka jādara viss, “lai raža nesapūtu uz lauka”. Jāpiebilst, ka, pēc oficiālās statistikas, minimālā alga sezonas strādniekam Austrijas laukos ir 1500 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas.
Francijā lēš, ka tās laukiem ražas novākšanai nepieciešami aptuveni 200 tūkstoši izpalīgu. Divas trešdaļas parasti rekrutēja no ārpuses – Polijas, Rumānijas, tāpat Tunisijas un Marokas. Tagad viņi neieradīsies.
Francijas lauksaimniecības ministrs Didjē Gijoms ar valstī populārā telekanala BFM TV starpniecību nesen vērsās pie atlaistajiem restorānu viesmīļiem, frizieriem, viesnīcu darbiniekiem un citiem bez darba palikušajiem ar manifestam līdzīgu aicinājumu: “Pievienojieties lielajai Francijas lauksaimniecības armijai! Pievienojieties tiem, kas mums ļauj ēst tīri un veselīgi!”
Savukārt Francijas lielākās fermeru apvienības FNSEA vadītāja Kristīne Lambēra norādījusi, ka jau martā fermu sektoram vajadzējis 45 tūkstošus viesstrādnieku, bet aprīlim/maijam vajadzēs 80 tūkstošus. Lambēra brīdinājusi: “Ja mūsu aicinājums netiks sadzirdēts, raža paliks uz lauka un visam augļu un sakņkopības sektoram tiks nodarīts posts.”
Par iespēju palikt bez sezonas darbarokām labu laiku satraukušies arī Zviedrijas un Somijas zemnieki, kam pārsvarā rūp zemeņu un citu ogu raža. Parasti ar zemeņu lasīšanu nodarbojās iebraucēji no Krievijas, Ukrainas un Taizemes.
“Kurš novāks ogas? Mums parasti sezonā ir aizņemti 90 strādnieki. Lai novāktu ražu un nogādātu to līdz veikalu letēm, vajag darbarokas. Var jau nolīgt arī somus, bet tikai tad, ja viņus interesē tāds īss sezonāls darbs,” Somijas raidsabiedrībai YLE skaidrojis kāds zemeņu audzētājs.
Somijai parasti vajag 15–20 tūkstošus laukstrādnieku. Valdība, tāpat kā citur Eiropā, apelē pie bezdarbniekiem, pensionāriem, skolēniem, studentiem. Bet fermeriem sarežģījumus rada tas, ka līgumi par viesstrādnieku ierašanos jau noslēgti, taču skaidrības par viņu ierašanos nav. Kamēr cerības uz ārzemniekiem nav pilnībā zudušas, zemnieki ir skeptiski par vietējiem.
“Man nākas grūti noticēt, ka vietējais darbaspēks spēs aizpildīt šādu robu. Turklāt jāsaprot, ka mēs runājam par cilvēkiem, kam nav vajadzīgo iemaņu, kam jāsāk no nulles,” YLE bildusi Somijas vidienes Suonenjoki fermeru savienības pārstāve Lēna Koponena.
Grūtā stāvoklī nonākusi arī Polija, kuras tautsaimniecībā, ne tikai lauksaimniecības sektorā, liela loma ukraiņu viesstrādniekiem. Polijā uzņēmēji jau marta vidū sāka celt trauksmi, norādot, ka ukraiņu strādnieki, kas, robežām slēdzoties, aizsteigušies atpakaļ uz dzimteni, situācijai normalizējoties, Polijā var arī vairs neatgriezties.
Problēma nav tikai vīrusā, bet smagnējā dzīvošanas un darba atļauju kārtošanā. Krīzei sākoties, lielākā Polijas darbā iekārtošanas aģentūra “EWL Group” steigšus sāka piedāvāt ukraiņu klientiem tā saucamās “karta pobytu” jeb uzturēšanās kartes bezmaksas noformēšanu. Šis dokuments cilvēkam, kas jau legāli strādājis un uzturējies valstī, dod tiesības turpināt to darīt vēl trīs gadus.
“Karta pobytu” gan nav nekas jauns, taču agrāk ukraiņu viesstrādnieki sūdzējās, ka to grūti saņemt. Polijas ekonomiskās aprindas, kas aizvien uzstājīgāk lobē savas vajadzības valdībā, ir ārkārtīgi ieinteresētas noturēt ukraiņu viesstrādniekus – tie rada vismaz 7% valsts IKP.
Bijušais Polijas premjerministrs Mareks Belka paudis daudzu uzņēmēju viedokli, ka pašreizējās visai stingrās normas ārvalstnieku darbā iekārtošanai Polijā neatbilst šābrīža ārkārtas situācijai, taču tagadējā valdība esot “visam atmetusi ar roku”. Par viesstrādnieku dabūšanu atpakaļ jādomā jau laikus.
