Vai vieglās autonomās mašīnas mazinās augsnes sablīvēšanu? 0
“Agro Tops”, AS “Latvijas Mediji”
Augsnes sablīvēšana ir aktuāla problēma laukkopjiem visā pasaulē. Atkarībā no labas vai sliktas augsnes vadības lauka ražīguma starpība var būt 10–15%. Tāpēc saprotams, ka laukkopji visā pasaulē meklē un lieto tehnoloģijas augsnes sablīvēšanās mazināšanai. Piemēram, precīzo vadību un automātisko maršruta plānošanu. Viens no risinājumiem varētu būt arī vieglās autonomās mašīnas jeb roboti.
Svarīgi analizēt augsnes stāvokļa datus
Vairāki pasaulē veiktie pētījumi pierādījuši, ka augsnes sablīvēšanās ietekmē lauka ražīgumu un tādējādi arī saimniecības rentabilitāti, norādot uz to, ka augsnes sablīvēšanās var samazināt lauksaimnieciskās ražošanas efektivitāti izdevumu palielināšanās un ražas samazināšanās dēļ. Piemēram, Lielbritānijā veiktie pētījumi liecina, ka augsnes sablīvēšanas novēršana var palielināt saimniecības ienākumus par aptuveni 130 eiro/ha. Ne velti augsnes sablīvēšanās tiek dēvēta par kluso ražas zagli.
Diemžēl pierādījies, ka zemnieki reāli nezina, kā viņu izvēlētās darba metodes ietekmē augsnes sablīvēšanos un kādi faktori ierobežo lauka ražīgumu.
Dažādām augsnēm, protams, ir savs sablīvējuma līmenis. Mitrām mālainām augsnēm tas var būt ļoti augsts, kamēr smilšainām – ievērojami mazāks. Tas pirmām kārtām saistīts ar augsnes daļiņu izmēru – mazāka izmēra daļiņām ir tendence sablīvēties vairāk nekā lielākām.
Labākais veids, kā noteikt, vai augsnē ir sablīvēti slāņi un cik tie dziļi, ir izmantot penetrometru. Šis instruments ļauj noteikt, kurā vietā ir sablīvējums un kādā dziļumā tas sākas.
Ja laukkopis pats sastāda savas augsnes sablīvējuma karti, viņš var izmantot, piemēram, Topcon piedāvāto augsnes apstrādes dziļuma kontroles sistēmu (TDC), kas ļauj noteikt, kurā vietā izmantotie augsnes apstrādes agregāti nevar aizsniegt uzstādīto dziļumu. Efektīvāki būs ultraskaņas devēji, kas nodrošina atgriezenisko saikni reālajā laikā, ļaujot veikt augsnes apstrādes dziļuma korekcijas konkrētajos lauka apstākļos un novērst augsnes apstrādes agregātu grimšanu mitrā augsnē vai iešanu pa virsu sausā augsnē.
Fiksēta tehnoloģiskā sliede un precīza augsnes apstrāde
Patlaban labākie tehnoloģiskie instrumenti, kas var iespējami samazināt augsnes sablīvēšanu, ir precīza apstrāde kopā ar CTF (Controlled Traffic Farming) sistēmu. CTF paredz, ka saimniecība izmanto RTK precīzo signālu, kas ļauj gadu no gada lietot tehnoloģisko sliedi vienā vietā. Sistēma precīzi salāgo izmantojamo agregātu darba platumu, tādējādi sablīvētas tiek tikai atsevišķas lauka daļas, kamēr pārējais lauks paliek neskarts.
CTF sistēma kopā ar mūsdienīgajām lauksaimniecības vadības metodēm – tādām kā atteikšanās no apstrādes mitrās augsnēs, riepu spiediena kontroles sistēmas (TPMS) ieviešana, investīcijas kāpurķēžu aprīkojumā un lauku darbu plānošanas uzlabošana – var ievērojami samazināt augsnes sablīvēšanos.
Ražotāji jau strādā pie maršruta automātiskās plānošanas, kā arī ģeolokācijas sistēmu un devēju izmantošanas, kas spēj noteikt barības vielas un ūdeni augsnē, ļauj mašīnām pieņemt lēmumu par to, ko stādīt, kad mēslot un cik daudz laistīt. Šīs tehnoloģijas ļauj lauksaimniekam paplašināt datu vākšanas un interpretācijas iespējas. Pēc tam šie dati pārvēršas par informāciju, bet informācija – par konkrētiem lēmumiem, kas dod iespēju labāk pārvaldīt savu zemi.
Vai svaram ir nozīme?
Daudzi augsnes pētnieki uzskata, ka mašīnām un traktoriem, kuru svars aizvien palielinās, būtu jāpieliek punkts. Viņi tic, ka mazie un vieglie autonomie roboti būs tie, kas nemaz nebojās augsni…
Firmas, protams, strādā abos virzienos – gan smagajā, gan vieglajā, meklējot labākos risinājumus.
Ja runa ir par nelieliem laukiem un maziem attālumiem, tad bez šaubām lietderīgāk izmantot mazākas un vieglākas mašīnas, kas mazina augsnes sablīvēšanas risku. Taču laukos, kas mērāmi vairākos simtos un pat tūkstošos hektāru, būs nepieciešamas lielākas mašīnas, taču ar tādu pašu autonomijas līmeni.
Mazāka izmēra mašīnas saskaras ar lielāku augsnes laukumu, radot mazāku sablīvējumu, kamēr lielās mašīnas stipri sablīvē mazāku laukumu, taču spēj saudzīgāk strādāt kopumā pa visu laukumu. Tāpēc svarīgi atrast pareizāko risinājumu katram konkrētam gadījumam. Gan mazām, gan lielām mašīnām ir savi plusi un mīnusi, un katrs saimnieks var tirgū atrast sev piemērotāko variantu, jo šobrīd autonomijas, telemetrijas, iestrādes normu vadības u. c. sistēmas piedāvā daudzi ražotāji – gan lielu, gan mazāku saimniecību operatoriem.
