Valdis Krastiņš: Vai Putinam ir izdevīgi atbalstīt Lukašenko? Atklāta iejaukšanās krīzē tautu varētu negatīvi noskaņot pret Krieviju 1
Valdis Krastiņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vai Eiropai izdosies atbrīvoties no viduslaiku kaldinājuma diktatoriem, kuri ieperinājušies gandrīz vai kontinenta sirdī? Pagaidām viņi turpina savas izrīcības ar indēšanu, ar vardarbību, ar patvarīgām aizturēšanām, ar izrēķināšanās draudiem.
Tā ir patiesi viduslaikiem raksturīga izrīkošanās, kas bija tipiska ne vienam vien viduslaiku despotam.
Bet starpība starp šodienu un viduslaikiem ir tā, ka iedzīvotāji pretojas despotu izdarībām, ir ieguvuši iespēju salīdzināt un izveidot savu priekšstatu par sev vēlamo valsts iekārtu. Vai tiem simtu tūkstošiem, kuri izgājuši Minskas ielās, izdosies panākt savu? Pagaidām to vēl nevar pateikt.
Diktatoram joprojām klausa viņa “drošības spēki” – simtiem brutālu vīru, kuri gatavi sist un kropļot, jo ir acīmredzot labi apmaksāti un ar tukšām galvām. Situācija izveidojusies gluži neiedomājama – Lukašenko cenšas valdīt valsti kā okupētu teritoriju, turpinot vardarbību pret savu tautu, attaisnojot brutalitāti, izplatot melus par “NATO apdraudējumu”.
Ilgi tā turpināties nevarēs – vai nu Lukašenko izdosies sadzīt savu tautu atpakaļ totalitārisma būrī, vai arī nāksies atkāpties jeb aicināt palīgā Putina karapūļus šādā vai tādā veidā…
Un te nu tūdaļ rodas jautājums: vai Putinam ir izdevīgi atbalstīt Lukašenko? Līdzšinējā vilcināšanās liek domāt, ka Kremļa saimnieks labi apzinās, ka atklāta iejaukšanās Baltkrievijas krīzē varētu noskaņot līdz šim pret Krieviju draudzīgo tautu krasi negatīvi, izraisot domāšanas un orientācijas pārbīdes Rietumu virzienā.
Domājams, ka Putins izvēlēsies kādu slēptāku ceļu, atdodot Lukašenko saplosīšanai vai vismaz trimdai. Tas arī labi piestāvētu Kremļa saimnieka – indētāja mentalitātei.
Vai visam tam cauri izdosies iznest Minskas demonstrantu godīgumu un degsmi? Mazliet šaubos. Gan jau atradīsies līdzskrējēji un “bijušie”, kas pielipināsies Baltkrievijas nākotnei gluži tāpat, kā tas notika pie mums.
Pagaidām varu tikai izteikt savu apbrīnu vienai no opozīcijas līderēm Marijai Koļesņikovai, kura, par spīti draudiem, izlēma palikt Baltkrievijā, labi apzinoties, ka Lukašenko pakalpiņi viņai uzvels izdomātu pārkāpumu nastu, kas viņu novedīs cietumā – ja diktators turpinās valdīt, protams.
Un vienlaikus varu ar nožēlu raudzīties uz nevarīgo roku lauzīšanu, uz ko vien spējīgi Rietumi (tātad arī mēs). Tagad nav īstais brīdis, lai skaļi runātu par cilvēktiesību pārkāpumiem, bet klusībā gudrotu par ekonomisko izdevīgumu. Arī mums jābeidz liekuļot.
