Vai viedierīces nokaus mūsu interesi par seksu? Skaidro pārmaiņu treneris Arturs Šulcs 0
Kad jums pēdējo reizi bija sekss? Ja ļoti ilgi jānopūlas, lai to atcerētos, toties bez aiztures spējat atsaukt atmiņā visus “Troņu spēles” varoņu vārdus, aizvērtām acīm deklamējat citātus no “Kāršu nama” vai kā ļoti tuvus draugus uztverat tēlus no kāda cita seriāla, iespējams, piederat ļaudīm, kas Rietumu sabiedrību palēnām ved pretī izmiršanai.
Mīlēšanās vietā izvēloties izklaidi viedierīcēs, interese par seksu saruks, līdz izsīks pavisam, lēš kāds britu zinātnieks.
Vai patiesi tik bēdīgs iznākums varētu sagaidīt arī mūs, latviešus, vaicāju pārmaiņu trenerim Arturam Šulcam.
Vairākus gadus vai visas pasaules presē tiek publicēts, pārpublicēts un apspriests Kembridžas universitātes profesora, statistikas speciālista Dāvida Špīgelhaltera pirms dažiem gadiem pareģotais – ap 2030. gadu cilvēki ar seksu vairs nenodarbosies vispār.
Šis secinājums pamatots ar statistikas datiem: aptaujājot seksuāli aktīvus pārus vecumā no 16 līdz 64 gadiem, secināts – 1990. gadā šie cilvēki mīlējušies vidēji piecas reizes mēnesī, bet 2010. gadā jau vairs tikai vidēji trīs reizes. Tas ir ievērojams kritums – par 40% salīdzinoši īsā laika posmā: vien 20 gados.
Pēc pētnieka domām, šajā tendencē daļēji vainojama izklaides pieejamība 24 stundas diennaktī: viedtālruņos, datoros, planšetēs. Agrāk televīzijas programma beidzās pirms pusnakts – atlika laika arī seksam, turpretī tagad vai visu nakti var vērties ekrānā. Tas ļoti labi zināms, piemēram, seriālu cienītājiem.
Arī Dāvids Špīgelhalters kā piemēru min kādu plaši zināmu filmu un seriālu kanālu, kas sniedz iespēju noskatīties kaut septiņas iemīļotā seriāla daļas pēc kārtas. Kaut desmit, ja ar to par maz!
Taču tas izraisa izmaiņas indivīdu uzvedībā un sabiedrībā kopumā.
Profesors arī piebilst – jo retāk mīlējas, jo mazāk izredžu ieņemt vīriešu dzimuma pēcnācēju. Statistiski pierādīts – iespējamība, ka gaidāms zēns, ir lielāka, ja ieņemšana notiek sievietes auglīgajās dienās tuvāk menstruālā cikla sākumam.
Apliecinājums – zēnu paaugstināta dzimstība pēc kara, vīriem atgriežoties mājās un ar seksu nodarbojoties vairāk. Pēc Otrā pasaules kara Lielbritānijā dzimstības rādītāji kāpa vai debesīs, taču dramatiski kritās no brīža, kad tika izgudrotas un padarītas pieejamas kontraceptīvās tabletes.
Instinkts neatmirs
Kopš valstiskās neatkarības atjaunošanas demogrāfijas rādītāji Latvijā ir negatīvi. Vai arī mums ir par maz seksa un ar laiku tas apniks vispār? Pārmaiņu treneris Arturs Šulcs uzskata, ka šādas prognozes ir tikpat ticamas kā pasaules gala pareģojumi: ja vien tie piepildītos, pasaules gals iestātos regulāri.
Speciālists akcentē – tāpat kā elpot un ēst, arī mīlēšanās ir instinkts. Tas saistīts ar vēlmi turpināt cilvēka dzimumu, un nav iemesla uzskatīt, ka šis instinkts pēkšņi vai pakāpeniski varētu apsīkt.
“Tāda vai citāda, bet vēlme būs,” ir pārliecināts Arturs Šulcs.
“Reizēm homoseksuālistiem vai fetišistiem pārmet, ka viņus neinteresē turpināt dzimtu, bet tas ir pilnīgi aplami – interesē, jo arī viņos ir dzīvs šis instinkts, tikai tehniski to ir daudz sarežģītāk piepildīt.”
Tiesa, mainās seksa veidi, baudas gūšanas iespējas un alternatīvas. “Virtuālā pasaule ņem virsroku,” piemēru min Šulcs.
“Tā vietā, lai partneri meklētu reālajā pasaulē, iepazītos, ietu uz satikšanos un pamazām tuvotos, var atvērt datoru un, skatoties ekrānā un tur notiekošajā, gūt baudu masturbējot.”
Vēl kāds viens liels mūsdienu izaicinājums seksualitātei ir mazkustīgums. Kustības, fiziskas aktivitātes, vismaz 10 000 soļu dienā nepieciešami un ir svarīgi arī dzimumsistēmas darbināšanai. Ja vienīgās kustības ir darbs birojā un ceļš no lifta līdz automašīnai, arī mīlēties īpaši negribas.
“Varbūt tāpēc reizēm dakteriem vajadzētu izrakstīt pacientiem nevis tableti, bet velosipēdu,” rekomendē speciālists. “Vainot var arī depresiju vai neatrisinātu trauksmi. Ja tā pārņem, neinteresē ne citi cilvēki, ne attiecības, kur nu vēl seksuāla bauda.”
Īsto ar surogātu neaizstāt
Mūsdienās daudz runājam par mākslīgā intelekta attīstību, par seksa robotiem – iespējams, īstu cilvēku vietā stāsies tie?
Lasīts par arvien kāpjošu industrijas progresu šajā jomā – par lellēm, kas pēc izskata un izturēšanās arvien vairāk līdzinās mums, cilvēkiem.
“Dzīvais ir svarīgs, robots ir tikai fetišs,” arī robotseksa invāziju Šulcs neprognozē. “Robots ir tikai palīglīdzeklis – tāpat kā vibrators. Savu reizi noder, bet nav labāks par īsto, dzīvo. Var salīdzināt ar binokli – reizēm to lietojam, lai paskatītos tālumā, tomēr daudz labprātāk skatāmies savām acīm.”
Seksa roboti neaizvietos cilvēkus vismaz tik ilgi, kamēr netiks izgudrota īstajai identiska āda. No mākslīgās ādas var būt somiņa vai zābaki, bet ne jau lelle, kas būtu jāuztver kā cilvēks.
Ir ļoti sarežģīti vai pat neiespējami mākslīgi radīt tādas sajūtas, ko sniedz pieskaršanās otra ādai, – siltuma, maiguma sajūta, smarža, vēlēšanās būt blakus un piekļauties.
Dažkārt tas ir pat svarīgāk par pašu dzimum-aktu, tāpēc cilvēki meklē iespēju sajust viens otru arī citādos veidos, piemēram, sakļaujoties dejā. “Mēs taču visu vēlamies dabisku. Varam skatīties uz attēliem ar zaļojošiem kokiem vai peldēt baseinā, bet agri vai vēlu gribam iet pastaigāties īstā mežā un peldēties jūrā.”
Silta miga – un nekāda seksa!
Arturs Šulcs uzsver, ka vīriešos interesi par seksu var mazināt pārmēru liels komforts un ērtības, hobiju trūkums ārpus iesildītās vietiņas. “Vīrietim, kas tiek turēts siltumā, organismā ir zemāks testosterona līmenis – tas ir hormons, kas liek medīt un meklēt mātīti. Tāpēc mūsdienās tik populāras kļūst aukstās peldes – cilvēki apzināti vai neapzināti sevī vairo testosteronu,” apraksta speciālists.
Turpretī siltumā vīrietis var gulēt kā lācis migā, medībās nav jāiet, arī sieviete turpat pa rokai. Nav nekādu izaicinājumu, un nav arī draiva nodarboties ar seksu.
Sieviešu interesi par intīmo tuvību savukārt var mazināt bērnībā vai jaunībā piedzīvoti pāridarījumi, pazemojumi vai pat izvarošana.
“Senāk sieviete bija vīra īpašums. Gribi vai negribi, viņai bija jāpilda sievas pienākums un jādzemdē bērni. Laulībā baudas nebija, vienīgi, ja sieviete bija apķērīga un glīta, viņai varbūt bija kāds mīļākais,” teic Arturs Šulcs.
“Šodien daudzas cieš no seksuālas vardarbības. Tai nav noteikti jābūt izvarošanai – varbūt kāds puisis jaunībā krūtis apgrābstījis, māte vai skolotāja izteikusi pazemojošu piezīmi par ķermeni vai izskatu – neesi skaista, esi resna. Tas iegulst dziļi zemapziņā un traucē atvērties partnerim, uzticēties, izveidot kontaktu un gūt baudu.”
Tad ārstam konsultācijās jādzird, ka sieviete mīl vīru, viņš neko pāri nav nodarījis, bet sekss ar viņu nav interesants.
Līdzīgos gadījumos gan vīriešiem, gan sievietēm būtu nepieciešama seksologa palīdzība, diemžēl tā nav plaši pieejama – valsts līmenī veselīgu seksualitāti neuzskata par būtisku, kaut gan tā ir svarīga cilvēka labklājības daļa.
“Ne par labklājību, ne mieru, ne veselību šādā sabiedrībā nevar būt runas, jo seksuālās baudas trūkums pārvēršas depresijā, vardarbībā vai slimībās,” spriež Šulcs. Arī cilvēki paši ne vienmēr atrod seksologu, jo savas veselības problēmas nesaista ar nepiepildītu intīmo dzīvi.
Mūsu eksperts: Arturs Šulcs, pārmaiņu treneris
